Jau piekto gadu dzirdam vatņikus 16.martā baurojam „KRIM NAŠ”

Tātad šodien mani draugi vēlos ar Jums aprunāties par to kā visā Vatastānā, to skaitā okupētajā Krimā, tika atzīmēta frāzes „KRIM NAŠ” piecgade. Šogad par godu apaļajai jubilejai vatņiki nolēma sarīkot svinīgus pasākumus uz Vatastānas nodokļu maksātāju rēķina, nu tā, lai viss būtu pa smuko. Bija padomāts gan par kazakiem aitādas cepurēs, gan par kaujas motobraucējiem, gan par komunistiskās partijas centrālā komitejas stiliņā ieturētām uzrunām – tieši tā kā vatņikiem pienākas!

Acīs iekrita, ka attiecīgajos pasākumos piedalījās ļoti maz cilvēku, domāju, ka pat neatnāca tie, kuri 2014.gadā priecīgi bauroja pilnās rīklēs „KRIM NAŠ”, jo ir sapratuši, kas ir sankcijas un ka tās ir uz visiem laikiem, liekot viņu vatei galvā mazliet iegruzdēties. Bet kamēr Vatastānas valsts kasē vēl ir kāds rublis, tikmēr šādi formālie izpriecu pasākumi tiks rīkoti vēl un vēl, un visticamāk to budžeti tiks samazināti tikai pašā pēdējā brīdī, kad jau s@di smelsies mutē, bet kamēr tie ir tikai līdz zodam, šādiem pasākumiem būs būt Vatastānā!

Tātad vēlos pievērst Jūsu uzmanību balalaikas spēlei, jo acīmredzot tagad pēc Krimas aneksijas, to var droši trinkšķināt kaut vai pašā Maskavas centrā, jo nekādi nolādētie „banderovieši” tam vairs nevarēs patraucēt.

Vatņiku babuļa-lietussargs ar interesantu karogu kolāžu, kas sastāv no Krievijas un PSRS karogiem, rokās. Tā būtībā ir paraugfotogrāfija, jo, piemēram, deviņdesmito gadu sākumā Vatastānas trikolors tika uztverts kā brīvības un antikomunisma simbols, bet tagad tas ir atkals saplūdis ar sarkano mēra ideoloģiju un simbolizē agresīvu valsti, militārismu, diktatūru, viltus ziņas, korupciju un vardarbību.  

Cilvēks-ķeļņjaška it kā nosēžas uz izstiepta striķi, bet izskatās, ka vatņiks sēžas uz pudeli, neko teikt, labs tamada un interesanti konkursi!

Nopelniem bagātais, ar Ļeņina ordeni un Sarkano Darba ordeni apbalvotais sarkanais deju ansamblis, ka nosaukts par godu PSRS piecdesmitajai gadadienai, izpilda tautas deju! Eh, cik gan labi mēs nobaurojām „KRIM NAŠ”.

Turklāt Maskavā par brīvu notika izstāde „Krimas plaukstošajos krastos”. Izstādes plakātā redzami izstādes sponsoru logotipi, kurus izstrādāja tāds Artēmijs Lebedevs, kurš aktīvi muld blogu vietnē LiveJournal ar segvārdu tema, un viņam turklāt ir liegts iebraukt Ukrainā. Nezin kāpēc? (retorisks jautājums)

„KRIM NAŠ” piecgadi arī atzīmēja Krimā ar viesmākslinieku ierašanos no Vatastānas, kas šoreiz bija motokluba „Nakts Vilki” biedri ļoti lielā skaitā – jā, ir tāda paramilitāra organizācija Vatastānā, kuru ik pa laikam 9.maijā velk uz Berlīni.

Sevastopolē tika izkārts milzīgs karogs labākajās padomju laiku tradīcijās. „Tas ir pats lielākais karogs, tā laukums simbolizē to un šo, bla, bla un vēlreiz bla!”

Baikeri Simferopolē. Bez komentāriem!

Protams, bez Staļina nekur! Atkal bez komentāriem!

Paldies vecajam par uzvaru, bet ienaidnieks ir aizgājis pa citu ceļu – tas tagad indē mazbērnus ar alkoholu un tabaku. Tas čurā kāpņutelpās un kakā liftos, tas spiež sist sievu, bet pats slēpjas kanalizācijas bedrēs, afigeķ – kauns par valsti!

CK KPSS Simferopolē.

Ziedi pie vatņiku laipnā zaļā cilvēciņa pieminekļa. Turklāt vēl nav īsti skaidrs, kāpēc piemineklī ir attēlots vatņiku najomņiks ar atklātu seju, jo 2014.gadā visiem vatņiku rīkļurāvējiem, kas ieradās okupēt Krimu, bija aizklātas sejas, un tiem nebija nekādas atpazīšanas zīmes uz formām, viņi bija vienkārši bandīti, vairāk nekas – tīrākie algotņi. Pareizāk būtu par prototipu attiecīgajam piemineklim ņemt tēlu no pirmās fotogrāfijas, ar ko sākās šis raksts.

Pieci gadi dzimtajā ostā, mājās kā teikt, tagad kaut vai akmeņi birst no debesīm, viss pie dirs@s!

Lūk, tādas tās lietas! Nu, ko lai saka? Diktatūra nav mūžīga un pēc kādā laika vatņiki varēs no kauna par izdarīto kaut vai zemi ēst, bet mēs to neaizmirsīsim nekad!

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs