Vatastānas 12 soļu programma: Nabadzība un tautas pakļāvība

Katrs jaundzimušais uz mūsu planētas ir spiests piedalīties skarbā loterijā. Dažiem jau no dzimšanas ir paveicies baudīt tiesības, ko piedāvā dzīve civilizētā valstī, taču daži neredz pat desmito daļu no tā visa. Tas ir līdzīgi kā piedzimt kurlmēmam, aklam vai jebkā citādi nespējīgam pieredzēt un sajust to, ko nozīmē “parasta cilvēka” dzīve. Ja veiksme nav jūsu pusē, jūs varat nonākt Vatastānā, kuru raksturo šīs zemes 12 soļu programma.

Nabadzība

Ja esat tūrists Krievijā, jūs noteikti apmeklēsiet Krievijas “ziemeļu galvaspilsētu” Sanktpēterburgu, kas ar savu bagāto vēsturi un spēcīgo ekonomiku atstāj patiesi eiropeiskas vietas iespaidu.

Līdzīgas sajūtas rodas arī Maskavā, pateiocties tās elpu aizraujošajām baznīcām, biznesa centriem un smalkajiem auto uz ielām.

Ir saprotams, kā šīs divas pilsētas var radīt nepareizo iespaidu – patiesībā pārējās pilsētas Krievijā izskatās tā:

Atbaidoši cilvēkpūžņi, kas haotiski salipināti kopā, dubļi un bedres ceļu vietā un, protams, mūžīgi klātesošā pelēkā krāsa, kas rotā gan mājas, gan mirušos kokus, gan vietējo sejas.


Piemēram, dodoties uz Tulas apgabala administratīvo centru Tulu, ir ne tikai lieliska iespēja aplūkot pilsētu, bet arī atgriezties 17. gadsimtā.


Ja domājat, ka runa ir tikai par piepilsētām un pamestām padomju laika “spoku pilsētām” – diemžēl, tā nav. Sagatavojieties, jo tālāk redzēsiet fotogrāfijas no Voroņežas. Atcerieties, runa ir par Voroņežas apgabala administratīvo centru un pilsētu ar vairāk nekā miljons iedzīvotājiem.

Šīs fotogrāfijas uzņēmis populārais Krievijas blogeris Iļja Varlamovs. Vairāk fotogrāfiju var apskatīt viņa LiveJournal rakstā.
Ja jūs prātojat, kas liek Krievijas pilsētām (un, lai dievs ir visžēlīgs, arī ciematiem, taču lasītāju garīgās veselības labad ciematu fotogrāfijas šeit ievietotas netiks) izskatīties kā ilustratīvam vārdnīcas palīgmateriālam blakus vārdam “sūdubedre”, atbilde ir – nabadzība.

Tautas pakļāvība

Ja jāizvēlas kāda izteikta rakstura iezīme, kas atšķir vatņiku no “rietumnieka”, tā ir paklausība, padevība. Vatņikiem vēsturiski ir bijušas ļoti īpašas attiecības ar cilvēkiem, kas ir pie varas. Carus un imperatorus uzskatīja par “Dieva izvēlētiem”, viņiem bija piešķirts dievišķs mandāts un viņus uzskatīja par svētajiem. Gluži kā senajā Ēģiptē – vienīgā atšķirība ir tā, ka tas notika 4500 gadus vēlāk.
Kad tika izveidota Padomju Savienība, šo svēto monarhiju aizstāja komunisma kults, aiz kura stāvēja Ļeņina un Marksa ideoloģijas nesēji. Pēc 1991. gada Krievija aptuveni 10 gadus varēja dzīvot salīdzinoši brīvi, pirms Putins izlēma iesviest valsti atpakaļ bezdibenī. Rezultāts šādām attiecībām ar valdību ir tāds, ka vidējam Krievijas iedzīvotājam ir rets ģenētisks defekts: paklausība ikvienai autoritātei – prezidentam, senatoram, mēram, policistam, priekšniekam utt.
Josifs Staļins, viens no vēstures asiņainākajiem tirāniem, pavēlēja nogalināt vai nosūtīt uz GULAGiem miljoniem cilvēku. Tie, kas ir pietiekami veci, lai atcerētos 20. gadsimta trīsdesmitos gadus, atceras nepārtrauktu baiļu sajūtu. Cilvēkus nakts tumsā pamodināja klusas bremžu skaņas, un viņi zināja, kas ir piebraucis – NKVD.


“Jūs esat arestēts.” Neviens nejautāja, par ko tieši. Neviens necīnījās pretī. Tam nebija nozīmes. Tas varēja būt tavs kaimiņš, kurš ziņoja, ka tu vakaros slēpti klausies džezu. Tas varēju būt tavs padotais, kurš, nesaņēmis paaugstinājumu, paziņoja, ka esi britu spiegs. Arestam varēja arī nebūt nekāda iemesla, jo NKVD varēja saņemt pavēli, ka līdz mēneša beigām ir jāarestē 500 cilvēki. Cilvēki klusējot kāpa šajās melnajās mašīnās, nezinādami, vai vēl kādreiz redzēs savas ģimenes.
Vai kas tāds varētu notikt Francijā? Vai Spānijā? ASV? Visa tauta zina, ka valdība paverdzina un nogalina savus iedzīvotājus, taču tik un tā slavē partiju un savu vadoni, klusām iesoļojot savos kapos. Ja jums liekas, ka tie laiki ir beigušies, jūs kļūdāties.
Salīdzinājumam: protesti Dienvidkorejā, tautai uzzinot, ka tā laika prezidente Paka Kin Hje apsūdzēta kukuļošanā un korupcijā.


Un šī ir “Viņš jums nav nekāds Dimons” demonstrācija pēc tam, kad opozicionārs Aleksejs Navaļnijs un viņa komanda bija izveidojuši YouTube sižetu par Dmitrija Medvedeva īpašumiem un vīnogu plantācijām Itālijā, jahtām un citiem labumiem, ko Dimons nozadzis no savas tautas.


Kāda ir atšķirība? Dienvidkorejieši protestēja līdz prezidentei piesprieda 24 gadus cietumā. Protests Krievijā ilga pāris stundas, un tā laikā policija piekāva un arestēja simtiem cilvēku. Nākamajā dienā cilvēki devās uz darbu un principā izturējās tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Šeit arī pats Medvedeva “slavenais” citāts:

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s