1991.gada augusta notikumi Maskavā: 10 fotogrāfijas

Naktī uz 1991.gada 19.augustu PSRS sākās pučs. Partijas vadība un ģenerāļi paziņoja par Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova atstādināšanu no amata un to, ka Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja pārņem varu PSRS, tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis. 1991.gada 19.augusta rītā Maskavas ielās un laukumos parādījās tanki un karavīru vienības, tika ieņemts telecentrs un centrālais telegrāfs. Pučs beidzās pēc trīs dienām. Krievijas PFSR vadība ar Borisu Jeļcinu priekšgalā atteicās pildīt Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas prasības, ielās izgāja tauta, bet pučisti beigu beigās tā arī neuzdrošinājās atdot pavēli ar spēku izkliedēt protestētājus un ieņemt Balto namu. Neatkarīgais krievu ziņu medijs Meduza piedāvā atcerēties tā laika notikumus, apskatot 10 zīmīgākās tā laika notikumu fotogrāfijas.

Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas preses konference PSRS Ārlietu ministrijas ēkā. Komitejas locekļi runāja ar žurnālistiem 1991.gada 19.augustā, pulksten 17:00. Fotogrāfijā pa vidu – iekšlietu ministrs Boris Pugo, pa labi no viņa – PSRS viceprezidents Genādijs Janajevs, kurš bija komitejas nominālais līderis. Par valsts apvērsuma galveno autoru tiek uzskatīts PSRS KGB priekšsēdētājs Vladimirs Krjučkovs (bildē nav redzams). Preses konferences laikā Janajevs paziņoja, ka Gorbačovs ir saslimis un ir nepieciešams glābt valsti no briestošās katastrofas. Preses konferences laikā 24 gadus jaunā žurnāliste Tatjana Malkina uzdeva Janajevam vēsturisko jautājumu, „Vai jūs saprotat, ka šonakt jūs veicāt valsts apvērsumu?”

FOTO: Владимир Мусаэльян un Александр Чумичев / ТАСС

Barikādes pie Baltā nama. Šeit atradās Krievijas PFSR Augstākā padome, bet no 1991.gada 19.augusta rīta – jau pretošanās štābs. Pēc karaspēka ievešanas Maskavā, Krievijas PFSR prezidents Boris Jeļcins nosauca Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas darbības par valsts apvērsumu, aicinot savus atbalstītājus uzsākt beztermiņa streiku. Jau 19.augusta vakarā pie Baltā nama sanāca vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Tā kā bija pamatotas aizdomas par Baltā nama šturmēšanu, cilvēki sāka veidot barikādes un organizēt neapbruņotas pretošanās/aizsardzības vienības.

FOTO: Александр Неменов / AFP / Scanpix / LETA

Boris Jeļcins uz tanka aicina savus atbalstītājus nepakļauties Valsts ārkārtas stāvokļa komitejai un iziet ielās, lai aizsargātu demokrātisko Krieviju. Jeļcina uzrunu pārraidīja vakara TV programmas Vremja laikā, neskatoties uz to, ka telecentru kontrolēja armija un visi kanāli starplaikos starp oficiālo ziņu pārraidēm raidīja tikai klasisko mūziku un baleta izrādi „Gulbju ezers”.

FOTO: Владимир Павленко / PhotoXPress

BMP kaujas mašīnas Maskavā uz Kaļiņina prospekta (Novij Arbat iela), 1991.gada 20.augusts. Karaspēkam un militārajai tehnikai vajadzēja nodrošināt komandantstundu. Naktī uz 21.augustu vairākās vietās Maskavas centrā notika sadursmes starp karavīriem un demonstrantiem. Bojā gāja trīs cilvēki.

FOTO: Владимир Федоренко / Sputnik / Scanpix / LETA

Cilvēki pie barikādēm Sadovijas aplī, 1991.gada 21.augusts. No rīta PSRS aizsardzības ministrs un Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas loceklis Dmitrijs Jazovs deva pavēli izvest karaspēku no Maskavas. Pavēle par Baltā nama šturmēšanu un demonstrantu izgaiņāšanu, pielietojot spēku, netika dota. Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas locekļi tagad atceroties stāsta, ka neviens neesot taisījies nemaz šturmēt Augstāko padomi, kaut gan bija sagatavots detalizēts plāns, kā šturmēt Balto namu, izmantojot tankus un KGB spetsnaz vienības.

FOTO: Александр Неменов / AFP / Scanpix / LETA

Mihails Gorbačovs Vnukovas lidostā, Maskavā, 1991.gada 22.augusts. Puča dienās PSRS prezidents atradās savā vasarnīcā Krimā. Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas izveidošanas priekšvakarā pučisti bija ieradušies pie Gorbačova, lai apspriestu ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Gorbačovs atteicās, tāpēc viņa rezidencei tika atslēgtas sakaru iespējas un tās teritorija tika ielenkta, un prezidenta lidmašīna tika nobloķēta.

FOTO: Юрий Лизунов / ТАСС

„Uzvarētāju mītiņš” Maskavā, 1991.gada 22.augusts. Pēc puča izgāšanās pie Baltā nama uz demonstrāciju ieradās vairāki simti tūkstoši cilvēku. Uzstājoties mītiņā, Boris Jeļcins paziņoja, ka trikolors, kurš bija kļuvis par pretošanās kustības karogu, tagad būs arī Krievijas karogs. Pulksten 12:00 šis karogs tika pacelts virs Augstākās padomes ēkas.

FOTO: Дмитрий Коротаев / AFP / Scanpix / LETA

Dzelzs Fēliksa pieminekļa demontāža Maskavā. 1991.gada 22.augusts. Pēc Valsts ārkārtas stāvokļa komitejas sakāves, pie PSRS KGB ēkas sapulcējās liels cilvēku pūlis. Kā stāsta aculiecinieki, PSRS KGB bija pārbijušies no briestošā ēkas šturma, bet Augstākās padomes deputātiem izdevās atrunāt demonstrantus no aktīvas rīcības, lai izvairītos no asinsizliešanas.

FOTO: Сергей Мамонтов / ТАСС

Kritušo demonstrantu bēres. Viņi krita puča laikā sadursmēs ar karavīriem Maskavas centrā, 1991.gada 24.augusts. Kritušie 37.gadus vecais Vladimirs Usovs, 28.gadus vecais Iļja Kričevskis un 22.gadus vecais Dmitrijs Komars tika apbalvoti ar Padomju Savienības varoņa ordeņiem pēc nāves.

FOTO: Дмитрий Коротаев / AFP / Scanpix / LETA

Uzvarētāju uzraksti uz Baltā nama marmora fasādes, 1991.gada 22.augusts.

FOTO: Владимир Машатин / ТАСС

Avoti: https://meduza.io/feature/2016/08/19/10-fotografiy-ob-yasnyayuschih-sobytiya-avgusta-1991-goda-v-moskve

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s