Krievijas ekonomikas patiesais (ne)spēks salīdzinot ar „neizdevušos valsti” Latviju

Nesen Vikipēdijā uzgāju ļoti interesantu tabulu, kurā tika uzskaitītas Krievijas Federācijas subjektu ekonomikas pēc izmēra (nominālā IKP), kā arī dots to salīdzinājums ar kādu no pasaules valstīm. Liels bija mans pārsteigums, kad es pamanīju, ka 5.-9. lielākās Krievijas federālo subjektu ekonomikas ir mazās un necilās (kā apgalvo Kremļa propaganda) Latvijas līmenī! Interesanti, ka arī „sverģeržavas” 4. lielākā ekonomika nav diži atrāvusies no Baltijas valstīm un ir vien Lietuvas līmenī.

Priekšā Latvijai un Lietuvai attiecīgi ir tikai trīs Krievijas federālo subjektu ekonomikas – Maskavas, Sanktpēterburgas un Maskavas apgabala. Tātad tikai tās, kur dzīvo ievērojami vairāki iedzīvotāju un ir izvietoti visi valsts finanšu un varas centri.

„Krievijas federālo subjektu ekonomikas pašas par sevi ir niecīgas un nespēj konkurēt ar nacionālām valstīm”

Tas nozīmē to, ka no 85 Krievijas federālajiem subjektiem tikai trīs ir ekonomikas, kas ir lielākas nekā Latvijai vai Lietuvai. Visi pārējie dabas resursiem bagātās valsts reģioni atrodas Baltijas valstu vai ievērojami zemākā līmenī!

Turklāt, ir jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa no Krievijas apgabaliem, apriņķiem, novadiem un republikām ir ievērojami lielāki par mazajām Baltijas valstīm gan pēc izmēra, gan iedzīvotāju skaita, gan dabas resursiem, līdz ar to šāda ekonomiskā atpalicība, ir maigi izsakoties dīvaina.

Aplūkosim iepriekšminētos 5 bagātākos Krievijas reģionus, kuri neskatoties uz statistisko pārsvaru pār Latviju praktiski jebkurā jomā, nav spējuši pārspēt mazās „šprotēdāju” nācijas pieticīgos ekonomikas rādītājus.

Ņemsim vērā, ka Latvijā dzīvo tikai 1,95 miljoni iedzīvotāju, tās teritorijas platība ir aptuveni 64 tūkstoši kvadrātkilometru, un tai nav nekādu vērā ņemamu dabas resursu, ar kuru palīdzību iedzīvoties „vieglā naudā”. Pretstatā liksim Krievijas federālo subjektu datus, no kuriem varam secināt, ka mazās un nabadzīgās Latvijas ekonomika par spīti visam atrodas tādā pat līmenī kā:

  • Krasnojarskas novada, kurā dzīvo 2,876 miljoni iedzīvotāju un kura platība ir 2,399 miljoni kvadrātkilometru, kas ir otrs lielākais federālais subjekts Krievijā un viens no bagātākajiem dabīgo resursu ieguves jomā.
  • Tatarstānas republikas, kurā dzīvo 3,894 miljoni iedzīvotāju un kura platība ir 68 tūkstoši kvadrātkilometru, kas ir viens no ekonomiski un industriāli attīstītākajiem Krievijas reģioniem, kura naftas rezerves tiek lēstas ap 1 miljardu tonnu.
  • Jamalas Ņencu autonomā apriņķa, kurā dzīvo 538 tūkstoši iedzīvotāju un kura platība ir 750 tūkstoši kvadrātkilometru, kas ir sestais lielākais federālais subjekts Krievijā, un tajā tiek saražots vairāk nekā 90% no Krievijā iegūtās dabasgāzes.
  • Sverdlovskas apgabala, kurā dzīvo 4,325 miljoni iedzīvotāju un kura platība ir 194 tūkstoši kvadrātkilometru, kas ir viens no Krievijas vēsturiskajiem industriālajiem centriem, kurā joprojām tiek iegūti dažādu veidu metāli un minerāli.
  • Krasnodaras novada, kurā dzīvo 5,603 miljoni iedzīvotāju un kura platība ir 76 tūkstoši kvadrātkilometru, kas ir viens no Krievijas galvenajiem transporta mezgliem un iecienītākajiem kūrortu reģioniem.

Tikai 3 no 85 Krievijas federālo subjektu IKP pārsniedz Baltijas valstu līmeni”

Starp citu, meklējot informāciju šim rakstam, Vikipēdijā uzdūros uz vēl vienu intriģējošu tabulu, kurā bija norādīts Krievijas federālo apriņķu ekonomiku izmērs un salīdzinājums ar kādu no pasaules valstīm. Arī šeit atrodamie dati ir pārsteidzoši. Piemēram, vai zinājāt, ka,

  • Visas Krievijas Eiropas daļas IKP ir līdzvērtīgs Saūda Arābijas ekonomikai.
  • Visas Krievijas Āzijas daļas IKP ir līdzvērtīgs mazās Dānijas ekonomikai.
  • Savukārt Latvijai pierobežā esošais Ziemeļrietumu federālais apriņķis IKP ziņā atrodas vien Slovākijas līmenī.

Vēl interesantāka aina parādās, ja salīdzina Krievijas Rietumos esošo federālo apriņķu kopējo ekonomisko varēšanu ar Austrumeiropas valstīm. Austrumeiropas valstis robežojas ar 3 Krievijas federālajiem apriņķiem (Ziemeļrietumu, Centrālo un Dienvidu). Šie reģioni tiek uzskatīti par Krievijas ekonomisko un industriālo sirdi, kā arī tajos dzīvo lielākā daļa „sverģeržavas” iedzīvotāju. Šo trīs ekonomiski spēcīgāko apriņķu kopējais nominālais IKP sastāda aptuveni 491 miljardu ASV dolāru.

Iepriekšminētie apriņķi robežojas ar 5 Austrumeiropas valstīm – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Poliju un Ukrainu. Kopējais šo 5 valstu nominālais IKP ir aptuveni 882 miljardi ASV dolāru, attiecīgi krietni vairāk nekā blakus esošajos Krievijas reģionos.

„Ja Austrumeiropas valstis apvienotos, to kopējā ekonomiskā ietekme būt ievērojami lielāka nekā Krievijas industriālajiem un attīstītajiem rietumos esošajiem federālajiem apriņķiem”

Rezultātā mēs redzam, ka Krievijas tiešā ekonomiskā ietekme un varēšana Austrumeiropā ir vairumā gadījumu ir krietni pārspīlēta un, ja Austrumeiropas valstis apvienotos, tieši Krievija būtu atkarīga no tām, nevis otrādāk.

Jaunākie ekonomikas dati liecina, ka arī pašreizējā sankciju režīma ietvaros īstais cietējs ir tieši Krievija, nevis Austrumeiropa. Kamēr Krievijas ekonomika atrodas stagnācijā un sāk atpalikt no pasaules vidējā attīstības līmeņa, Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas IKP turpina mērķtiecīgi augt un neatpaliek no pasaules kopējā līmeņa.

Hronists Indriķis

Izmantotie avoti:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s