Nesen Kremļa nīstā jeņķu NASA nopublicēja dažas bildes, kurās var redzēt kā notiek SOJUZ MS-12 kosmiskā kuģa sagatavošana startam Baikonuras kosmodromā. Nu nezinu, kādas ir jūsu domas par šiem kadriem no „antīkajiem kosmosa laikiem”, bet man liekas, ka tie ir nomācoši iespaidīgi. Visticamāk, ka pa televizoru vatņikiem tiek parādītas vienīgi nesējraķetes dzinēju radītās kvēlojošās liesmas, bet patiesībā visa Vatastānas kosmosa nozare izskatās pavisam sūdīgi!

Visā visumā ar Vatastānas kosmonautiku pēdējā laikā, kopš PSRS sabrukuma, notiek kaut kādas pārsteidzošas, šī vārda sliktākajā nozīmē, darbības! Piemēram, par ROSKOSMOS priekšnieķeļi ir iecelts lielimpērijas šovinists un staļinists Dmitrijs Rogozins, kurš pasaules slavu ir ieguvis ar savām vatnajām un blatnajām vārsmām Twitter vietnē un ar to, ka „zinātnes” vārdā ir noslīcinājis nabaga taksīti, demonstrējot Vatastānas sasniegumus kosmosa nozarē, cik saprotu, viņi gribēja pierādīt, ka suns spēj elpot zem ūdens, diemžēl, nekas nesanāca. Šeit nabaga šunelis redzams vēl dzīvs!

Tātad, uzmetīsim aci dažām fotogrāfijām, kas parādā kādā stāvoklī patiesībā atrodas Vatastānas kosmonautika.

Šeit varam redzēt, kā izskatās SOJUZ nesējraķetes transportēšanas uz palaišanas vietu. Ja jūs domājat, ka Baikonuras kosmodroms ir kaut kas līdzīgs mirdzošiem kosmosa kuģu palaišanas laukumiem, kā tas aprakstīts fantastu Aizeka Azimova un Artūra Klārka grāmatās, tad jums nāksies vilties, jo šeit mēs redzam tikai un vienīgi dzeloņdrātīs ievītas nolaistas un @izdirstas Kazahstānas stepes!

Izskatās, ka nesējraķeti, kas tika radīta vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos (pirmā P-7 tika radīta 1958.gadā), uz palaišanas laukumu velk caur kaut kādu miskasti, visapkārt lūžņi, drupas un betona gabali. Tā, lūk izskatās 21.gadsimta kosmodroms. Kāds puisis ar segvārdu PROSTO VOVA raksta, ka citās Baikonuras bildēs ir redzējis nofotografētus vecus zābakus un televizoru ar sasistu kineskopu mētājamies kosmosa stacijas teritorijā.

Tad nu to nabaga antikvāro raķeti velk tāpat kā vecajos labajos padumjajos laikos, proti, ar vismaz 60 gadus vecām lokomotīvēm, varēja vēl taču izvilkt no krājumiem veco labo melno tvaika lokomotīvi ar sarkano zvaigzni uz tvaika katla, būtu daudz efektīvāks skats! Tā, lūk izskatās starta laukums, nekas nav mainījies kopš tā laika, kad kosmosā devās biedrs Gagarins, var redzēt, ka remonts ir izpalicis vēl kopš 1961.gada. Saplaisājis betons, plaisas aizšūtas ar kaut kādu nesaprotamu substanci, turklāt tās betona plāksnes sakrāmētas šķībi un greizi, tas viss vairāk izskatās pēc kaut kādas pamestas stroikas, nekā uz kosmosa kuģu palaišanas laukumu!

Lūk, vēl viens attēls, kurā redzams vilciena sastāvs, kas transportē nesējraķeti. Esmu īpaši pārsteigts/priecīgs par zilo vagonu no drūmajiem sešdesmitajiem. Iespējams, ka tur vēl atrodams titāna samovārs, alumīnija apakštasītes, plaukti pie vagona sienām, kur pagulēt, bāžot kolēģiem ģīmjos sasvīdušās kāju pēdas, kas ietērptas caurumainās zeķēs, un, protams, tualetes pods ar pedāli, ko stingri aizliegs izmantot, gadījumos, kad vilciens nekust.

Toties šo brīnumu apsargā daudz apsargu un mentu, visapkārt vazājas kaut kāda drošības un režīma dienesta vīri. Varu saderēt, ka šie mājās draugiem lepni lielās, kā tie strādājot kosmosa nozarē, lido uz Marsu šurpu turpu, tāpat kā šie vizinās uz savām dāčām.

Vecais kamuflāžā kopā ar suni uzmanīgi pārbauda dzelzceļa sliedes, vai tik jeņķu spiegi amerikāņu astronautu piesegā nav kādu uzgriezni nospēruši.

Te, lūk, mēs redzam vēl vienu Vatastānas kosmosa nozares locekli, proti, ROSKOSMOSA garīdznieku, laikam jau tas Gagarins to viņu dievu tur tai kosmosā būs saticis. Šis ērms droši vien ir ieradies iesvētīt raķeti, lai tā nenokrīt, kā tas notika ar iepriekšējo. „Gribējām kā labāk, bet sanāks kā vienmēr!”

Šeit laikam kosmonauts pirms starta domā vai visas saules sistēmas ceļu kartes ir ielādētas planšetē. Ko es te muldu, tas taču ir vienkārši sargs, kurš nakts maiņas laikā sper tehnisko spirtu.

Raķete aiz dzeloņdrātīm, laikam no koijotiem tiek sargāta, bet visticamāk no pašiem apsargiem, lai degvielu nenosper!

Nu nezinu, kādas ir jūsu domas par to, kas redzams šajos foto, bet man liekas, ka tās rada visai nomāktu sajūtu un iespaidu. Vai tad tādai būtu jāizskatās kosmosa izpētes un apguves jomai 21.gadsimtā? Vatastānai derētu mācīties no ASV un Eiropas Savienības, kur ar šo jomu nodarbojas privātas kompānijas, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un nodarbinot vienmēr smaidošus jaunus cilvēkus ar lielu mērķi un plašu skatu nākotnē. Savukārt Vatastānā viss izskatās kaut kā pārāk bēdīgi, viss čerez ž@pu!

Citus attēlus no Baikonuras varat aplūkot šeit.

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/489503.html

https://prosto-vova.livejournal.com

https://maxim-nm.livejournal.com/445840.html