Vatastānas 12 soļu programma: Karš un ienaidnieki

Karš

Otrais pasaules karš ir notikums, kas ietekmē un veido Krieviju vēl 80 gadus pēc tā beigām.

Nācija, kas karā zaudēja 30 miljonus — neskaitot tos miljonus cilvēku, kurus Padomju režīms nogalināja gulagos — atzīmē 9. maiju kā savas nebeidzamās varas demonstrāciju.
Laiku pa laikam kāds cenšas runāt par 9. maiju kā par sēru dienu — dienu, kad atcerēties to šausmīgo cenu, ko karā samaksāja PSRS, un izrādīt cieņu mirušajiem. Katru gadu var vērot cēlus mēģinājumus pievērst cilvēku uzmanību tiem nedaudzajiem patiesajiem Otrā pasaules kara dalībniekiem, kuri visu pamesti tagad izdzīvo savas pēdējās dienas, badojoties un nespējot samaksāt par komunālajiem maksājumiem un medikamentiem. Taču tas viss noslīkst „pateicīgo dēlu” aptrakušajā svinību priekā un neizmērojamajā lepnumā par notikušo.

Tā ir grandioza svinību diena, kas līksmības un cilvēku iesaistes ziņā ir līdzvērtīga Jaunā gada svinībām. Protams, liela daļa krievu ar „svinībām” saprot piedzeršanos līdz bezfilmai un kāda sejas izšķaidīšanu.
Šī ir diena, kad autovadītāji var lepni izrādīt savas „Varam atkārtot” uzlīmes uz auto. Uzlīmē redzams, kā PSRS izdrāza nacistisko Vāciju, un tā dod mājienu, ka tas pats notiks arī ar tagadējiem Krievijas ienaidniekiem.

Šajā dienā cilvēki visu, sākot ar somām un t-krekliem un beidzot ar degvīna pudelēm veikalos, izrotā ar oranži melnajām Georga lentītēm, kas ir oficiālais uzvaras simbols.

Lai cik komiski tas nebūtu, kara laikā Georga medaļu nevienam nepiešķīra. Tās izcelsme meklējama Krievijas Impērijā. Šī iemesla dēļ oranži melnās lentītes bija iemantojušas popularitāti Krievijas atbrīvošanas armijā (Русская освободительная армия), kuras komandieris bija slavenais „nodevējs” Andrejs Vlasovs, kurš padevās nacistiem un pēc tam cīnījās pret Padomju Savienību jau Reiha pusē. Modernie „patrioti”, kuri sludina to, cik svarīgi ir atcerēties valsts vēsturi, patiesībā pielūdz nacistu simbolu — ironiski, vai ne? Mēs jau rakstījām, ka krieviem ir nospļauties uz visu? Tas noteikti attiecas arī uz kara simboliem.

Ienaidnieki

Ir pilnīgi loģisks iemesls tam, kāpēc Krievijā aktīvi kultivē lielās uzvaras mītu — šāda ideoloģija sagatavo cilvēkus stāties pretī ārējam draudam, proti, „nolādētajai Amerikai”. Un pie reizes arī visai pārējai pasaulei, protams.
„Karš nav beidzies. VIŅI (atkal šis maģiskais vārds) centīsies iznīcināt mūsu zemi un atņemt mūsu resursus un bagātības. Hitlera idejas turpina dzīvot, taču šoreiz mūsu rietumu ienaidnieki kasešu bumbu un karavīru vietā izmanto ekonomiskus līdzekļus.”
Ja Ziemeļkorejas iedzīvotājiem pajautāsiet par ārpasauli, viņi pavisam godīgi pateiks, ka Koreju ir ielenkuši ienaidnieki un ka rietumu kapitālisma mēra pārņemtajā pasaulē šī lepnā mazā valsts ir pēdējais cerību stars. Propaganda spēj pārvērst cilvēkus par zombijiem, un nav nekāds pārsteigums, ka mūsdienu Krievija ir kā nosēta ar bezsmadzeņu marionetēm, kas tic tiem pašiem mēsliem. Ik reizi, kad Krievijai piemēro jaunas ekonomiskās sankcijas, Putinam ir lieliska iespēja pasniegt sevi kā apspiestas valsts līderi, kurš cīnās par taisnību. Krievijas saimnieki turpina braukt ar luksusa automobiļiem un sūtīt savus bērnus uz Ņujorku un Londonu, kamēr sankcijas sekas izjūt parastie cilvēki. Taču cilvēkiem nav nekas pret to — pirmkārt, tas viss taču ir mūsu ienaidnieku ļaunais plāns, kuram ir lemts izgāzties; otrkārt, mums taču par visu ir nospļauties, atceraties?
Interesanti ir arī tas, ka par spīti acīmredzamai tieksmei nodrošināt savu vietu zem saules ar bruņotu konfliktu palīdzību, krieviem ir nesalaužama pārliecība, ka viņi savas pastāvēšanas vēsturē nekad nav uzsākuši karu, bet bijuši agresijas mērķis kaimiņos esošajām valstīm. Neskatoties uz to, ka 53 no 75 bruņotajiem konfliktiem, kas notikuši kopš 16. gadsimta, ir uzsākusi kāda no Krievijas inkarnācijām, krievi — lai dalītos ar savām zināšanām par pasauli — dod priekšroku runāt sūdu, nevis izmantot internetu un savu galvu.
Jeļena Bonnere, Andreja Saharova sieva, savos memuāros dalījās ar atmiņu par kādu sarunu taksometrā ap 1971. gadu:
Taksists: „[..] tas notika tajā pašā gadā, kad mums uzbruka čehi.”
Jeļena: „Nesapratu?”
Taksists: „Nu, čehi… viņi mums uzbruka Prāgā, atceraties?”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s