“Kā spļāviens sejā,” 9.maija apsveikuma kartiņu ar padomju valsts simboliku raksturo 78 gadus vecā Maijas kundze, kuru deviņu gadu vecumā kopā ar vecākiem 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Maija atgriezās jau ka pieaugusi sieviete. Viena, ar salauztu likteni. Padomju “atbrīvotāji” nogalināja arī Maijas vecāko brāli Kārli, kurš, būdams “jauns un dumjš” iesaistījās mežābrāļu kustībā.
Nepatīkami pārsteigti savās pastkastītēs ieraugot Partijas “Latvijas Krievu savienība” apsveikuma kartiņu 9. maijā bija vairāki cilvēki. Kartiņu bagātīgi rotā Latvijā aizliegtā PSRS simbolika – sirpis ar āmuru un piecstaru zvaigzne. Tomēr valsts iestādēs plāta rokas – simboliku aizliegts lietot publiskos pasākumos, bet ne privātā telpā, tostarp, apsveikuma kartiņās.
Katru pavasari ap devīto maiju mēs uz mirkli atgriežamies padomju realitātē – tādā īsti skarbā, jo vecā simbolika mums ir burtiski degungalā.
Tāpēc ap šo laiku diskusijas par padomju varas zīmju lietošanu uzvirmo ar jaunu sparu. PSRS laika zīmes – sirpis un āmurs, sarkanā karoga krāsa, piecstaru zvaigzne, padomju armijas un flotes formas tērps dažiem šķiet atraktīvs pagātnes elements, dažiem izraisa nostalģiskas atmiņas, citus tas viss garlaiko, bet daudziem atmiņas ir ļoti sāpīgas, un viņiem grūti saprast, kāpēc ar likumu nevar ierobežot komunisma un nacisma simbolus.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikts, ka publiska pasākuma norises laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.
Aizliegts izmantot arī stilizētā veidā bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni,
izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Tas nozīmē, ka sūtīt apsveikuma kartiņu ar nevēlamo simboliku tomēr no likuma viedokļa nav aizliegts. Un tomēr šie gadījumi, ar ko likumdevējs īsti netiek galā, ir strīdīgi.
Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”) Andrejs Judins uzskata, ka šī ir tēma par ko būtu jādiskutē, tomēr ir skaidrs, ka nevaram “tik smalki regulēt dzīvi un radīt totālu aizliegumu.”
Judins saka, ka vispār nesaprot “uzvaras dienas” jēgu, jo būt saprotams, ja cilvēki šo datumu atzīmētu kā atceres dienu.
“Sociālajos tīklos lasīju asprātīgu salīdzinājumu – “gulāgs uzvarēja buhenvadi”?”
Politiķis saka, ka arī viņš sociālajos tīklos manījis līdzīgus apsveikumus un samulsis. Viņš atzīst, ka daudziem cilvēkiem ir sāpīgi ieraudzīt viņiem adresētus apsveikumus 9.maijā ar padomju simboliku – izsūtījums, ciešanas, Staļina nometnes daudzām ģimenēm saistās ar pārak sāpīgām atmiņām.
Judins uzskata, ka 9.maija svinību Uzvaras parkā “mērogs ir pārāk liels”, cita lieta, ja cilvēki pasvin ģimenes lokā, ja tā vēlas.
Gadījumi, kad aizliegtā simbolika parādās publiskos pasākumos, ir strīdīgi – aizliegtās zīmes un simboli var tikt izmantoti stilizētā, tātad, atļautā, bet publikai viegli nolasāmā veidā. Piemēram, ja cilvēks ar aizliegtajiem simboliem stāv vairākus simtus metru no pasākuma norises vietas, arī tad viņš formāli likumu nav pārkāpis. Judins saka, ka ir plānots aizliegt pasākumos nēsāt PSRS un nacistiskās Vācijas formas tērpus.
Savukārt Hitlera un Staļina portreti nav aizliegti. Tas nozīmē, ka kāds var ierasties ar totalitārās valsts līdera attēlu. Tā teikt, mākslas vārdā!
Turklāt pilnīgs aizliegums nav risinājumus, jo portretus iespējams modificēt vai izmantot atpazīstamus elementus – ūsas, matu griezumu. “Ir jāmeklē risinājumu, bet likums nav instrukcija,” saka Andrejs Judins.
Avots:
https://www.tvnet.lv/6680272/apsveikums-ka-splaviens-seja-cik-ilgi-vel
Eirovīzijas dziesmu konkurss (oriģinālvalodā: Eurovision Song Contest) jeb Eirovīzija ir starptautisks popmūzikas dziesmu konkurss, kura mērķis ir veicināt Eiropas kultūras apvienošanos. Šis konkurss norisinās kopš 1956. gada (avots: eurovision.tv/about/facts-and-figures). Pirmo reizi Eirovīzija tika aizvadīta Šveicē (Lugāno pilsētā). Tolaik Eirovīzijā piedalījās 7 valstis: Itālija, Šveice, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Francija un Vācija. Šo gadu laikā daudz kas ir mainījies. Šogad ir apritējusi Eirovīzijas 65 gadu jubileja. Latvija šajā konkursā piedalās kopš 2000. gada. Diemžēl Latvijai dalība Eirovīzijā nebija diez ko spīdoša. Par spīti grūtībām Latvija izcīnīja uzvaru 2002. gadā. Tas ļāva Latvijai 2003. gadā organizēt Eirovīzijas norisi Rīgā. Ilgajā Eirovīzijas konkursa vēsturē latviešu valoda skanēja vien vienu reizi. Varbūt ir pienācis laiks dziedāt latviski? Varbūt ir pienācis laiks iepazīt visu pasauli ar dievturību? Varbūt ir pienācis laiks atcerēties Sentēvu Dievus? Varbūt ir pienācis laiks apdziedāt Latvju Dievus? Manuprāt, Latvijas nākotne ir atkarīga vien no mums pašiem. Lai Latvijai būtu nākotne, mums ir jāpieņem sentēvu pagāniskais mantojums. Tikai šādi mēs spēsim pārvarēt globalizācijas laikmetu.
Ar mīlestību pret Latvju Dieviem, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#mūzika #māksla #Eirovīzija #EurovisionSongContest #Latvija #latviskums #latvietība #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #ZemesMāte #DabasMāte #svētbirzs #Skolnieciņš
Lai arī 2020. gadā Eirovīzijas fināls nenotika (avots: eurovision.tv/event/rotterdam-2020), tomēr 2021. gada Eirovīzijas fināls bija īpašs. Covid-19 pandēmija atstāja nopietnu ietekmi uz Eirovīzijas norisi. Korona vīrusa pandēmijas izraisītie ierobežojumi apgrūtināja ne tikai skatītāju dzīves, bet arī mūziķu dzīves. SARS-CoV-2 izraisīto sabiedrības apdraudējumu dēļ 2020. gadā atcēla Eirovīzijas finālu, kā arī šī iemesla dēļ Eirovīzijas dziesmu konkurss šogad notika epidemioloģiski drošos apstākļos. Diemžēl 2020. gadā Samanta Tīna ar dziesmu “Still Breathing” (avots: youtube.com/watch?v=OqrkXrO8-YA) nespēja cīnīties par uzvaru Eirovīzijā. Paldies Dieviem! Par spīti visam, 2021. gada Eirovīzijas fināls notika. Samanta Tīna piedalījās ar dziesmu “The Moon Is Rising” (avots: youtube.com/watch?v=btA_Tyiyfhc). Šī dziesma (avots: youtube.com/watch?v=NBaCWHSyDzo) mūsu sabiedrības neiecietīgākajā daļā radīja sašutumu. Samantas Tīnas atbalsts LGBTI kopienai ir apsveicams. Viņas dziesma vairo saticību mūsu sabiedrībā. Tik, par nelaimi, cienījamā dziedātāja Samanta Tīna ir ļoti pretrunīga personība. 2012. gada 9. maijā viņa svinēja “Pobedas” svētkus Pārdaugavā, pie Uzvaras pieminekļa. Man vēl joprojām nav skaidrs, kā latviete un Latvijas patriote spēj svinēt lielkrievu šovinistu svētkus (avots: jauns.lv/raksts/zinas/157345-samanta-tina-pie-uzvaras-pieminekla-ienem-mielava-vietu “Samanta Tīna pie Uzvaras pieminekļa ieņem Mielava vietu”). No Samantas Tīnas puses šāda rīcība bija ļoti nesmuka. Lai arī cienījamā dziedātāja Samanta Tīna no visas sirds centās, tomēr šajā Eirovīzijas pusfinālā viņa ieņēma pēdējo vietu. Varbūt ir laiks dziedāt latviski ar pērkonkrustu kaklā, godinot Latvju Dievus?
Ar mīlestību pret Latvju Dieviem, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#mūzika #māksla #Eirovīzija #EurovisionSongContest #Latvija #latviskums #latvietība #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #ZemesMāte #DabasMāte #svētbirzs #Skolnieciņš