Kara laika fotogrāfijas liek PSRS adeptu smadzenēm svilt!

Tā, mani draugi, šīsdienas tēma ir kara laika fotogrāfijas, kuras PSRS pastāvēšanas gados bija „slepenas” un par kurām parastie padomju pilsoņi neko nezināja [it kā nezināja], tāpēc, ka „augstāki spēki [Staļins un partija]” bija nolēmuši, ka mirstīgajiem par tajās attēlotajām lietām nav nekas jāzina.

Smieklīgākais ir tas, ka tagad šie fotouzņēmumi ir brīvi pieejami internetā, bet joprojām PSRS adepti un [vatņiki] neko par to negrib ne dzirdēt, ne zināt, jo šī informācija liek viņu smadzenēm saiet uz īso un grauj viņu pasaules uztveri. Neskatoties uz to, visiem derētu apskatīt šīs fotogrāfijas, lai rastos vismaz kaut cik pareizs priekšstats par patieso 20.gadsimta vēsturi.

Lūk, arī dažas solītās PSRS noslepenotās fotogrāfijas. Raksta beigās ievietotajā fotogrāfijā ir redzams viens „ķirsītis uz tortes”, proti, staļinista Sergeja Mihalkova (sarakstījis himnu padomju cilvēkiem) brālis, kurš visu kara laiku bija izlicies par SS virsnieku un spiegojis par labu NKVD, [bet varbūt nemaz neizlikās], ej nu tiec tagad gudrs, bet bilde ir saglabājusies.

Nacistu un sovjetu draudzīgā militārā parāde Brestā

Fakts, kurš šobrīd tiek noklusēts un visādos veidos tiek noliegts ar prokremlisko vatņiku palīdzību, ir nacistu un sovjetu kopīgā militārā parāde, kas notika Brestā 1939.gada 22.septembrī. Attiecīgā parāde un grandiozās svinības notika par godu Polijas iznīcināšanai un jaunu robežu novilkšanai starp PSRS un nacistisko Vāciju.

Daudzi speciālisti uzskata, ka tā nebija kopīga militārā parāde, bet gan svinīgs pasākums, kaut gan slimā būtība no tā nemainās. Nacistu ģenerālpulkvedis Heincs Vilhelms Guderians, dēvēts arī par Ašo Heincu, vēlējās noorganizēt pilnvērtīgu parādi, bet beigās piekrita Sarkanās armijas 29.Atsevišķā tanku korpusa komandiera Krivošeina piedāvājumam, „Plkst.1600 jūsu korpusa daļas kolonnā ar visiem karogiem priekšgalā pamet pilsētu, bet manas daļas kolonnā ienāk pilsētā un apstājoties uz tā ielām, pa kurām dosies prom vācu pulki, sāks salutēt aizejošajiem vācu karavīriem ar karogiem, bet kara orķestri spēlēs maršus.” Kā jums liekas, pēc kā tas izskatās, ja ne pēc militāras parādes?

Tā lūk, izskatījās svinības – kolonnā maršējušiem karavīriem godu atdod vācu un padomju virsnieki:

Nacistu un padomju virsnieki spiež viens otram rokas, šīs bildes nekad nav rādītas PSRS.

Ja jūs domājat, ka „skūpstīšanās ar mēlēm laizot smaganas” notika tikai parādes oficiālajā daļā, tad jūs smagi šaubāties. Nacistu un padomju virsnieki visnotaļ brīvi komunicēja savā starpā neformālā gaisotnē, jokojot, smejoties un cienājot viens otru ar cigaretēm:

Jaunie draugi arī apsprieda jaunās Eiropas kartes. Visas šīs fotogrāfijas PSRS bija noslepenotas, jo tās pierāda, ka PSRS un nacistiskā Vācija iesaistījās Otrajā pasaules karā kā sabiedrotie, lai sadalītu Poliju. Padomju pilsoņiem par to nekas netika stāstīts. Pašā PSRS tika izdomāts mīts par to kā miermīlīgajai PSRS 1941.gada 22.jūnijā tika uzbrukts. Uzbrukums tik tiešām bija, bet to, ka PSRS tieši tāpat uzbruka Polijai un dažus gadus iepriekš asinskāri metās virsū Somijai, [it kā] neviens padomju pilsoņiem nestāstīja.

Soviet bombers bomb the Finnish capital city Helsinki. (Photo by Fox Photos/Getty Images)

Ziemas karš

Arī 1939.gada PSRS-Somu karš kļuva par vienu no Otrā pasaules kara posmiem, šo karu sāka PSRS, uzbrūkot Somijai. Jau 20.gadsimta trīsdesmitajos PSRS līda virsū Somijai [kā tāda uts] ar dažādām iniciatīvām, piedāvājot „pārbīdīt robežas” un izvietot padomju karaspēka bāzes Somijas teritorijā. Pēc kārtējām neveiksmīgām sarunām 1939.gada 3.novembrī avīze Pravda nopublicēja rakstu „Āksts premjerministra krēslā”, ar ko sākās pret Somiju vērsta propagandas kampaņa, citiem vārdiem sakot, somi vienā mirklī kļuva par „baltsomiem” un „nedabeigtiem baltgvardiem”, proti, par kārtējo asiņaino ienaidnieku un benderoviešiem.

1939.gada 25.novembrī PSRS sāka ievest karaspēku Somijā. Šī informācija, ieskaitot fotoattēlus, pēc tam ilgus gadus bija noslepenota. Lūk, tā izskatījās Helsinku centrs pēc padomju kara aviācijas uzlidojuma. Padomju iznīcinātāji bombardēja fosfora degbumbām mierīgo iedzīvotāju dzīvojamos kvartālus. Par to PSRS nekad nerunāja un nevienam netika rādīti šie fotoattēli:

Padomju avīzes meloja, rakstot, ka „somu tauta iznīkst zem „baltsomu” varas sloga”, „baltsomi” Kremļa propagandā savā ziņā bija to laiku līdzinieki mūsdienu benderoviešiem, kas eksistēja kaut kur atsevišķi no pārējās tautas. Pats termins „baltsomi” ir pilnīgs absurds, tipisks boļševiku izdomājums, kas parādījās divdesmitajos gados un ar ko mīlēja izskaidrot „lietu būtību” Daņila Bagrovs. Balto kustība Krievijā (tā karoja pret boļševikiem) bija pret neatkarīgu Somiju, sanāk, ka saukt somus par „baltsomu” patriotiem ir vienkārši stulbums.

Patiesībā pret boļševikiem Somijā sacēlās pati somu tauta, tā pati, kuru devās „atbrīvot” boļševiki. Šajā PSRS aizliegtajā fotogrāfijā redzams kā ar vienkāršu civilo autobusu tiek nogādāti somu brīvprātīgie ar ieročiem rokās uz kaujas pozīcijām:

Bet šajā bildē redzam to kā somu brīvprātīgie frontes vajadzībām ir pielāgojuši civilo vieglo automašīnu, to nokrāsojot baltā krāsā. Ar šādiem auto pozīcijās slepus tika nogādātas vietējo iedzīvotāju sagādātas siltās drēbes, apavi un pārtika. Arī šī bilde PSRS bija aizliegta. Tika melots, ka „baltsomiem” ir liela, profesionāla un labi rietumvalstu sagatavota armija. Boļševiki nevēlējās atzīt, ka Ziemas kara laikā Padomju armija zaudēja 130 000 karavīru un ka tie krituši no vienkāršo brīvprātīgo, bijušo strādnieku un mednieku rokas.

Arī šis kadrs nekad nav nopublicēts PSRS. Tajā redzams kā padomju gūstekņi dzīvo gūstā pie tiem pašiem „briesmīgajiem baltsomiem”. Kā redzams, karagūstekņi atrodas siltumā, tika labi pabaroti un pat aizkariņi bija pie logiem piekārti. PSRS tika melots, ka visi, kas nokļūst gūstā pie somiem, tiek smagi spīdzināti.

PSRS pilsoņi nacistu dienestā

Tas, ka liels skaits padomju pilsoņu, un tie bija vairāki simti tūkstoši, dienēja un karoja nacistiskās Vācijas pusē, arī tika turēts stingrā slepenībā PSRS. Tā ir vesela atsevišķa tēma, kas PSRS bija slepenāka par slepenu. Parasti prokremliskajiem vatņikiem patīk stāstīt, ka Minskā vai Kijevā vairāki desmiti kolabricionistu karoja nacistu pusē, bet par to, ka vairāki simti tūkstoši cilvēku no pašas Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskās Republikas karoja Hitlera pusē, tiek noklusēts. Mēs zinām, ka tā sauktajā ģenerāļa Vlasova Krievu atbrīvošanas armijā dienēja aptuveni 130 000 krievu! Viņi ne jau vienkārši kaut kur pastaigājās ar karogiem un lozungiem, bet kārtīgi karoja pret padomju armiju [slaktēja tos utainos uz velna paraušanu]!

Bez vlasoviešiem eksistēja vēl daudzas citas Hitlera nolādētajam režīmam pakļautas kara daļas, kas tika sakomplektētas no padomju pilsoņiem. Piemēram, Vērmahta 5.Donas kazaku pulks. Fotogrāfijā redzams šī pulka komandieris, bijušais Sarkanās armijas majors Ivans Ņikitovičs Kononovs un viņa adjutants [gnīdas kas gnīdas]:

Bet šajā fotogrāfijā var redzēt nacistu karaspēka „ierindas” kazakus apbruņotus ar trofejas PPŠ mašīnpistolēm, kas droši vien tika iegūtas no nogalinātajiem sarkanarmiešiem.

Nacistu karaspēka kazaki šeit lasa nacistu propagandas žurnālu Signal, kas tika izdots vairākās valodās, arī krieviski kopš 1942.gada, kā redzams, kazaki rokās tur tieši krievu valodas versiju.

Bet šeit ir redzams kā kazaki kopā ar nacistiem apspiež sacelšanos Varšavā. Turklāt Sarkanā armija nepalīdzēja poļiem šai cīņā pret nacistiem Varšavā, tā vienkārši neko nedarīja, vien nogaidīja, lai jau vācieši tiek galā ar poļiem. Savukārt kazaki aktīvi palīdzēja vāciešiem apspiest šo poļu sacelšanos pret nacistiem.

Vēl kāda fotogrāfija, kas atklāj kazaku pastrādātās briesmu lietas, proti, kāds no Vērmahta kazakiem, esot zirga mugurā, ar zobenu izpilda nāvessodu kādam sagūstītam partizānam. Visas šīs darbības nofilmēja kāds vācu fotokorespondents. PSRS šīs asinis stindzinošās bildes nevienam nekad nav rādītas.

Un tagad mazliet vairāk par raksta sākumā pieminēto ķirsīti uz tortes. Fotogrāfijā pa kreisi redzams Sergejs Mihalkovs ar savu brāli. Sergejs ir tas pats PSRS himnas autors, tas pats kvēlais staļinists, kurš trīsdesmitajos gados literatūrā sacēla spiegošanas histēriju un laizīja pēcpusi Staļinam. Savukārt fotoattēlā pa labi redzams viņa brālis Mihails Mihalkovs SS formā, ņemiet vērā tas nav foto no kādas teātra izrādes. 1941.gadā Mihails, kurš pirms tam dienēja specvienībā SMERŠ, nokļuva vācu gūstā, kur viņš izlikās par etnisko vācieti no Ukrainas, tādejādi iegūstot virsnieka amatu SS tanku divīzijā. Pats Sergejs reiz rakstīja, „Tur dzimtais mežs un kalni, ciematā – tīrs gaiss, šeit aizvērti aizkari un dzīvs fašists priekšā stāv,” gan jau kvēlais staļinists rakstīja par savu brāli.

Jāsaka uzreiz, ka liktenis Mišam bija diezgan interesants. Vēlāk viņu sagūstīja padomju karavīri Latvijā, viņš uzreiz nodeva vāciešu pozīcijas, noziņoja, ka ir NKVD virsnieks un Sergeja Mihalkova brālis. Pēc tam viņš tika nosūtīts uz Maskavu, kur atrada sev darbiņu pēc patikas. Viņš kļuva par slepeno aģentu Lubjankā. Izliekoties par cietumnieku, Mihails Mihalkovs veidoja draudzīgas attiecības ar ieslodzītajiem, lai iegūtu vērtīgu informāciju, ko pēcāk nodot NKVD rīcībā. [Ko lai saka, kārtīga gnīda!]

Vēlāk Mihails sāka publicēt rakstus un uzstāties kā militāri patriotisko tēmu propagandists, par ko viņš tika apbalvots ar neskaitāmiem goda rakstiem un prēmijām Vissavienības dziesmu konkursos. [Patiešām, kārtīga gnīda!]

Avots:

https://thickpolicy.media/zapreshhyonnye-v-sssr-voennye-foto/?fbclid=iwar2p0inskybkghzodro4uxr7kgcntiki139gvq2eb-mpbr5f83l1vq31chq

Autors: Maksims Mirovičs

No krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

Komentēja: Feģa Blatnijs

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s