Man ir viens jautājums! Kad vienkāršais cilvēks varēja atļauties iepirkties no sirds, tagad vai PSRS laikos? Šis jautājums tiek visai sparīgi kustināts neskaitāmos forumos un PSRS adeptu blogos, kur tiek apgalvots, ka cilvēki PSRS laikos dzīvoja daudz labāk un saņēma lielas algas, par ko varēja izpirkt kaut vai pusi veikala, minot zinātniskās fantastikas vērtu „faktu” par 500 koka rubļu lielu vidējo algu PSRS.
Protams, ka tas viss ir pilnīgas muļķības un sarūsējis bleķis. To ir ļoti vienkārši pierādīt ar trešās klases līmeņa matemātikas palīdzību. Šodien es salīdzināšu vidējo padomju algu ar vidējo mūsdienu algu, ko ļaudis saņem Vatastānā, Baltkrievijā un Ukrainā. Paskatīsimies, cik daudz par to varēja iegādāties attiecīgajos laikos.
Tātad vidējā alga PSRS bija aptuveni 120 līdz 150 rubļu maza. PSRS pielūdzēji mīl stāstīt pasakas par 500, 600 un pat 1000 rubļu lielām algām, bet tādu naudu tajos laikos varēja nopelnīt tikai ļoti ierobežots loks partijas cilvēku. Piemēram, ministra alga bija 800 rubļi liela, bet 90% no visa pārējā proletariāta vidēji pelnīja tos smieklīgos 120 – 150 rubļus, kāds – 250, bet vēl kāds – 80. Savukārt minimālā alga PSRS bija 70 rubļus maza! Tik maz, parasti pelnīja nekvalificēti melnstrādnieki un nabaga apkopējas.
Tagad mazliet paskaitīsim, cik daudz vienkāršais homos-sovetikus varēja nopirkt par vidējo algo, kas šajos aprēķinos tiks pieņemta, ka ir 130 rubļi liela.
Pārtikas produkti:
Vārītā desa par 2,2 RUB/kg – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 59 kg.
Žāvētā desa par 4,5 RUB/kg – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 29 kg.
Cūkgaļa vai liellops par 2,3 RUB/kg – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 56,5 kg.
Svaiga gaļa tirgū izcirsta no liemeņa par 4,5 RUB/kg – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 29 kg.
10 olas par 1,3 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 100 olas.
Pudele šņabja par 2,87 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 45 polšus.
Kilograms rīsu par 0,9 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 144 kg.
Pusdienas sabiedriskajā ēdnīcā par 1 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 130 pusdienas.
Pieticīga maltīte restorānā par 10 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 13 maltītes.
Citas preces un pakalpojumi:
Putekļusūcējs „TAIFŪNS” par 45 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu varēja nopirkt 2,8 putekļusūcējus.
Lidojums Maskava – Alma-Ata par 48 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu sanāca 2,7 aviobiļetes.
Lidojums Maskava – Bratska par 72 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu sanāca 1,9 aviobiļetes.
Sieviešu zābaki ar sintētisko oderi par 82 RUB – nu par vidējo PSRS mēnešalgu divi pilni zābaki nesanāca.
Džinsi „Montana” par aptuveni 200 RUB – par vidējo PSRS mēnešalgu sanāca tikai viena bikšu stara.
Sieviešu mētelis par 110 RUB – nopērc mēteli un no vidējās PSRS mēnešalgas atliek pāri tikai 20 RUB
Magnetafons „Dnepr-12” par 147 RUB – ar vienu vidējo PSRS mēnešalgu kaut kā par īsu, vai ne!?
Statusa atribūts – kristāla lustra par 230 RUB – tā maksāja gandrīz divas vidējās PSRS mēnešalgas.
Ledusskapis „Minsk-16” par 390 RUB – to varēja dabūt par trīs vidējām PSRS mēnešalgām.
Krāsu TV kaste „Junost” par 430 RUB – to varēja dabūt jau par četrām vidējām PSRS mēnešalgām.
Ekskluzīvie pirkumi:
Ceļojums uz Bulgāriju par 600 RUB – tās ir gandrīz piecas vidējās PSRS mēnešalgas.
Motocikls „Java-250” par 650 RUB – tās ir precīzi piecas vidējās PSRS mēnešalgas.
Ledusskapis „Rozenlew” par 800 RUB – vairāk nekā pusgada vidējā PSRS alga.
Automobilis „Moskvič-412” par 5000 RUB – tas bija 38 vidējo PSRS mēnešalgu vērts.
Automobilis „VAZ-21011” par 6000 RUB – tās ir 46 vidējās PSRS mēnešalgas.
Automobilis „VAZ-2103” par 7500 RUB – tās ir 57 vidējās PSRS mēnešalgas.
Kā redzams, ne viss bija tik spīdoši tajos laikos, kā to vēlas mums iestāstīt PSRS adepti. Situācija pavisam slikta bija attiecībā uz pilnīgi visām precēm, izņemot pārtiku. Bet tagad to visu salīdzināsim ar mūsdienu cenām, zinot, ka vidējā mēnešalga Vatastānā, Baltkrievijā un Ukrainā tagad ir aptuveni 500 USD liela. Par postpadomju ES dalībvalstīm šoreiz nerunāšu, ar lielu pārliecību pieļauju, ka tur šīs atšķirības būtu daudz krasākas par apbēdinājumu PSRS faniem!
Tātad ko un cik var nopirkt tagad par 500 USD Vatastānā, Baltkrievijā un Ukrainā?
Produkti:
Kilograms vārītās desas par 2,2 USD – sanāk, ka par mūsdienu vidējo mēnešalgu var nopirkt 227 kg (nevis 59 kg, kā bija PSRS).
Kilograms vidēji žāvētas desas par 6 USD – sanāk, ka par mūsdienu vidējo mēnešalgu var nopirkt 83 kg (nevis 29 kg, kā bija PSRS).
Kilograms svaigas gaļas maksā 7 USD– sanāk, ka par mūsdienu vidējo mēnešalgu var nopirkt 70 kg (nevis 56 kg, kā bija PSRS).
Desmit olas var dabūt par mazliet vairāk kā 1 USD – sanāk, ka par mūsdienu vidējo mēnešalgu var nopirkt 4500 (nevis 100, kā bija PSRS).
Kilograms rīsa tagad maksā aptuveni 0,8 USD – sanāk, ka par mūsdienu vidējo mēnešalgu var nopirkt 625 kg (nevis 144 kg, kā bija PSRS).
Labas pusdienas kafejnīcā var ieturēt par 4 USD – sanāk, ka par mūsdienu vidējo mēnešalgu var nopirkt 125 pusdienas (tāpat kā PSRS, bet kvalitāte un ēdienu izvēle mūsdienās ir pilnīgi cita par apbēdinājumu PSRS pielūdzējiem).
Citas preces un pakalpojumi:
Mūsdienās par 500 USD var nopirkt ļoti lielu televizoru – tā ir tikai viena mūsdienu vidējā alga, bet PSRS laikos vajadzēja šķirties no četrām mēnešalgām.
Ļoti labi džinsi tagad maksā 100 USD – tagad par vienu vidējo mēnešalgu tu vari nopirkt piecus pārus, nevis vienu bikšu staru, kā tas bija PSRS laikos.
Arī labi sieviešu zābaki tagad maksā ap 100 USD – tagad par vienu vidējo mēnešalgu tu vari nopirkt piecus pārus, nevis pusotru pāri, kā tas bija PSRS laikos.
Pieņemsim, ka laba lustra (gaismekļu asortiments tagad ir gandrīz vai bezgalīgs) tagad maksā vismaz 100 USD – tad par mūsdienu vidējo mēnešalgu sanāk kādas trīs vai pat piecas lustras, bet PSRS laikos tās bija divas aldziņas par mirdzošiem sūda kristāliem pie zemajiem hruščovkas griestiem!
Normāls ledusskapis šodien maksā tos pašus 500 USD, turklāt izvēle ir labu labā, nav vairs jākrāj trīs pilnas algas, lai nopirktu šo vienkāršo lietu.
Ceļojums uz Bulgāriju tagad jums maksās ap 500 USD, kā reizi vienu vidējo mūsdienu mēnešalgu. PSRS laikos būtu jāšķiras no piecām vidējām mēnešalgām.
Par mūsdienu automašīnu cenām un tirgu/izvēli daudz nerakstīšu. Vienkārši paņemsi to vērtību, kāda bija automašīnām PSRS laikos un izteiksim to mūsdienu naudā. Kapeika (VAZ-21011) tajos laikos maksāja 46 vidējās mēnešalgas, kas tagad būtu prātam neaptveramie 23000 USD. Savukārt troika (VAZ-2103) PSRS laikos maksāja 57 vidējās mēnešalgas, kas tagad būtu prātam neaptveramie 28500 USD par kaut kādu tur sūda žiguli. Tagad par tādu naudu var iegādāties ļoti labas kvalitātes rietumvalstu automašīnas, pat jauns VW Polo sanāks lētāk – tikai 13000 līdz 15000 USD, turklāt nav jāstāv kaut kādās rindās un nav jāprasa režīmam atļauja to iegādāties!
Kopumā, kā redzat, tauta PSRS dzīvoja daudz sliktāk, nekā tagad, to pierāda šie skaitļi, nemaz nerunājot par attiecīgo produktu un pakalpojumu kvalitāti un asortimentu, to nemaz nav iespējam salīdzināt ar mūsdienām. To arī gribēju pierādīt, ka mūsdienās par vidējo algu var nopirkt daudz vairāk preču, nekā par PSRS vidējo mēnešalgu. Turklāt, ņemiet vērā, ka šajos aprēķinos es pieņēmu, ka PSRS vidējā mēnešalga ir 130 rubļi liela, kas ir samērā liels skaitlis priekš tiem laikiem. Vairums tautas tajos laikos pelnīja no 70 līdz 100 rubļiem mēnesī. Vēl taču bija arī tāda lieta kā deficīts, kuru es šoreiz liku mierā. Lieta ir tāda, ka tajos laikos tu nevarēji vienkārši atnākt uz veikalu un nopirkt, ko sirds kāro, jo to vienkārši nebija, vai bija nepieciešamas īpašas atļaujas un tad vēl tā ņemšanās ar preču taloniem un vizītkartēm, kā arī garajām rindām!
autors: Maksims Mirovičs
no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs
komentēja: Feģa Blatnijs
Avoti: