PSRS TV – PROPAGANDAS UN MELU MAŠĪNA

Tāpat kā PSRS periodika un grāmatas tā arī padomju TV, ir vienmēr melojusi proletariātam par dzīvi citās valstīs. Šoreiz uzmetīsim aci tieši uz to kā padomju TV kanāli pļūtīja tajos laikos, jo kopš tiem laikiem daudz nekas nav mainījies, ja nu vienīgi ir daudzkārt uzlabojušās informācijas tehnoloģijas un ir nomainījušās d!r$ēju sejas.

Uzreiz jāsaka, ka bijušās komunistiskās Vatastānas TV bija pilnībā piesātināta ar marasmu un propagandu, pat pastulb@is humora šovs – KVN, kas tika popularizēts kā vārda brīvības stariņš padomju TV. Kāpēc pastulb@is? Tāpēc, ka tika jokots tikai par politkorektām tēmām, bet kritika un satīra skāra tikai „atsevišķus trūkumus, kas attiecās uz nožēlojamo padomju cilvēku ikdienas dzīvi, piemēram, apkalpošanu veikalos, publiskajās pirtīs, atskurbtuvēs utml.” Tika iesmiets tikai par atsevišķiem birokrātiem, zagļiem un kukuļu ņēmējiem, bet „komiķi” tā arī nekad neuzdrošinājās pievērst uzmanību augstākajai PSRS vadībai, jo negribēja sadzert „tubrālības” ar čekas darboņiem.

Bet ja mēs runājam par tā laika „ziņām” un „pseido-analītiskajiem politiskajiem raidījumiem”, tad jāsaka, ka tur padomju propaganda un meli zēla un plauka. Šo raidījumu galvenais kaujas taktiskais uzdevums bija pārliecināt proletariātu par to, ka PSRS ir pati labākā „valsts” pasaulē, kā arī kurināt naidu pret citām valstīm un to pilsoņiem, kuri dzīvo brīvi. „Kaujas taktiskais uzdevums” – tas tajos laikos nebija vienkārši kaut kāds izteiciens, bet gan kaut kas „spec-īpašs”, jo žurnālista profesija PSRS atbilda „militārā propagandista” specialitātei. Padomju žurnālistiem pat tika piešķirtas attiecīgas militārās specialitātes, kas tika ierakstītas arī viņu militārā dienesta grāmatiņās/apliecībās. Principā miera laikā padomju žurnālisti attīstīja savas spējas maldināt potenciālo pretinieku, trenējoties uz jau tā nozombēto un nomocīto proletariātu, tam melojot un d!r$ottieši acīs.

Bija tāda komunistu melu TV programma Vremja (Время)  

PSRS centrālais TV kanāls 1986.gadā sāka pārraidīt programmu Vremja, bet sākot ar 1970.gadu, tā kļuva krāsaina. Pirms tam padomju TV pārraidīja tikai atsevišķus ziņu blokus, bet faktiski ar programmu Vremja padomju propagandisti izveidoja pilnīgu TV propagandas ciklu/sistēmu ar ko apstrādāt padomju pilsoņu naivās smadzenes. Stipro raidījuma Vremja ietekmi uz padomju cilvēku psihi var daļēji izskaidrot ar to, ka tai nebija konkurences, tas bija vienīgais tāda veida informācijas avots.

Vremja bija ļoti snobiski un tendenciozi veidota programma Brežņeva lielummānijas garā. Raidījums sākās ar Sviridova sviestaino skaņdarbu un kremļa sarkano zvaigzni, kura aplido visu zemeslodi, tādejādi jau no paša sākuma „pareizi” noskaņojot skatītāju prātus un radot „pareizo” atmosfēru/noskaņojumu. Visas „ziņas” nostādītā balsī nolasīja labi tērpti vadītāji, tā lai skatītājam nerastos ne mazākās aizdomas par to, ka te varētu būt kaut kāda melošana vai tukša dirš@n@, viss tika nolasīts pārliecinšo un bez aizķeršanās.

Pati informācija, ko pasniegt skatītājiem, tika atlasīta tendenciozi. Sākumā tika ziņots par PSRS panākumiem un sasniegumiem, piemēram, par miljoniem tonnu iekulto rudzu, par tūkstošiem tonnu izlietā čuguna, par pastāvīgi pieaugošo piena izslaukumu nu pieaugošajām ziemāju sējumu platībām. Šīs raidījuma daļas galvenais nolūks bija radīt skatītājam sajūtu, ka PSRS ir leiputrija, kurā cilvēkiem nedraud bads, un tā turpina attīstīties pareizā virzienā! Savukārt pieaugošās ekonomiskās problēmas un deficīts tika izskaidrots ar kaut kādām vietēja mēroga nebūšanām, piemēram, ar kukuļņēmējiem, birokrātiem, zagļiem un krāpniekiem, kuri par nožēlu vēl joprojām eksistēja padomju sabiedrībā.

Pēc tam sekoja reportāža par pūstošo rietumu valstīm. Parasti tika rādīti kaut kādi protesti, streiki un „strādnieku demonstrācijas”. Neviens nerunāja par to, ka tiem, kas protestē, ir ļauts to darīt ar likumu, atšķirībā no PSRS, kurā viss bija aizliegts. Tika rūpīgi stāstīts līdz pat sīkākajiem sīkumiem par kaut kādiem mazsvarīgiem notikumiem, piemēram, par kādu Vācijā aplaupītu veikalu, lai parādītu, redziet kā tie Rietumi pūst!

Padomju TV raidījuma Vremja ziņu galvenā iezīme bija pilnīga neskaidrība un fufelis, jo pēc tam īsti nebija iespējams saprast, kas patiesībā notiek pasaulē. Par PSRS stāstīja tikai labo, par Rietumiem – tikai slikto, tāpēc skatītāji nespēja gūt patieso redzējumu ne par to kas notiek Rietumos, ne par to kas notiek PSRS.

„Starptautiskā Panorāma” un citas analītiski verbālās caurejas PSRS TV

Bez melošanas un faktu grozīšanas raidījumā Vremja, padomju TV vēl eksistēja vesela kaudze ar atsevišķiem „analītiskajiem” raidījumiem, kuros tika melots padomju pilsoņiem daudz tiešāk un nekaunīgāk par pūstošā kapitālisma „šausmām”. Šos raidījumus skatījās salīdzinoši maz cilvēku, bet bija arī tādi, kurus varētu uzskatīt par šo raidījumu „profesionālajiem skatītājiem”, parasti, tie bija Kaščejam Nemirstīgajam līdzīgie večuki, kuriem uz acīm bija sērijveida slepkava Čikatilo brilles. Šie vecie vatnie vīri uzmanīgi skatījās šo „analītiku”, bet kad jau katliņš šiem sāka pārāk traki vārīties, tie skrēja laukā kāpņutelpās un pagalmis, lai katram satiktajam izklāstītu šo te padomju propagandistu samurgoto konspirāciju apmēram šādi, „Iedomājies, Vaņa, izrādās, ka viņu kapitālisti jau 100 gadu atpakaļ bija domājuši par mūsu upju plūsmu pagriešanu pretējā virzienā!”

Tāpat kā raidījuma Vremja autori, tā arī raidījuma „Starptautiskā Panorāma” propagandisti centās nemelot tieši, bet gan izklāstīt faktus saskaņā ar partijas noteiktajām vadlīnijām. Piemēram, tāds pseido žurnālists kā Henrihs Borviks meloja par to, ka kapitālisti ASV iedzīvojas uz hipiju rēķina, tiem tirgojot krāsotos džinsus. Meloja arī par notiekošo Rietumos, tiražējot sižetus un reportāžas par bezdarbu un protestiem, radot ilūziju, ka „Rietumu valstu nomocītā strādnieku klase” tūlīt beidzot sacelsies un sarīkos sociālistisko revolūciju, kas pārņems visu pasauli.

Padomju žurnālistu stāsti par notiekošo tā laika Parīzē ir vēl viena tēma par ko var labi pasmieties. Katru gadu ap Ziemassvētku laiku padomju cilvēkiem (kuri vairums gadījumu piedzima un nomira PSRS, neredzot neko citu kā tikai un vienīgi PSRS kolhozus un derīgo izrakteņu raktuves) tika borēts, „Lūk, Eifeļa tornis, drīz Ziemassvētki, bet parīziešu sejas ir drūmas, jo Ziemassvētku tītara cepeša cenas ir kāpušas! Labi, ka mēs dzīvojam PSRS!” Interesantākais ir tas, ka pats padomju žurnālists – PSRS fanāts pats nekad dzīvē nebija redzējis to sasodīto tītara cepeti, savukārt proletariāts pēc šādas pārraides parasti ar kurkstošu vēderu skrēja uz savu mazo hruščenesvirtuvīti, lai pēc iespējas ātrāk ielocītu kādu papīra desas gabalu.

„Starptautiskās panorāmas” propagandisti mēdza pareizi salikt uzsvarus, līdzīgi kā tai anekdotē, „… viņiem tur ir vieni vienīgi špioni, bet mums izlūki!” Visi notikumi tika atspoguļoti kompartijai vēlamajā gaismā, piemēram, ar kalašiem apbruņotie afgāņu modžahedi, kas cīnījās pret PSRS okupantiem, tika saukti par bašmačiem, dušmaņiem un noziedzniekiem, bet no otras puse kaut kādi afrikāņu cilšu mērkaķveidīgie humanoīdi, kas bruņotie tieši ar tiem pašiem kalašiem tika dēvēti par cīnītājiem par brīvību un neatkarību.

Bez „Starptautiskās Panorāmas” PSRS eksistēja vēl dažas diskusiju pārraides/šovi, piemēram, „Devītā Studija”, kuros trīs „politikas eksperti”-propagandisti meloja par dzīvi Rietumos un sprieda par pasaules cionismu, neģēlīgajiem Dalesa un Otto fon Bismarka plāniem attiecībā uz Vatastānu. Parasti šo raidījumu beigās visi trīs apskatnieki nonāca pie kopīga secinājuma, ka liberālā ideja ir cietusi krahu, tāpēc Rietumus visdrīzāk sagaida neizbēgamas beigas. „Devītās Studijas” vadītājs Valentīns Zorins pats nekad nebija slēpis, ka ir „Aukstā kara zaldāts” un ka veido un izplata melīgu propagandu.

Kopš tiem laikiem Vatastānā nekas nav mainījies

Kādam var likties, ka Aukstais karš ir beidzies, bet tagad, kad deviņdesmito gadu brīvības rozā brilles ir kritušas, mēs redzam, ka propagandas un naida runas raidījumi nekur nav pazuduši no Vatastānas informācijas telpas, tie pat pēc savas būtības nav nemaz mainījušies.

Jauno laiku Vatastānas ziņu raidījumu vadītāji turpina to pašu retoriku, kas tika pasta PSRS laikos, cenšoties pārliecināt Vatastānas pilsoņus (no kuriem lielākā daļa tāpat kā bijušās komunistiskās Vatastānas iedzīvotāji nekad nav bijuši ārzemēs) par to, ka dzīvot diktatūrā – tas ir ļoti labi.

P.S.

Reiz arī Latvijā, komunisma ēras norietā, eksistēja raidījums „Labvakar Latvija”, bet neviens nezināja, ka Jānis, Ojārs un Edvīns, izliekoties par Latvijas patriotiem, mierīgi strādāja čekistu labā! Dievs sargi latviešu tautu!

autors: Maksims Mirovičs;

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs;

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/515795.html

https://maxim-nm.livejournal.com/513591.html

https://bit.ly/2Jk1G44

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s