PSRS – kodolvara bez tualetes papīra!

Ir atkals pienācis laiks mazliet pakaitināt Vatastānas un PSRS pielūdzējus, kuri joprojām nespēj aizmirst garšīgāko plombīru pasaulē, neskatoties uz to, ka padomju laikos šo aptumšoto cilvēku pēcpuses, maigi izsakoties, ik reizi pēc ikdienas defekācijas, proti, izkārnīšanās tika kārtīgi ietrītas ar tipogrāfijas tinti. Kaut arī komunistiskās kodolvaras tualešu kultūrai varētu veltīt simtiem lappušu garu pētījumu, šoreiz no manis būs īss stāsts par tualetes papīru valstī, kura reiz sapņoja par varas pārņemšanu visā pasaulē un kosmosa kolonizēšanu.

Šodien ir pat grūti iedomāties, bet tualetes papīrs PSRS parādījās tikai 1968.gadā. Ja neticat, paprasiet vecās paaudzes tuviniekiem par to laiku tualetes kultūru un tās atribūtiem. Varu saderēt, ka visi kā viens atbildēs, ka pakaļu bija slaucījuši ar padomju propagandas avīzēm, kuras piespiedu kārtā brīvprātīgi nācās abonēt, jo citu gana labu variantu jau nemaz nebija.

Atceros, vēl tualetē pie durvīm uz nagliņas acu augstumā piekabinātu uztamborētu kabatiņu, kurā smuki stāvēja četrstūros sagrieztas avīzes loksnes, sēžot uz poda, varēja vēl palasīt mazliet padomju propagandas. Faktiski PSRS tualetes papīru sāka ražot tikai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, kad no nīstajiem rietumiem tika importētas attiecīgās ražošanas iekārtas, jo pašiem prāta nepietika, lai izstrādātu daudzmaz efektīvas mašīnas, kuras tā arī nekad neparādījās šajā impērijā tās 50 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē.

Es pat nezinu, ar ko, lai izskaidro, ka PSRS (salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm) būtībā neeksistēja tik ļoti cilvēkiem nepieciešamās higiēnas preces. Var pieņemt, ka PSRS režīmam bija nospļauties uz pašu pilsoņu labklājību un labsajūtu, jo taču pastāvēja visādas militārās un kosmosa apgūšanas ambīcijas, kas tev tur ies krāmēties ar kaut kādām salvetēm, kas paredzētas pakaļas slaucīšanai! Interesanti ir tas, ka vairums PSRS pilsoņu bija pilnīgā mierā ar šādu situāciju. Kā jau reiz rakstīju, daudzi bija ar mieru paciest diskomfortu, lai tikai saglabātu/nezaudētu ātri gaistošo sajūtu, ka piederi spēcīgai ģeržavai, kas visu pasauli tur aiz pautiem!

Tāpēc šoreiz es jums pastāstīšu ja ne visu, tad daļu patiesības par tualetes papīru PSRS.

Mazliet informācija iz vēstures

Sanitārijas un higiēnas nolūkā tualetes papīru kā tādu sāka izmantot Ķīnā jau 589.gadā p.m.ē. Jau 1391.gadā tualetes papīrs Ķīnā bija jau ļoti plaši izplatīta ikdienas lieta, piemēram, Ķīnas imperatora galms ik gadu esot patērējis 720 000 loksnes/lapas (nevar saprast cik lielas) šāda te papīra.

1857.gadā Ņujorkas biznesmenis Džozefs Gajeti (Joseph Gayetty) sāka ražot tualetes papīru, kas bija sagriezts taisnstūra veida loksnēs un sapakots paciņās (kaut kas līdzīgs mūsdienu salvetēm), bet tualetes papīrs rullīšos ASV parādījās 1890.gadā, kad to sāka ražot Artūra Skota (Arthur Scott) papīrfabrika. Principā kopš tiem laikiem tualetes papīra izskats diži nav mainījies, ja nu vienīgi 1928.gadā to sāka vēl perforēt.

Es vēl esmu šo to dzirdējis par tualetes papīra rūpnīcu Lietuvā, Griģišķesā. Tur šī higiēnas prece tika ražota vēl pirms Otrā pasaules kara. Savukārt pēc 1940.gada šī rūpnīca, kas nu jau bija nonākusi okupantu rokās, ražoja tualetes papīru nelielos apjomos, lai tikai apmierinātu padomju līderu un valdošās elites kakāšanas vajadzības. Tikmēr parastie padomju proletārieši vien varēja mierīgi turpināt trīt pakaļu ar dadža lapām un propagandas avīzēm, jo pie tualetes papīra tie tika tikai gandrīz 30 gadus vēlāk.

Avīze Pravda padomju tualetē

Jūs varbūt neticēsiet, bet Padomju Savienība sāka ražot tualetes papīru tikai 1968.gadā. Faktiski lielvarai pēc „lielās revolūcijas” vajadzēja gandrīz 50 gadus, lai sāktu ražot tik vienkāršu lietu – papīra ruļļus! Pati ražošana notika, izmatojot ārvalstīs izstrādātas ražošanas iekārtas, kas tika iegādātas Lielbritānijā 1968.gadā priekš Sjasstrojas Celulozes un papīra kombināta, kurš tad arī radīja pirmo tualetes papīra rullīti PSRS. Pirmā produkcijas partija tika izlaista 1969.gada 3.novembrī, lielās oktobra revolūcijas priekšvakarā. Šo datumu derētu ar sarkanu rimbuli apvilkt ikkatra vatņika kalendārā.

Interesanti ir tas, ka sākumā šim produktam nebija nekāda pieprasījuma, lielvaras pilsoņi vienkārši nezināja, kas ar to papīru darāms, tāpēc to vienkārši nepirka, … cik gan ātri sistēma spēja salauzt cilvēkus?

Pat baidos pieļaut domu, ka PSRS paklausīgi pilsoņi tualetes papīra vietā, laikā pirms attīstītā sociālisma, proti, līdz 1968.gadam, izmantoja avīzi Pravda, kuras katrā otrajā lapaspusē bija nopublicēts Hruščova, Staļina un Ļeņina portrets, jo pretējā gadījumā čekistiem nāktos visu proletariātu ieslodzīt darba nometnēs un mērdēt līdz nāvei par partijas līderu zaimošanu.

Turklāt tādu gadījumu bija diezgan daudz, Staļina valdīšanas laikā, trīsdesmitajos gados, kad visi tika turēti aizdomās, padomju komunālo dzīvokļu iemītnieki diezgan aktīvi ziņoja par saviem kaimiņiem, kuri savas pakaļas slaucīja ar komunistu līderu portretiem, tos apsūdzot trockismā ar novirzi uz nacionālismu.  

No nulles pieprasījuma līdz deficītam

Visā visumā, var jau pasmieties, jo tik tiešām sākumā nevienam patiešām to tualetes papīru nemaz nevajadzēja. Ko darīt? Tad padomju vara uzsāka plaša mēroga reklāmas kampaņu jaunajam produktam. Tualetes papīra reklāmas tika publicētas avīzēs, bet kinoteātros pirms katras filmas tika rādīti reklāmas rullīši par tualetes papīru.

Lūk, fotogrāfijā redzama instrukcija kā lietot tualetes papīru, zeme atveries! Spriežot pēc visa, tas ir kāds no vēlāka laika izdevumiem, bet jēga ir tā pati, var pilnīgi sajust tā laika atmosfēru.

Pēc tam notika tas, kas parasti notika ar visām nepieciešamajām precēm padomju plāna ekonomikā, proti, tualetes papīrs kļuva par deficītu numur viens, jo plānošana nespēja tikt līdzi pieprasījumam. Veikalos pēc tualetes papīra cilvēki stāvēja garās rindās. Tu vienā reizē varēji nopirkt tikai 10 līdz 20 rullīšus. Tualetes papīra rullīšus bieži vien savēra uz striķa, tāpēc par vienu no astoņdesmito gadu perestroikas simboliem mēs varētu uzskatīt laimīgus un smaidīgus cilvēkus, kas bija apkārušies ar tualetes papīra krellēm, gluži kā ar patronu lentēm savulaik revolucionārie matroži.

Astoņdesmitajos gados par tradīciju kļuva dāvināt tualetes papīra rullīti Jaunā gada naktī. Tā lūk, tagad ieej jebkurā lielveikalā, nespēsi vien izvēlēties ar ko pakaļu slaucīt!

Turklāt PSRS neražoja nekādas sieviešu higiēnas preces, bija tikai vate un marle utml., bet prezervatīvi bija vairāk līdzīgi gumijai, kas labi derēja kaķenes uzmeistarošanai un tie oda pēc gāzmaskas. Toties bija raķetes, zemūdenes, tanki un, protams, gardākais plombīrs pasaulē!

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/371041.html

https://maxim-nm.livejournal.com/350811.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s