Padomju rūpnīcas kā arguments LPSR glorifikācijai

Katru dienu, sākot ar interneta troļļiem līdz pat valsts finansētajiem medijiem, netiešā veidā, bet skaidrā zemtekstā, faktiski tiek argumentēts, kāpēc Latvijas eksistence neesot nekas vērtīgs. Kā spēcīgākie argumenti tiek minēti – emigrācijas problēma, atsauksmes par lielajām un daudzajām rūpnīcām LPSR, kuru vairs nav, un, lielais LPSR pilsoņu skaits – līdz pat 2,6 milj.. Diskusijas par problēmām valstī ir nepieciešamas, taču – diskusijas ierosināšana un manipulācija ar prātiem un emocijām ir divas atšķirīgas lietas ar pretējiem efektiem.

Pavisam īsi par dažiem visfundamentālākajiem faktoriem, bez kuriem Padomju rūpnīcas un kolhozi nekad nevarētu pastāvēt:

Plānveida ekonomika – ražošana pēc plāna izpildes, nevis pēc pircēja pieprasījuma kā tas ir brīvā tirgū. Tas nozīmē, ka pircējs dzenas pēc preces, kas visbiežāk ir deficīts, un ar to lielā mērā arī manipulē vara, nevis ražotāji konkurē ar pircēju pievilināšanu, ražojot pieprasītāku un kvalitatīvāku preci. Lai iekļautos plāna izpildē, kolhozi bieži noraka pārprodukciju vārda tiešākajā nozīmē. Piemēram, padomju idiotisms sniedza milzīgu artavu mencu populācijas samazināšanās procesā, jo, kad ar trali izzvejotās mencas neatbilda lieluma standartam, tās jau beigtas tonnām meta atpakaļ jūrā un procesu sāka no sākuma. Tā katrs kuģis šo procesu mēdza atkārtot pat vairākas reizes dienā. Tik absurda bija plānveidekonomikas ikdiena, no kā cieta padomju pilsoņi, kuriem sūdzēties bija aizliegts. Lielākoties preces bija deficīts, kas radīja sadārdzinājumu, nevis pretēji, kā mītā par lēto dzīvi LPSR.

Konkurentu iznīcināšana, lai strādātu plānveida ekonomika. Tā notika gan fiziski – īpaši Staļina laikā, nogalinot spējīgākos uzņēmējus un zemnieku lielsaimniekus, vēlāk apkarojot cilvēkus, kas mēģināja nopelnīt, tirgojot deficītpreces jeb pieprasītās preces. Potenciālos uzņēmējus dēvēja par spekulantiem un apkaroja līdz 80. gadu beigām, jo faktiski tie iejaucās nomenklatūras cilvēku kontroles sistēmā un „biznesā”. Plānveida ekonomikā pretēji mītam tikai pavisam atsevišķi pakalpojumi un preces bija lēti, pārējām precēm, izrietot pēc loģikas par bezkonkurenci, cenas neadekvāti dārgas, nerunājot par „melno tirgu”, kur tirgoja deficītpreces.

Totalitārisms. Lai iepriekšminēto ieviestu, nepieciešama absolūta cilvēku kontrole un absolūta vismazākās neapmierinātības apspiešana. Tam darbojās spiegošanas sistēma rūpnīcās, čekas aparāts, kas nemierniekiem un viņu tuviniekiem salauza karjeras iespējas, veselību un veica citas represijas, kas kalpoja par paraugu citiem. Algas pārsvarā bija ļoti mazas, bet protestēt nevarēja. Turklāt mediji, kinožurnāli, kas tika rādīti 20 min. pirms kino seansiem – katru dienu mierīgā balsī ar hipnotiski nomierinošu mūziku fonā vēstīja, ka dzīve PSRS ir fantastiska ar dinamisku izaugsmi.

Mīts par izaugsmi ir nesalīdzināmi lielāks nekā noklusētais stāsts par zinātnieku apspiešanu. PSRS zinātnieki un citi talantīgie prāti, atklājot ko jaunu, savu atklājumu nevarēja pārdot un no tā neko būtiski nopelnīt, arī atdodot to PSRS industrijai. Zinātnieki PSRS dzīvoja tikpat trūcīgi, cik mazizglītoti strādnieki. Turklāt, talantīgos prātus čeka īpaši uzraudzīja visos laikos – ja nu tie kļūst par viedokļu līderiem vai pārbēg uz Rietumiem. Nomenklatūra īpaši baidījās no gudru cilvēku saietiem, tāpēc tur iefiltrēja savus aģentus un bieži represēja ne par ko, ja piemēram, inteliģence pārāk bieži veidoja kopīgus dzejas vakarus pie kafijas tases. Tāpēc zinātniekiem bija lielāks risks saņemt represijas visās PSRS gadu desmitgadēs. Ja mūsdienās ikviens savu inovāciju var brīvi notirgot tam, kas piedāvā lielāko cenu, tad PSRS tādu iespēju nebija. Daudzi zinātnieki, kuri atdeva savus miljoniem vērtos izgudrojumus PSRS industrijai, prēmijā, piemēram, saņēma pulksteni „Raketa” vai ko tml.. Turklāt, informācijas un pieredzes apmaiņas blokāde, zinātnisko attīstību pamatīgi kavēja.

Darba spēks. Vēl viens zemtekstos radītais mīts – LPSR 2,6 miljoni esot uz dzimstības pieauguma radušies. Vienīgais pozitīvais dzimstības rādītājs bija Atmodas laikā, kam ir tiešais sakars ar tautas emocionālo stāvokli uz to brīdi, nevis materiālo. Medijos manipulatīvi pazūd imigrācijas un dzimstības attiecības, par kurām savu tautu cienošam latvietim nevajadzētu priecāties. Jau līdz 70tajiem šeit bija iepludināti vairāk kā 700 tūkstoši citu PSRS republiku pilsoņu bez jebkādas integrēšanas latviešu kultūrvidē. Līdz astoņdesmito beigām skaits uz imigrāciju tikai palielinājās, visu laiku apkarojot spējīgākos un drosmīgākos pilsoņus pastāvēt par taisnību, par nacionālās pašcieņas apkarošanu un nodevēju atražošanu nerunājot. Tātad, lai izveidotu plānveida ekonomikas lielrūpniecības jāieved nospiedoša skaita citas kultūras pārstāvji.

Militarizācija. LPSR bija raķešu bāžu lielvalsts. Faktiski dzīvojām uz lielas atombumbas. Lielākā daļa LPSR pilsoņu nodokļu aizgāja uzturot šīs bāzes un militārpersonas ar viņu dīkdieņu ģimenēm. Militārisms un ražojošā industrija bija vienota sistēma – primāri tās pielāgoja militārajām vajadzībām. Faktiski, slavinot plānveida sistēmas LPSR rūpnīcas, latvieši slavē arī savus militāros apspiedējus.

Ieslogošana. Padomju pilsonis nedrīkstēja būt neapmierināts ar zemajām algām u.c. sistēmas ierobežojumiem. Ja būtu atļauja doties strādāt uz ārzemēm, tad bez Ždanokas un Rubika reti kurš paliktu LPSR – tāpēc rūpnīcas, kolhozi, slimnīcas bez darbaspēka piespiedu noturēšanas nevarētu pastāvēt.

Raksta mērķis – parādīt, ka PSRS sistēmas elementu slavināšana tiek veikta tikai, lai pasliktinātu attieksmi pret Latviju pēc būtības (ne pret konkrētu politiķu rīcību). Netiek attaisnoti privatizācijas shēmotāji, vai vāji varas pārstāvji. Ir laiks pārtraukt ļaut manipulēt ar apziņu, veidojot kalpisko domāšanu un slavējot to, kas nācijai nesis postu.

Padomju rūpnīcu slavināšanas vietā labāk būtu atbalstīt un ieklausīties veiksmīgu uzņēmēju pieredzē par resursiem un konkrētām problēmām, kas jārisina, lai vairāk motivētu iedzīvotājus iesaistīties uzņēmējdarbībā, un faktiski arī politikas veidošanā. Paldies atsevišķiem raidījumiem, preses izdevumiem, kas jau to dara!

Jānis Ķirsis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s