Kremlim neērtie jautājumi par Otro pasaules karu

Šodien vēlos uzdot dažus neērtus jautājumus par Otro pasaules karu! Savukārt atbildes uz šiem jautājumiem ar labu vajadzētu sniegt Vatastānas varas institūcijām un vēsturniekiem, bet diemžēl viņi šobrīd ir iegrimuši „uzvaras” salūta skaņās un pašlaik ir aizņemti ar baurošanu, „можем повторить! (varam atkārtot!)” un „Krim naš!”. Vatastānas un PSRS adepti un pseido vēsturnieki mīl sagrozīt faktus par Otro pasaules karu, lai cildinātu diktatora un tirāna Staļina tēlu, ar kura „mazgāšanu un balināšanu” pašlaik nodarbojas Putina režīms, lai stiprinātu jauno laiku diktatūras pozīcijas Vatastānā.

Uz šiem ļoti svarīgajiem jautājumiem derētu gūt atbildes, lai vienkārši nepieļautu līdzīgu karu atkārtošanos. Ja kāds mācās no savām kļūdām, par to nebūtu ko kaunēties. Kauns un negods ir tad, kad vainīgie neizdara secinājumus. Turklāt vatņiki šobrīd ir galīgi aptrakuši un pazaudējuši kauna sajūtu, jo tie periodiski mums atgādina, ja gadījumā atkal notiktu kaut kas līdzīgs Otrajam pasaules karam, tad viņi būtu gatavi atkal varonīgi izliet asinis 40 000 000 cilvēku un noslaucīt no zemes virsas vairākus desmitus pilsētu.

Personīgi es nevēlos piedzīvot jaunu karu un 21.gadsimtā cilvēkiem vispār nevajadzētu karot savā starpā, bet sasāpējušos jautājumus risināt tikai un vienīgi ar diplomātijas palīdzību. Tieši tāpēc mums ir jāturpina uzdot jautājumus par Otro pasaules karu, lai nepieļautu tās pašas kļūdas.

Lūk, mani jautājumi:

1. Kāpēc vatņiki domā, ka tieši PSRS teritorijā sākās karš, un nekur citur?

Padomju historiogrāfijā (un arī mūsdienu Vatastānas vēstures grāmatās, kuras diez ko daudz nav palikušas labākas par padomju izdevumiem) vienmēr tiek runāts par pēkšņu un negaidītu kara sākumu. Tas tika uzsvērts arī visādos periodiskajos mākslas darbos un uzvedumos, kā arī oficiālajā padomju propagandā. Piemēram, Minskas vecpilsētas kara muzejā (tika atvērts vēl PSRS laikā), jau pirmajā zālē redzama liela vācu tanka putuplasta figūra, kas sadragā Ribentropa-Molotova paktu par neuzbrukšanu, bet vecā padomju filmā „Berlīnes krišana” tiek parādīts kā filmas galvenajam varonim, kurš atrodas lauka vidū, pēkšņi uz galvas sāk birt vāciešu bumbas. Man vēl neviens nav paskaidrojis, kāpēc vācieši šajā filmā bombardēja nevienam nevajadzīgu tukšu lauku!

Patiesībā visi šie stāsti ir domāti, lai radītu emocionālo reakciju, tādejādi norokot paša Otrā pasaules kara būtību, bet kāpēc viņiem karš sākās tieši PSRS teritorijā? Ko izdarīja PSRS, lai novērstu Otro pasaules karu? Neviens nekad tā īsti nav atbildējis uz šiem jautājumiem, jo atbildes uz tiem liktu uzdot vēl daudzus citus interesantus Kremlim nepatīkamus jautājumus, kas kļūtu tikai arvien neērtāki un neērtāki Vatastānas adeptiem. Šeit mums vajadzētu atcerēties par tā saukto PSRS 1939.gada Ziemas karu pret Somiju, kā arī Polijas pārdali, kurā PSRS un Nacistiskā Vācija piedalījās kā sabiedrotie, beigās vēl kopīgu parādi Brestā uztaisīja, lai galīgi un pavisam izņirgātos un pazemotu poļus.

Visā visumā neviens nekad neuzdeva šos jautājumus padomju režīmam, tāpat šie jautājumi netiek uzdoti arī tagad, lai lieki nekaitinātu Putina krievu pasauli, vai ne? Vienkārši tā tas ir, jo nauda nesmird! Vienkāršāk, laikam, ir solidarizēties vismaz reizi gadā ar tiem vatņikiem, kas aplīmē savas „trofeju” mašīnas ar uzrakstiem, piemēram, „Еду на Берлин за немками!” (Braucu uz Berlīni pēc vācietēm!) vai „можем повторить!” (varam atkārtot!).

2. Kam gatavojās PSRS pirms 1941.gada jūnija?

Visiem kokvilnas gailēniem, kas ik pa laikam mēdz baurot „можем повторить”, jautājums par to, kam gatavojās PSRS pirms 1941.gada jūnija, varētu būt jo īpaši neērts un nepatīkams. PSRS mīlēja dir$t par to, ka Sarkanā armija bija ļoti vāja un slikti sagatavota, bet patiesībā tā bija tikai tukša bleķa skaldīšana. Jau uz 1935.gadu Sarkanā armija bija kļuvusi par visai iespaidīgu militāru spēku. Tās sauszemes karaspēkā bija 119 divīzijas (87 strēlnieku un 32 kavalērijas), plus vēl 17 atsevišķās brigādes (12 tanku un 5 strēlnieku). Pavisam kopā tie bija velna 1 000 000 karavīru bruņoti ar 4 400 tankiem, tanketēm un bruņu mašīnām. Vēl PSRS bija aviācija un flote, kur dienēja vēl 220 000 cilvēku un turpmākos 6 gadus šie spēki tikai turpināja augt.

Jau uz 1941.gada jūniju PSRS Sarkanā armija bija kļuvusi par iespaidīgu un draudīgu spēku, kas varēja mierīgi apturēt jebkuras tā laika Eiropas valsts bruņotos spēkus, ja vien Sarkanā armija būtu gatavojusies aizsardzībai. Līdz ar to man rodas loģisks spriedelējums, proti, PSRS negatavojās aizsardzībai, bet kaut kam pilnīgi pretējam. Kam tieši? Es jums pateikušu – Sarkanā armija gatavojās „Eiropas atbrīvošanai”. Uz to norāda arī Otrā pasaules kara pirmo dienu notikumi. Pirmajās kara dienās vācieši gūstā bez kaujas ņēma veselus vilcienu sastāvus ar Sarkanās armijas karavīriem un tehniku, uz vilcienu platformām stāvēja vēl pilnībā jauni КВ modeļa tanciņi. Redziet, šie vatņiku tanki nestāvēja kaujas pozīcijās, bet gan uz dzelzceļa kravas platformām, kas bija paredzētas nosūtīšanai uz Rietumiem. Sanāca, ka Staļins vienkārši uzdāvināja Hitleram 6 500 tankus!

Ja PSRS būtu gatavojies aizsardzībai, nekāds Hitlers nebūtu ticis tālāk par Brestu. Gribu jums paskaidrot kā izskatās valsts, kura tik tiešām gatavojas aizsardzībai un cīņai uz savas zemes. 1939.gadā mazā Somija spēja izrādīt pietiekamu militāru pretestību PSRS jaudīgajai armijai, to atsitot un liekot zaudēt 7 padomju karavīrus uz katru kritušo somu. Lūk, tā tik ir attiecība!

Neviens nekad nav uzdevis šo jautājumu PSRS. Kam tad īsti gatavojās PSRS pirms 1941.gada jūnija? Arī mūsdienu Vatastānā par šiem jautājumiem nav pieņemts runāt.

3. Kāpēc 1 500 000 padomju pilsoņu karoja pret PSRS Otrā pasaules kara laikā?

Padomju historiogrāfija stāsta muļķības par to kā „visa padomju tauta cēlās kaujai pret ienaidnieku”, tādejādi mēģinot sapūst miglu acīs par 1941.gada katastrofu, jo veseli 4 000 000 padomju karavīru padevās gūstā vāciešiem, bet vairāk kā 1 000 000 deva zvērestu nacistiem un karoja pret PSRS. Diez ko vatņiks teiktu par Lokotskas republiku, kas no 1941. līdz 1943. gadam normāli funkcionēja PSRS teritorijā. Šī „valsts” bija pakļauta vācu okupantiem, un tai bija pašai sava armija.

Padomju historiogrāfijā tiek minēti „atsevišķu nodevēju vārdi”, dažreiz tika pieminēts arī mums labi zināmais Vlasovs, bet to lielo cilvēku skaitu, kuri no visas sirds karoja Vlasova vadībā pret PSRS, padomju propaganda centās nepieminēt. Kremļa propaganda radīja iespaidu it kā Vlasovs bija kaut kas līdzīgs meža bandītam, kurš vadīja pāris desmitus cilvēku lielu noziedznieku grupu, bet mēs taču zinām, ka Vlasova armijā bija vismaz 130 000 vīru. Turklāt viņš karoja zem tā paša trikolora, kas tagad rotā Kremli. Tiek uzskatīts, ka pats Vlasovs un viņa līdzgaitnieki Otro pasaules karu PSRS teritorijā uztvēra kā divdesmit gadus atpakaļ sāktā pilsoņu kara turpinājumu. Savukārt pieskaitot citas vienības un kaujas grupas, kas ņēmās pa Sarkanās armijas aizmuguri, lejot sarkanarmiešu asinis, sanāk, ka vācu okupantu pusē pret PSRS cīnījās vairāk nekā 1 000 000 padomju pilsoņu. Saskaņā ar citiem avotiem, šis skaits svārstās no 1 000 000 līdz pat 2 000 000 cilvēku.

Kāpēc tas tā notika? Vai pie vainas bija padomju vara ar tās pārtikas repartīciju, represijām pret kazakiem, kulaku šķiras iznīcināšanu un tautas mērdēšanu badā? Bet varbūt tas bija dēļ Staļina politikas sūtīt visus, kas pabijuši gūstā, uz koncentrācijas nometnēm? Vai jūs spējat iedomāties, ka Somijā tik liels procents iedzīvotāju/nodevēju varētu pārietu komunistu pusē Ziemas kara laikā, ko sāka PSRS divus gadus agrāk? Ja, nē – tad kāpēc? Visi šie jautājumi netika uzdoti PSRS laikā un netiek uzdoti arī tagad! Vieglāk ir baurot „можем повторить!”. Da, ko jūs vatņiki varat atkārtot? Vēl vienu miljonu kolaboracionistu?

4. Kāpēc PSRS cieta tik ļoti lielus zaudējumus Otrā pasaules kara laikā?

Vēl viens jautājums, kas netika uzdots padomju laikos un netiek kustinās arī šodien. A, bet, kāpēc PSRS vispār kara gados zaudēja tik ļoti daudz cilvēku, galīgais kritušo skaits vēl tagad nav īsti akmenī kalts. Tiek minēti 20 līdz 40 miljoni un vairāk pazaudētu dzīvību. Šeit atkal gribas norādīt uz to pašu Somiju, kura tik tiešām gatavojās karam no aizsardzības pozīcijām, jo Somija četru mēnešu laikā zaudēja 25 000 karavīru, vatņiku rindās nogalinot septiņas reizes vairāk. Sanāk, ka septiņi vatņiki samaksāja ar savām dzīvībām par katru kritušo somu Ziemas karā!

Padomju karaspēks cieta kolosālus dzīvā spēka zaudējumus, neskatoties uz to, vai tā bija aizsardzības vai uzbrukuma operācija. Līdz 1943.gadam kritušo attiecība bija 1 pret 10 par sliktu Sarkanajai armijai, pēc 1943.gada – jau 1 pret 5. Kāpēc padomju karavadoņi karoja tik bezatbildīgi, tik nemākulīgi, vienkārši nomētājot pretinieku ar savējo cilvēku līķiem, tā vietā, lai kārtīgāk izplānotu kaujas operācijas, un cenšoties pasargāt cilvēku dzīvības? Padomājiet, kaut kādas stulbas komandēšanas dēļ ir bezjēdzīgi gājuši bojā desmitiem miljonu jaunu cilvēku – un šo demogrāfisko bedri Vatastāna jūt vēl šobaltdien.

Tā vietā, lai rūpīgi izmeklētu un noskaidrotu šīs stulbās traģēdijas cēloņus, protams, vieglāk ir aplīmēt savas automašīnas ar uzrakstiem – „Дойдём до Берлина снова! (Aiziesim līdz Berlīnei vēlreiz!)”. Kas tie vatņiki atkal jau grib iet pāri miljoniem līķu?

5. Kas patiesībā bija Ļeņingradas blokāde, kāpēc laikus netika evakuēti cilvēki no Staļingradas?

Tie ir tie jautājumi, uz kuriem vēl joprojām nav dotas atbildes. Ir pagājuši vairāk kā 74 gadi kopš kara beigām, bet neviens tā vēl nav atbildējis, kas patiesībā bija Ļeņingradas blokāde un kāpēc netika evakuēti tie cilvēki, kuri bija nodarbināti kara rūpniecībā, un kāpēc „speciālās nozīmes ēdnīcās” bija viss? Šie arī ir ļoti neērti jautājumi Putina režīmam. Piemēram, nesen viens no Vatastānas domes deputātiem paziņoja, ka derētu pārbaudīt visas Sukhoi kompānijas ražotās Superdžet pasažieru lidmašīnas, jo ir gājuši bojā parastie ļaudis. Iedomājieties, ja tajā lidmašīnā sadegtu valsts varas pārstāvji, kas notiktu tad? Vatastānā nekad netiek atklāta visa patiesība, arī par blokādi netika, jo sabiedrība Vatastānā ir sadalīta kastās/slāņos sauciet kā gribat, tur nekad nav bijusi vienlīdzība starp cilvēkiem! Tāpēc, ko zina lielie, mazie neuzzinās nekad!

Vēl viens neērts jautājums par kaujas darbību gaitu Otrā pasaules kara laikā. Kāpēc netika savlaicīgi evakuēta Staļingrada? Kaujas pilsētas tuvumā un pašā pilsētā notika gandrīz sešus mēnešus, bet no pilsētas tika evakuēta tikai viena ceturtā daļa iedzīvotāju, tikai 100 000 no 400 000. Saskaņā ar vienu no versijām pilsētu neevakuēja, jo tika uzskatīts, ka karavīri neaizsargās pamestās ēkas. Ļoti slima un dīvaina versija, kura ne visai dara godu Padomju režīmam.

Tie ir tikai daži no neērtajiem jautājumiem, bet tādu tieši par kara gaitu ir ļoti daudz, bet neviens par tiem vairs neinteresējas, jo vieglāk ir taču 9.maijā dzert šņabi un baurot „можем повторить!”. Ko jūs vatņiki varat atkārtot? Atstāt likteņa varā ¾ civiliedzīvotāju frontes pilsētā?

6. Kāpēc Vatastānā vēl joprojām nav atslepenoti attiecīgie arhīvi?

Visbeidzot gribu uzdot pēdējo, bet ne pašu pēdējo, neērto jautājumu vatņikiem un Kremļa adeptiem. Kāpēc Vatastāna, kura sevi sauc par tiešo tiesisko PSRS mantinieci, vēl līdz šim brīdim nav atslepenojusi kara arhīvus? Naivs jautājums, vai ne? Nesen Putlers parakstīja pavēli, ar kuru attiecīgie dokumenti tika noslepenoti līdz 2050.gadam. Kāpēc tas tika izdarīts? Kas tāds, tik interesants, ir šajos arhīvos?

Pirmkārt, no turienes mēs varētu uzzināt reālo kritušo skaitu, visticamāk, kritušo skaits izrādītos daudz lielāks nekā mums stāsta propagandas mediji. Otrkārt, arī nacistu kolaboracionistu skaits PSRS pilsoņu vidū varētu izrādīties daudz lielāks. Treškārt, arhīvi varētu atklāt NKVD patieso lomu Otrajā pasaules karā un to, ka šie cilvēki ir vienkārši nogalinājuši miljoniem cilvēku ar šāvienu pakausī. Mēs varētu uzzināt, ka padomju vara nogalināja daudz vairāk savējos, nekā to izdarīja trešais reihs.

Es nojaušu, kāpēc arhīvi vēl joprojām nav atslepenoti… jo Otrais pasaules karš PSRS teritorijā nemaz nav tā situācija, kas ir aprakstīta padomju historiogrāfijā un par ko stāsta Vatastānas propaganda. Ja šos arhīvus atvērtu, Kremļa propagandas medijiem vairs nebūtu tik viegli stāstīt mītus par „Lielo tēvijas karu”, par uzvaru, kas ir kļuvusi par Vatastānas lielāko sasniegumu tās pastāvēšanas vēsturē!

Personīgi man 8. un 9. maijs ir sēru diena un manas Latvijas okupācijas diena, kad būtu jāpiemin tā briesmīgā un bezjēdzīgā asins pirts, ko sarīkoja mums labi zināmi tirāni 20.gadsimta vidū Eiropā, iznīcinot miljoniem cilvēku. Tā ir diena, kad pieminēt tos daudzos desmitus miljonu cilvēku, kuri gāja bojā un aizlūgt par pazaudēto paaudzi, kurai pēc kara nācās dzīvot jau cita okupācijas režīma ēnā.

P.S. Ja reiz Otrais pasaules karš beidzās, tad kāpēc vēl nekas nav beidzies?

autori: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/504289.html

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s