Tieši pirms 70 gadiem, 1949.gada 29.augustā nogranda pirmais kodolsprādziens Semipalatinskas poligonā. Tajā saulainajā dienā PSRS uzlaida gaisā savu pirmo plutonija atombumbu RDS-1. Trotila ekvivalentā attiecīgā kodolpirdiena jauda bija 22 kilotonnas. Sprādziena tiešā tuvumā bija izvietota militārā tehnika un vieglās automašīnas, kā arī tika uzslietas pāris dzīvojamās mājas, savukārt turpat netālu izraktajos ierakumos atradās mājdzīvnieki, kas imitēja zaldātus. Attiecīgais sprādziens to visu izkūpināja gaisā vienā rāvienā!
Uz mana galda stāv 1986.gadā izdota grāmata „Kodolieroči”. Šajā grāmatā ir smalki aprakstīta kodolsprādzienu/ieroču ietekme uz cilvēkiem un tehniku. Šī informācija ir iegūta no veiktajiem kodolsprādzienu izmēģinājumiem Semipalatinskas poligonā. Faktiski visu šo laiku PSRS bija testējusi kodolieročus uz cilvēkiem, par to šodien pastāstīšu mazliet vairāk!
Pirmās kodolbumbas sprādziens: zaldāti kliedza, „URĀĀĀĀAAAAAAAAA!”
Pirmās padomju atombumbas sprādziens notika 1949.gada 29.augustā. Tika uzlaista gaisā RDS-1, lai it kā šačakarētu prātus „imperiālistiskajiem Rietumu izlūkdienestiem”. Zināt, ko nozīmē RDS? Tas ir akronīms no ракетный двигатель специальный (speciālais raķešu dzinējs). Nu, ko tagad teiksiet par neseno kodolsprādzienu Severodvinskā? 5G pretiniekiem patīk teikt, ka tur jau tikai kaut kāds raķešu dzinējs uzsprāga! Es jums teikšu, eh… jūs vienreiz esat konkrēti idioti, pat ne vatņiki! Bet atgriežoties pie 1949.gada notikumiem, protams, ka visa attiecīgā informācija tika noslepenota, bet padomju melis – tas pats bēdīgi slavenais Molotovs vien tik knapi spēja izvairīties no atbildes ASV prezidentam Trūmenam, kurš tikko kā viņam kļuva zināms, paziņoja visai pasaulei, ka PSRS veica „sekmīgu” atombumbas izmēģinājumu!
Ir zināms, ka ķīmiskās aizsardzības spēku un sakaru spēku zaldāti, kas tajā brīdī atradās Semipalatinskas poligonā, nebija izvietoti atombumbas sprādziena viļņa darbības zonā, bet turpat blakus viņi vien bija. Saskaņā ar kāda cilvēka teikto, kurš piedalījās kodolizmēģinājumos, pēc sprādziena zaldāti leca kājās un kliedza „URĀAĀĀĀĀĀA”, vērojot uz horizonta arvien pieaugošo melno sēni un nesaprotot, ka attiecīgajā brīdī saņem krietnu radiācijas devu! Uzreiz pēc sprādziena bariņu cilvēku ar dozimetriem iesūtīja bīstamajā zonā veikt mērījumus, nesagaidot, kad pilnībā nosēdīsies radioaktīvais putekļu mākonis. Faktiski jau tad tika iegūti pirmie dati par kodolsprādziena „veselīgo” ietekmi uz cilvēka organismu, bet, lai iegūtu daudz precīzākus datus, vēlāk veiktie kodolizmēģinājumi bija daudz virtuozāki un nežēlīgāki.
Kodolizmēģinājumi uz tehniku un cilvēkiem
Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā Semipalatinskas poligonā tika veikti vēl vairāki kodolsprādzieni, testējot to ietekmi uz cilvēkiem. Piemēram, 1953.gada 12.augustā veiktajā ūdeņraža bumbas sprādzienā netālu no Kainar ciemata Kazahstānā piedalījās arī 42 brīvprātīgie izmēģinājuma trusīši – komjaunieši, kuri palika ciematā. Vecākajam no trusīšiem bija tikai 30 gadi. Beigu beigās vairums no brīvprātīgajiem aizgāja pie sentēviem vēl pirms 40 gadu sasniegšanas, visi mira mokās no gūtā apstarojuma. Šos nabadziņus var uzskatīt par padomju kodolprogrammas upuriem!
Viens no visbriesmīgākajiem izmēģinājumiem notika 1954.gada 14.septembrī Tockas poligonā. Tad faktiski 43 000 padomju obligātā militārā dienesta karavīri tika upurēti PSRS kodolambīciju vārdā. Zaldātiem/lielgabala gaļai jau, protams, nekas netika paziņots, kas viņus sagaida. Viņus vienkārši ešeloniem iesūtīja Tockas poligonā, kur viņiem tika pavēlēts no vilcieniem izkraut visai dīvainas lietas un mantas – metāla konstrukcijas, kokmateriālus, ķieģeļus, sadzīves tehniku, mēbeles, lopus un daudz citu mantu un krāmu.
Līdz sprādziena brīdim poligonā plašā teritorijā tika uzslietas dzīvojamās ēkas, izvietota civilās sadzīves un militārā tehnika, tanki un artilērija. Pēc tam lielgabala gaļai tika paziņots, ka viņiem ir ļoti paveicies, jo viņiem būs tas gods piedalīties kodolsprādziena izmēģinājumā. Viņi, protams, tika atstāti poligonā. Viņi, kā tādi auni, pilnīgā klusumā vēroja kā uz horizonta aug melna sēne, brīdi vēlāk viņi sajuta triecienvilni, no kura tik tikko nepārplīsa ausu bungādiņas. Tad sākās „mācību” otrā daļa – lielgabala gaļai tika pavēlēts doties tieši uz sprādziena epicentru, piebeigt nosacīto pretinieku!
Zaldātiņi, kuri iegāja kodolbumbas sprādziena zonā, ieraudzīja baisu skatu – kūpošu zāli, degošas automašīnas un visapkārt mētājušos beigtu dzīvnieku daļas. Gaisā bija melni dūmi kopā ar radioaktīviem putekļiem un smārdu, no kā zaldātiem rāva elpu ciet, kaltēja un niezēja rīkles. Faktiski vairāk nekā 40 000 cilvēki tika saindēti ar radiāciju! Četrdesmit gadus pēc šīm jaukajām kodolrotaļām, proti, 2004.gadā no 43 000 jaunajiem karavīriem, kas piedalījās šajās šausmās, dzīvi vairs bija palikuši tikai ap 2 000, un puse no viņiem bija invalīdi.
Kas notika pēc tam?
PSRS turpināja kodolizmēģinājumus arī pēc piecdesmitajiem līdz Semipalatinskas poligons netika slēgts. Šajā poligonā tika veikti gandrīz 500 kodolsprādzieni atmosfērā, virs zemes un zem zemes. Turklāt tika veikti 175 sprādzieni ar ķīmisko vielu izmantošanu. Šo pētniecisko darbību rezultātā vairāk nekā 100 000 Kazahstānas iedzīvotāju iedzīvojās dažādas nopietnās un mazāk nopietnās veselības kaitēs. Cilvēki tika indēti pret savu gribu ne tikai ar kodolsprādzienu starojumu, bet arī no iekšas, jo pārtikas produkti arī ne pa jokam bija piesārņoti ar radiāciju.
No šiem PSRS kodolfervērkiem cieta ne tikai Kazahstānas iedzīvotāji, bet arī paši Krievijas iedzīvotāji. Piemēram, Novosibirskas apgabalā, kas atrodas netālu no nolādētā kodolizmēģinājumu poligona, ir ļoti daudz cilvēku, kas sirgst ar onkoloģiskajām slimībām. 2013.gadā vietējā vara nosūtīja ne visai iepriecinošos onkoloģisko izmeklējumu datus un statistiku Vatastānas valdībai, bet Putlera kliķe atteicās atzīt, ka Novosibirskas apgabala iedzīvotāji ir uzskatāmi par kodolizmēģinājumu laboratorijas trusīšiem, tāpēc šiem nabagiem nepienākas rehabilitācija uz „valsts” rēķina!
P.S. Zināt, ko nozīmē RDS? Tas ir akronīms no ракетный двигатель специальный (speciālais raķešu dzinējs). Augusta sākumā mediji ziņoja, ka Severodvinskā uzgāja gaisā kaut kāds raķetes dzinējs, „nekādas panikas, mēs tikai evakuējam pāris ģerevņas,” viņi teica!
autors: Maksims Mirovičs
no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs
komentēja: Feģa Blatnij
Avoti: