Tieši pirms 11 gadiem, 2008.gada 8.augustā sākās īsais, bet pietiekami asiņainais un graujošais militārais konflikts starp Vatastānu un Gruziju. Konflikta rezultātā Gruzija zaudēja kontroli pār Dienvidosetijas un Abhāzijas teritorijām.

Vatastānas un Gruzijas pušu viedokļi par konflikta „karstās fāzes” sākšanās cēloņiem krasi atšķiras. Vatņiku puse apgalvo, ka Vatastānas bruņotie spēki tika ievesti Gruzijas teritorijā, reaģējot uz „gruzīnu artilērijas apšaudēm pa Dienvidosetijas galvaspilsētu naktī uz 2008.gada 8.augustu.” Savukārt Gruzijas puse ziņo, ka 2008.gada 29.jūlijā Dienvidosetijas vatnie spēki apšaudīja EDSO novērotāju grupu, bet pēc tam veica artilērijas apšaudes pa gruzīnu miera uzturētājiem, kas atradās Sarabuki augstienē. Vēlāk, kā norādīja gruzīnu puse, provokāciju skaits no Dienvidosetijas puses tikai pieauga, tāpēc Gruzijai nekas cits neatlika, kā atbildēt ar militāru spēku. Tieši šo Gruzijas atbildi Vatastāna sauc par „gruzīnu agresijas sākumu.”

Saskaņā ar gruzīnu puses teikto jau 2008.gada 2.augustā Chinvali bija ieradušās četras Vatastānas centrālo TV kanālu filmēšanas grupas ar visu nepieciešamo tehniku no Maskavas, lai sagatavotos ziņošanai par gaidāmo karu. Tajā pašā laikā citu ārvalstu žurnālistiem tika liegts iebraukt Dienvidosetijā, izņemot Ukrainas TV kanāla Inter žurnālistiem, kas ir saistīti ar „Reģionu partiju”. Jau 2008.gada 2.augustā Dienvidosetijā sākās sieviešu un bērnu evakuēšana no Chinvali apkārtnē esošajiem ciematiem.

Tātad, secinājumus izdariet paši! Vienīgi ceru, ka līdz šim laikam to skaits, kuriem nav šaubu par to, ka tā bija Vatastāna, kas ievārīja šo putru, ir tikai pieaudzis.

Lūk, dažas bildes no notikuma vietas!

Vatastānas bruņoto spēku BTR bruņumašīna pie kādas ēkas Chinvali pilsētā. Tajās dienās Chinvali atradās simtiem vatņiku kaujas mašīnu, kas bija gatavas doties Gruzijas robežu virzienā. Uz ēkas redzamas neseno kaujas darbību atstātās pēdas…

Vatņiki sagrābuši Gruzijas armijas tankus, kas joprojām atradās kādā vecā Gruzijas kara bāzē netālu no Chinvali. Vatastānas armija tos sagrāba tieši bāzē, tie pat nepaspēja iesaistīties kaujā. Pavisam kopā Vatastānas karavīri sagrāba un izveda vairāk nekā 60 gruzīnu kaujas mašīnas. Iespējams, tās jau sen visas atrodas Austrumukrainā, un iespējams, ka daļa no tām jau ir gājuša bojā kaujās pret Ukrainas spēkiem.

Vatastānas zaldāti apsargā ieeju ieroču noliktavā. Bilde uzņemta Chinvali 2008.gada augusta vidū.

Vatastānas zaldāti uz BTR bruņas atgriežas Chinvali no kaujas darbības zonas. Bilde uzņemta 2008.gada 16.augustā.

2008.gada 14.augustā Vatastānas rīkļurāvēji uz bruņas ierodas Gori pilsētā. Krievijas vatņiki apgalvo, ka viņi atrodas gruzīnu pilsētā, lai nodrošinātu drošību. Tajā pašā laikā gruzīnu puse apgalvo, ka Vatastānas karaspēks naski iesaistās marodierismā un vietējo gruzīnu iedzīvotāju aplaupīšanā.

Sievietes apraud kritušo vīrieti. Viņš krita Gori 2008.gada 14.augustā bombardēšanas laikā. Sievietes piekopj vietējo tradīciju, proti, paliekot blakus mirušajam vairākas dienas pēc tā nāves. Runā, ka šī konflikta laikā pavisam bojā gāja aptuveni 2000 civiliedzīvotāju…

Puisis zvana radiniekiem, lai izstāstītu, kas notiek Gori pilsētā. Gruzijas vara un spēki ir pametuši pilsētu, mobilie un interneta sakari ir vienīgā saikne, kas vieno šo pilsētu ar pārējo Gruziju. Cauri pilsētai dodas Dienvidosetijas bruņotie spēki, bet gruzīnu civiliedzīvotāji kļūst par marodieru upuriem.

Cinka zārks, kurā atrodas kritis žurnālists. Žurnālisti gāja bojā, kad gruzīnu spēki devās prettriecienā uz Chinvali. Bojā gāja četri žurnālisti un viņu šoferis.

Vatastānas karavīri izdala sauso pārtiku gruzīnu dāmām Gori pilsētā.

Divi vīri šķiro sarūsējušas skrūves, tās nepieciešamas, lai saremontētu sagrauto dzelzceļa līniju. Gruzīnu vilciens, kas veda degvielu Gori pilsētai, tika iznīcināts vairākas dienas iepriekš. Visticamāk tā bija Vatastānas karaspēka diversija, lai bloķētu Gruzijas transporta infrastruktūras darbību.

Gruzīnu ģimene ieradusies aplūkot to, kas palicis pāri no viņu mājas Gori. Māja tika iznīcināta 2008.gada augusta bombardēšanas laikā.

Tas ir viss, kas palicis pāri no sagrautā nama…

Tas, kas palicis pāri no vienas no istabām.

Zēns uz savas sagrautās guļamistabas sliekšņa.

Karateli ciematā iedzīvotāji aplūko gruzīnu mājas, ko nosvilinājušas tā sauktās osetīnu miliču grupas.

Gori pilsētas iedzīvotāji skatās ziņas par karu televizorā. Daudzām ģimenēm televīzija bija praktiski vienīgais informācijas avots.

2008.gada 22.augustā Vatastānas karaspēks demontē blokposteni pie Hurvaleti ciemata uz ceļa, kas ved no Tbilisi uz Gori. Karadarbības „karstā fāze” ir beigusies.

Gruzīns kaut ko saka Vatastānas zaldātiem. Bilde uzņemta pie Igoeti ciemata, tas atrodas pa ceļam no Tbilisi uz Gori.

Gruzīns rāda, to, kas palicis pāri no divām vatņiku izšautajām nevadājamām raķetēm. Tās nokrita pie viņa mājām Goridžvari ciematā, kas atrodas starp Gori un Chinvali.

Vēl viens sagrauts nams turpat.

Sieviete uz ielas gatavo ēdienu uz malkas plīts. Viņas māja tika iznīcināta kaujas darbību laikā.

Nodedzināts nams Chinvali.

Tas pats nams no iekšpuses.

Tā lūk!

Gruzīnu sievietes reģistrējas kā bēgles, 2008.gada 21.augusts.

Bēgļu uzņemšanas centrs Gori pilsētā. Gruzīns strebj zupu.

Sabombardēts autobuss pa ceļam uz Gori…

Sabombardēts bērnudārzs Gori.

Istaba daudzdzīvokļu namā, uz kura tika nomests lādiņš.

Grūti teikt, kas ir šī konflikta/kara uzvarētājs. Neviena civilizēta pasaules valsts vēl joprojām nav atzinusi Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. Savukārt Vatastāna krietni pabojāja savu reitingu un tēlu starptautiskajā arēnā, iegūstot sankcijas un padarot savus iedzīvotājus vēl nabadzīgākus.

Gruzīni, varētu teikt, pat zināmā mērā ir lielāki ieguvēji no šī konflikta, jo neļāva sevi ievilkt hibrīdkarā ar „osetīnu Novorossiju”, dodot prettriecienu, tādejādi izdzenājot bruņotos nemierniekus un liekot Vatastānai oficiāli iesaistīties atklātā bruņotā konfliktā, proti, parādīt Putina režīma īsto seju! Pēc tam iesaistījās Bušs, Sarkozī un Merkele. Jau pēc piecām dienām karš tika apturēts, haoss valstī neiestājās, Saakašvili netika gāzts, reformas netika apturētas, bet Kremlis ieguva divus „dotējamus pasmagus koferīšus bez rokturiem”.

P.S. Nezinu kādas ir jūsu domas, bet es uzskatu, ka Vatastāna ir īstais agresors šinī konfliktā, kurš joprojām ir spēkā kopš 1990.gada. Savukārt 2008.gada augustā vatņikiem vienkārši sagribējās pašaudīties, līdz Kremlis dabūja kārtīgu spērienu no Rietumiem pa p@kaļu sankciju un nosodījuma izskatā. Arī Putina reputācija tika smagi iedragāta! Neskatoties uz šo mācību, Putins atkal kāpa uz tā paša grābekļa jau 2014.gadā Austrumukrainā. Kā tas beigsies neviens īsti nezina!

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/254141.html