Pirms sākt, uzreiz paskaidrošu, kas ir pilsoniskā sabiedrība, lai uzreiz jums liktu saprast, ka demokrātija nespēj pastāvēt tās. Tātad pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiskas valsts balsts, kas sastāv no politiski apzinīgiem, patstāvīgi domājošiem un ekonomiski neatkarīgiem indivīdiem, kuri bauda rīcības un izvēles brīvību, apzinās savas sociālpolitiskās un ekonomiskās intereses un mērķtiecīgi ietekmē sabiedriskos procesus.
Kā redzam, vai pareizāk – neredzam, Vatastānas pilsoniskā sabiedrība ir mirusi, patiesībā, čekistu un komjauniešu atraugu nežēlīgi nosista, ko pierāda krievu sabiedriskās aktīvistes Jeļenas Grigorjevas ( Елена Григорьева) slepkavība!
Lieta tāda, ka š.g. 21.jūlijā Pēterburgā tika nežēlīgi nogalināta sabiedriskā aktīviste Jeļena Grigorjeva. Interesanti ir tas, ka ne tikai Vatastānas mediji, bet arī 4.maija republikas mediji uzsver, ka viņa ir bijusi gandrīz bez maz vai tikai LGBT tiesību aktīviste un bez maz vai tika nogalināta. Lūdzu beidziet izplatīt geju propagandu, ne jau tāpēc viņu nogalināja, ka aizstāvēja LGBT tiesības. Viņa galvenokārt protestēja pret to idiotismu un bezpriģeļu, proti, Putina režīmu, kas valda Vatastānā. Attēlā varat redzēt viņu vienā no daudzajām protesta akcijām pret Putinu. Viņa nebaidījās izteikt savas domas par notiekošo viņas valstī, viņa vienmēr iestājās pret karu Ukrainā un jā, iestājās arī par LGBT kopienas tiesībām, jo tāda ir tā liberālā demokrātija, kur mana brīvība beidzas tur, kur sākas cita cilvēka brīvība, bet tagad šīs drosmīgās krievu sievietes vairs nav!
Godīgi sakot, šeit uzmanība būtu jāpievērš kam citam, proti, Vatastānas „pilsoniskās sabiedrības” reakcijai uz šo skumjo gadījumu. It kā par Ļenas slepkavību rakstīja daudzi mediji, arī blogeri rakstīja, bet… Šoreiz gribu mazliet salīdzināt Vatastānas „pilsoniskās sabiedrības” reakciju ar citu valstu pilsonisko sabiedrību reakcijām uz līdzīgiem gadījumiem, kad režīms/tumšie spēki ir novākuši no sava ceļa kādu žurnālistu vai sabiedrisko aktīvistu. Piemēram, 2018.gadā tika nogalināts slovāku žurnālists Jans Kucaks. Zināt, kas notika? Visā Slovākijā, pat Čehijā notika piemiņas akcijas par godu nogalinātajam žurnālistam-aktīvistam, Slovākijas policijas priekšnieks Tibors Gašpars sarīkoja ārkārtas preses konferenci, bet Slovākijas valdība izsludināja atlīdzību 1 000 000 EUR apmērā par jebkādu informāciju par šī nozieguma pastrādātājiem. Savukārt Jeļenas slepkavība Vatastānā palika praktiski nepamanīta, it kā šī cilvēciņa nekad nebija bijis, tikai daži „demokrātiskie mediji” nopublicēja pāris dežaūrrakstiņus ar kuriem padalījās daži blogeri, un drūmā dzīve Vatastānā varēja turpināt savu ceļu bezdibeņa virzienā.
Jeļena Grigorjeva piedzima 1979.gadā Veļikijnovgorodā, visu savu dzīvi viņa bija sabiedriskā aktīviste. Savas dzīves pēdējā gada laikā viņa aktīvi protestēja pret Vatastānas karadarbību Ukrainā, pret Putlera vienpersonisko diktatūru, un iestājās par LGBT tiesībām. Jeļena savas dzīves laikā paspēja noorganizēt vairākus vienpersoniskus un masu protesta mītiņus pret Jehovas liecinieku arestiem (Vatastānā jehovieši ir aizliegti ar likumu), kā arī noorganizēja vairākas Ukrainas atbalsta akcijas, iestājoties pret Krimas aneksiju. Viņa aktīvi piedalījās arī citu Pēterburgas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvās un aktivitātēs.
Jeļena jau iepriekš pati bija norādījusi, ka pēdējā laikā ir saņēmusi draudus, viņa pat bija vērsusies Vatastānas Iekšlietu ministrijā pēc palīdzības (cik ironiski!), bet policija nereaģēja uz Jeļenas iesniegumiem, iespējams, atbildot kaut kā šādi, „kad nositīs, tad arī nāciet!”
Vai ir kas zināms par Jeļenas slepkavām?
Jeļenas līķis ar daudziem naža asmens dūrieniem tika atrasts dažus simtus metru no nama, kurā viņa dzīvoja. Viņa tika nogalināta 21.jūlija naktī, viņas sakropļotais ķermenis atradās krūmos gandrīz veselu diennakti, un tikai vakarā kaut kādi nejauši garāmgājēji pamanīja beigto aktīvisti. Izmeklētāji uz Jeļenas ķermeņa atklāja durtas un grieztas brūces, kā arī žņaugšanas pēdas uz viņas kakla.
Jeļenas Grigorjevas slepkava vēl nav notverts, bet izmeklēšanas komisijai nav pat nekādu pavedienu. Sākumā tika aizturēts kaut kāds „četrdesmitgadīgs Baškortostānas iedzīvotājs”, bet vēlāk tika noskaidrots, ka šim ar šo lietu nav nekāda sakara. Babas Vangas stilā pareģoju, ka slepkavu nekad nenoķers, vai arī uztaisīs no kārtējā „Baškortostānas iedzīvotāja” grēkāzi, kurš būs viņu novācis, jo dikti šī viņam nav patikusi, vai izdomās, vēl briesmīgāku stāstu, ka šo nogalinājuši viņas pašas draugi geji-narkomāni, tā lai būtu atkal, ko Vatastānas sabiedrībai acīs pūst no RT un Sputnik kanāliem, ja būs tāda vajadzība.
Valsts bez pilsoniskās sabiedrības!
Es atceros laikus, kad žurnālistu un sabiedrisko aktīvistu slepkavības bijušajā Krievijā, kas jau kādu ilgāku laiku atrodas Vatastānas godā, mēdza izsaukt plašu rezonansi sabiedrībā, piemēram, kad tika nogalināts Vlads Ļistjevs, šī vīra slepkavība šokēja visus un krietni sapurināja tā laika krievu sabiedrību.
Tagad šādi notikumi, spriežot pēc visa redzētā (vai neredzētā), nevienu vairs nesatrauc – cilvēki vienkārši aiziet nebūtībā un viss… 2018.gada janvārī mīklainos apstākļos tika nogalināts sabiedriskais aktīvists Konstantīns Siņicins. Izmeklēšana neko neatklāja! Gadu iepriekš tika mēģināts nogalināt sabiedrisko aktīvistu Vladimiru Ivanjutenko, šis nabags tikai knapi tika cauri sveikā ar vairākiem naža dūrieniem.
Sakiet godīgi, vai esat ko dzirdējuši par šiem gadījumiem? Liekas, ka ar interneta ienākšanu mūsu ikdienas dzīvē, informācijai par šādiem notikumiem vajadzētu nonākt līdz sabiedrībai daudz ātrāk, izsaucot lielāku rezonansi, bet nē (!), jo priekšā stāv Kadrašjanu plikās pakaļas un Busuļa slavas uzrunas Latvijas prominentajiem bandīšiem. Rodas tāda sajūta, ka cilvēkiem ir pilnīgi nospļauties uz šiem notikumiem. Lūk, tas ir pats briesmīgākais, kas varēja notikties! Kad nākam reiz kādam būs nospļauties par jums, tad mēģiniet atcerēties par ko mēdza rakstīt „Vatastānas Hronika”, un neraudiet, lai jums vieglas smiltis!
autors: Maksims Mirovičs
no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs
komentēja: Feģa Blatnijs
Avoti:
[…] Spriežot pēc Vatastānas iedzīvotāju klusēšanas, viņiem viss ir pie vienas vietas un viņi ir ar to mierā. Tagad var mierīgi gatavoties padomju laika dzimtbūšanas ieviešanai! Kā jau es reiz teicu, „Ar Krieviju ir cauri: tās pilsoniskā sabiedrība ir vatņiku sabiedrība!” […]