Šoreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz ļoti satraucošiem notikumiem, kas pēdējā laikā strauji uzņem apgriezienus Austrumukrainā par labu Putina režīmam, iedzenot vēl vienu naglu zārkā, kurā jau labu laiku guļ Ukrainas cerības integrēties eiroatlantiskajā pasaulē!
Aizvakar, 2019.gada 1.oktobrī, Ukrainas prezidents Zelenskis parakstīja dokumentu, apstiprinot tā saukto „Šteinmeiera formulu”, kas paredz konflikta noregulēšanu Donbasā. Daudzi ukraiņu analītiķi šo papīru jau ir paspējuši nosaukt par „spļāvienu Ukrainas nacionālo interešu sejā”, vārdu sakot, par Ukrainas nodevību.
Personīgi man, tas atgādina Piedņestras variantu. Tieši pirms 25 gadiem Moldovā pēkšņi sākās Kremļa izprovocēts militārs konflikts, kurš pēc būtības tagad ir iesaldēts, bet Piedņestras jautājums joprojām neļauj Moldovai normāli attīstīties. Kremļa adepti, kas faktiski 2000.gadā beidzot tika galā ar Valsts ārkārtas stāvokļa komiteju (VĀSK, Государственный комитет по чрезвычайному положению), ir lieli meistari līdzīgu starptautisku konfliktu izraisīšanā. Parasti šādās operācijās, tiek melots, izplatīta propaganda un pielietotas bruņoto spēku hibrīdās spējas. Šāda, lūk, recepte tika pielietota arī pret Ukrainu, kuras rezultātā tika panākta Krimas aneksija, konflikts Donbasā un vēl arī Zelenska apstiprinātā Šteinmeiera formula.
Tātad, šodien pafilozofēsim par to, kas tad īsti notiek Ukrainā šodien?
Nav nekādas Šteinmeiera formulas – tikai Kremļa spalvainā roka!
Sāksim ar Šteinmeiera formulu. Tā tiek saukts Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera piedāvājums noregulēt konfliktu Donbasā. Viņš piedalījās Normandijas četrinieka pārrunās par Vatastānas-Ukrainas karu Donbasā. Vācietis piedāvāja Ukrainai pieņemt likumu par īpaša statusa piešķiršanu pašpasludinātajām Donbasa „republikām”, kuras, patiesībā ir sagrābis Putlers, tās pārvēršot par kārtējo Vatastānas izgāztuvi.
Patiesībā nav nekāda vienota dokumenta, kas sauktos par Šteinmeiera formulu, nekā tam līdzīga! Vācieša piedāvājumu katra no pusēm, kas piedalījās Normandijas četrinieka sarunās, saprata un interpretēja pa savam, turklāt netika panākta nekāda kopīga vienošanās par to, kas tad ir uzskatāms par „īpašu statusu” atsevišķiem Donbasa rajoniem. Kremļa kontrolētās pašpasludinātās Donbasa republikas un Ukraina saprata šo piedāvājumu pa savam.
Ko tad 2019.gada 1.oktobrī parakstīja Zelenskis? Tā nebija Šteinmeiera formula, bet gan Putina un Lavrova formula, jo saskaņā ar parakstīto papīru Ukrainas puse apņemas ievērot Vatastānas nosacījumus, tādejādi zaudējot subjektivitāti sarunās ar Vatastānu un atzīstot, ka LNR un DNR nav teroristiskas organizācijas, bet gan tādas likumīgas Ukrainas sastāvdaļas ar „īpašu statusu”, kurās var notikt vēlēšanas un pašpārvalde.
Kas notiks tālāk?
Saskaņā ar Zelenska parakstīto papīru abām pusēm ir jāatvelk spēki, pēc tam Donbasā ir jānotiek vēlēšanām pēc Ukrainas likumiem, pēc tam EDSO novērotājiem ir jādod savs vērtējums par šīm vēlēšanām un jāatzīst vēlēšanas par notikušām, savukārt likumam par īpašo statusu separātiskajiem reģioniem jāpaliek spēkā uz mūžīgiem laikiem.
Tur jau tā lieta, ka vate slēpjas detaļās. Saskaņā ar Minskas vienošanos Donbasa separātisko republiku tautas milicijas vienības netiek uzskatītas par bruņoto spēku vienībām, tad jau sanāk, ka spēkus atvilks tikai Ukraina.
Labi, nākamie sūdi ir tādi, ka plānotajās vēlēšanās nepiedalīsies ukraiņi, jo pa šo laiku no Kremļa okupētajām teritorijām Donbasā ir izspiesti laukā vai vienkārši nošauti visi tie, kas pretojās vai nepiekrita Putina „krievu pasaules” ideoloģijai. Šinī gadījumā tika pielietota vēl viena Putlera formula – „mīliet mūs – vai mēs jūs visus nositīsim!”.
Un vēl vieni sūdi ir tādi, ka gaidāmajās vēlēšanās daļa EDSO novērotāju būs no Vatastānas, varbūt arī daudzkārtējais dienas vatņiks Ehynars Graudiņš no Latvijas tiks pasaukts uz Donbasu pavērot Staļina vēlēšanas. Tāpēc nav grūti jau tagad paredzēt, ka EDSO verdikts būs par labu Vatastānai. Kā reiz teica Staļins, „nav svarīgi kā balso, svarīgi ir kā skaita balsis.” Visticamāk vēlēšanas Donbasā maz ar ko atšķirsies no referenduma Krimnašā.
Pats Zelenskis centās kaut ko teikt, ka vēlēšanas notiks tikai tādā gadījumā, ja Ukraina atgūs kontroli pār Ukrainas-Krievijas robežu Donbasa reģionā. Savukārt Donbasa separātistu virsaiši ir jau paziņoja, ka nekādu kontroli viņi negrasās dot Ukrainas pusei, bet paši ar Vatastānas gudro ziņu un svētību sarīkos vēlēšanas.
Klusa kapitulācija Piedņestras gaumē
Man personīgi tas viss, kas notiek ap Šteinmeiera formulu, izskatās pēc klusas Ukrainas kapitulēšanas Vatastānas priekšā. Jau tagad redzams, ka vēlēšanas Donbasā notiks pēc Putlera noteikumiem, kā rezultātā Ukraina kļūs par kaut ko līdzīgu „pederācijai”. LNR un DNR pēc šī scenārija varētu oficiāli iegūt autonomiju statusu Ukrainas sastāvā. Tas nozīmētu, ka Putleram beidzot būtu starptautiski atzīti vatņiku anklāvi Ukrainā, ar ko turpināt izdarīt spiedienu un Ukrainu. No šī brīža Ukraina par iestāšanos NATO un ES var aizmirst.
Zelenskis parakstot to papīra gabalu, ir uzdirsis Maidana ideāliem, tie ir uzmesti un aizmirsti. Diemžēl Vatastāna turpina savu uzvaras gājienu Ukrainā! Putlera Vatastāna ir panākusi, ko gribēja – radīja Ukrainā kārtējo vatņiku pavalsti, kas ne ar ko neatšķiras no Piedņestras, Abhāzijas un Dienvidosetijas, panākot, ka Ukraina pārtrauc savu virzību Rietumu virzienā. Ar to arī mēs jūs apsveicam ukraiņi, paši par to nobalsojāt šā gada aprīlī!
autors: Maksims Mirovičs
no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs
komentēja: Feģa Blatnijs
Avoti: