Site icon Vatastānas hronika

Krievijas ekonomikas patiesais (ne)spēks salīdzinot ar „neizdevušos valsti” Latviju

Nesen Vikipēdijā uzgāju ļoti interesantu tabulu, kurā tika uzskaitītas Krievijas Federācijas subjektu ekonomikas pēc izmēra (nominālā IKP), kā arī dots to salīdzinājums ar kādu no pasaules valstīm. Liels bija mans pārsteigums, kad es pamanīju, ka 5.-9. lielākās Krievijas federālo subjektu ekonomikas ir mazās un necilās (kā apgalvo Kremļa propaganda) Latvijas līmenī! Interesanti, ka arī „sverģeržavas” 4. lielākā ekonomika nav diži atrāvusies no Baltijas valstīm un ir vien Lietuvas līmenī.

Priekšā Latvijai un Lietuvai attiecīgi ir tikai trīs Krievijas federālo subjektu ekonomikas – Maskavas, Sanktpēterburgas un Maskavas apgabala. Tātad tikai tās, kur dzīvo ievērojami vairāki iedzīvotāju un ir izvietoti visi valsts finanšu un varas centri.

„Krievijas federālo subjektu ekonomikas pašas par sevi ir niecīgas un nespēj konkurēt ar nacionālām valstīm”

Tas nozīmē to, ka no 85 Krievijas federālajiem subjektiem tikai trīs ir ekonomikas, kas ir lielākas nekā Latvijai vai Lietuvai. Visi pārējie dabas resursiem bagātās valsts reģioni atrodas Baltijas valstu vai ievērojami zemākā līmenī!

Turklāt, ir jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa no Krievijas apgabaliem, apriņķiem, novadiem un republikām ir ievērojami lielāki par mazajām Baltijas valstīm gan pēc izmēra, gan iedzīvotāju skaita, gan dabas resursiem, līdz ar to šāda ekonomiskā atpalicība, ir maigi izsakoties dīvaina.

Aplūkosim iepriekšminētos 5 bagātākos Krievijas reģionus, kuri neskatoties uz statistisko pārsvaru pār Latviju praktiski jebkurā jomā, nav spējuši pārspēt mazās „šprotēdāju” nācijas pieticīgos ekonomikas rādītājus.

Ņemsim vērā, ka Latvijā dzīvo tikai 1,95 miljoni iedzīvotāju, tās teritorijas platība ir aptuveni 64 tūkstoši kvadrātkilometru, un tai nav nekādu vērā ņemamu dabas resursu, ar kuru palīdzību iedzīvoties „vieglā naudā”. Pretstatā liksim Krievijas federālo subjektu datus, no kuriem varam secināt, ka mazās un nabadzīgās Latvijas ekonomika par spīti visam atrodas tādā pat līmenī kā:

Tikai 3 no 85 Krievijas federālo subjektu IKP pārsniedz Baltijas valstu līmeni”

Starp citu, meklējot informāciju šim rakstam, Vikipēdijā uzdūros uz vēl vienu intriģējošu tabulu, kurā bija norādīts Krievijas federālo apriņķu ekonomiku izmērs un salīdzinājums ar kādu no pasaules valstīm. Arī šeit atrodamie dati ir pārsteidzoši. Piemēram, vai zinājāt, ka,

Vēl interesantāka aina parādās, ja salīdzina Krievijas Rietumos esošo federālo apriņķu kopējo ekonomisko varēšanu ar Austrumeiropas valstīm. Austrumeiropas valstis robežojas ar 3 Krievijas federālajiem apriņķiem (Ziemeļrietumu, Centrālo un Dienvidu). Šie reģioni tiek uzskatīti par Krievijas ekonomisko un industriālo sirdi, kā arī tajos dzīvo lielākā daļa „sverģeržavas” iedzīvotāju. Šo trīs ekonomiski spēcīgāko apriņķu kopējais nominālais IKP sastāda aptuveni 491 miljardu ASV dolāru.

Iepriekšminētie apriņķi robežojas ar 5 Austrumeiropas valstīm – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Poliju un Ukrainu. Kopējais šo 5 valstu nominālais IKP ir aptuveni 882 miljardi ASV dolāru, attiecīgi krietni vairāk nekā blakus esošajos Krievijas reģionos.

„Ja Austrumeiropas valstis apvienotos, to kopējā ekonomiskā ietekme būt ievērojami lielāka nekā Krievijas industriālajiem un attīstītajiem rietumos esošajiem federālajiem apriņķiem”

Rezultātā mēs redzam, ka Krievijas tiešā ekonomiskā ietekme un varēšana Austrumeiropā ir vairumā gadījumu ir krietni pārspīlēta un, ja Austrumeiropas valstis apvienotos, tieši Krievija būtu atkarīga no tām, nevis otrādāk.

Jaunākie ekonomikas dati liecina, ka arī pašreizējā sankciju režīma ietvaros īstais cietējs ir tieši Krievija, nevis Austrumeiropa. Kamēr Krievijas ekonomika atrodas stagnācijā un sāk atpalikt no pasaules vidējā attīstības līmeņa, Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas IKP turpina mērķtiecīgi augt un neatpaliek no pasaules kopējā līmeņa.

Hronists Indriķis

Izmantotie avoti:

Exit mobile version