Staļina laika PSRS krāsainajās fotogrāfijās: šoreiz bez komunistu cenzūras

Šoreiz vēlos jums parādīt dažas krāsainās fotogrāfijas, kas uzņemtas dažādos PSRS nostūros tirāna Staļina diktāta laikā. Teikšu uzreiz, ka šīs bildes nav cenzētas, tajās redzama tā brīža patiesā realitāte. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos PSRS ciemojās amerikāņu profesors Tomass Teilors Hemmonds, kurš veiksmīgi uzņēma šīs fotogrāfijas. Redziet, tajos laikos ASV krāsainās fotofilmas bija pieejamas arī vienkāršajiem pilsoņiem, ne tikai mediju korespondentiem, atšķirībā no nabadzīgās Padomju Savienības. Amerikāņu profesors pētīja padomju cilvēku ikdienu, un man liekas, ka šīs bildes ir ļoti interesantas, jo, pirmkārt, tās ir tikai dažas nedaudzās krāsainās bildes, kas uzņemtas tajos laikos, bet, otrkārt, tās ir uztaisījis amerikānis, kurš ievēroja daudz ko citu un pievērsa uzmanību citām lietām, salīdzinājumā ar padomju cilvēkiem.

Bet ir viens moments – amerikānis, visticamāk, ceļoja pa PSRS čekistu pavadījumā (kā minimums ar kādu tulku no specdienesta), tāpēc pašas lielākās šausmas viņam neļāva fotografēt, bet neskatoties uz to, arī šīs bildes mums var daudz, ko atklāt un pastāstīt par tiem laikiem, jo visu jau nenoslēpsi!

Lūk, tad arī pašas fotogrāfijas:

1. Piecdesmito gadu padomju dzīvokļa interjers. Redzam, ka paklāju karināšana pie sienām bija populāra nodarbe un dizaina elements jau tajos laikos, cik esmu redzējis internetā, tad tur tiek rakstīts, ka šī mode esot parādījusies sešdesmitajos, kad tika uzceltas pirmās hruščovkas. Paklāji pie sienām esot likti, lai labāk izolētu istabas no aukstuma un trokšņiem. Redzam vēl vienu interesantu priekšmetu – nolakoto daudzstāvu grāmatu plauktu, kas tajos gados bija ļoti populāra mēbele, to var redzēt arī citu autoru bildēs un padomju filmās.

2. Vēl nepabeigta augstceltne. Tiek būvētas dzīvojamās mājas, ko tagad mēs saucam par staļinkām. Priekšplānā vēl palikušas nolaistās koka būdas bez tualetēm un citām ērtībām, tās bija palikušas visās PSRS pilsētās pat vēl septiņdesmitajos un astoņdesmitajos.

3. Lauku skola. Virs tāfeles „karājas” Staļina portrets, tas pierāda, ka bilde ir uzņemta līdz 1956.gadam. Blakus redzam skaitāmos kauliņus un vairāk neko, nekādu citu mācību līdzekļu – pilnīga nabadzība!

4. Piecdesmito gadu autoparks. Ar vieglo automašīnu „Pobeda” varēja tajos laikos pārvietoties, piemēram, komunistiskās partijas vietējās šūniņas līderis, vai kāda bagātāka kolhoza priekšsēdētājs. Savukārt rajona priekšnieki tajos laikos pārvietojās ar ZIM markas vāģiem, bet lielpilsētu činovnieki pat ar ZIS-110 markas automašīnām – tie skaitījās paši šikākie„locekļu” pārvietošanās transporta līdzekļi. Parastie proletārieši par personīgo auto varēja vienkārši aizmirst, ja mēs šo situāciju salīdzinātu ar to, kas notika ASV tajos gados, tad redzētu, ka piecdesmitajos gados ļoti daudzām amerikāņu ģimenēm bija pa kādai automašīnai.

5. Kolhoznieki ar smago mašīnu dodas veikt lauku darbus. Šī fotogrāfija ir līdzīga kādam no piecdesmito gadu padomju propagandas filmu kadriem, tikai mašīna ir mazliet netīrāka, cilvēki sliktāk apģērbušies un visā visumā nav nemaz līdzīgi aktieriem no propagandas filmām.

6. Lauku darbi.

7. Slaucējas. Pievērsiet, lūdzu, uzmanību sievietei attēla labajā pusē. Izskatās vēl diezgan jauna, bet mute jau pilna ar briesmīgajiem padomju laiku metāliskajiem zobu kronīšiem. Zobi un zobu higiēna padomju cilvēkam acīmredzot nebija vajadzīga, tie bira laukā viens pēc otra, jo pārtika bija nabadzīga un sliktas kvalitātes, arī smagais vergu darbs atstāja zināmu ietekmi uz šo nabaga cilvēku fizisko veselību.

8. Lauku hātas „bagātais” interjers. Tajos laikos tā izskatījās labklājība!

9. Asfalta klāšanas darbi. Žēl, ka kadrā neiekļuva visa tehnika. Bildes ar tā laika ceļu būvniecības tehniku ir ļoti reta lieta. Lūk, smagajos darbos jau atkal tiek iesaistīta jauna sieviete.

10. Meitene tirgo sīpolus uz ielas.

11. Zēns piestrādā par palīgstrādnieku stroikā.

12. Tas pats zēns kopā ar kādu jaunāku meitēnu. Pievērsiet uzmanību, kā ir apģērbti bērni un kā viņiem ir apautas kājas (proti, kā nav apautas). Katru reizi, kad redzu šādas bildes, es atceros to stulbo frāzi, ko ik pa laikam lieto staļinisti – „Staļins pieņēma valsti ar arklu, atstāja – ar atombumbu!”

13. Piecdesmito gadu pensionāres. Tipisks padzīvojuša pilsoņa, kas nodzīvojis visu dzīvi PSRS, piemērs.

14. Rinda pēc kvasa. Kā jau zināms, ja PSRS tika tirgots kaut kas jēdzīgs, veidojās garas rindas. Šādas rindas tika novērotas arī citās komunistu vadītajās valstīs.

15. Bērnudārzs. Mazie bērneļi dzied slavas dziesmas Ļeņinam un pārējiem mums labi zināmajiem boļševiku onkuļiem. Man diez ko vairāk izskatās pēc militāras struktūras. Jebkura PSRS institūcija, kur tika sapulcēti vairāk par diviem cilvēkiem (vienalga slimnīca vai bērnudārzs), tika pārvērsta par armijas tipa slēgtu iestādi.


16. Pionieru nometne. Protams, priekšplānā Staļina piemineklis. Visticamāk bērniem tika stāstīts, ka visu, ko šie redz visapkārt un viss, kas viņiem pieder, ir tikai pateicoties fāterim Staļinam, un, ja nebūtu padomju varas, tad PSRS vietā būtu melns caurums, no kuras līstu ārā smirdīga antimatērija.

17. Ēdnīca pionieru lēģerī.

18. Iela. Bilde uzņemta visticamāk Maskavā. Vai jūs spējat ieraudzīt kaut vienu smaidīgu seju? Es, nē! Tāda sajūta, ka visi ir norūpējušies par kaut kādām pasaules problēmām. Kā lai dzīvo mierīgi, kad Ukrainā uzdarbojas Bendera?

19. Tā pati iela! Smaida ne viena.

20. Tirgus. Šādus te svarus izmantoja vēl līdz pašām PSRS beigām, runā, ka ar tiem tirgoņi varēja veikli šmaukties.

21. Pārdodas akvārija zivtiņas.

22. Rinda pēc augļiem. Veikala vitrīnās neviena augļa, vieni vienīgi konservi. PSRS praktiski nebija iespējams iegādāties svaigus dārzeņus un augļus, jo nebija tehnoloģiju, lai varētu piegādāt un uzglabāt tos nesapūdējot. Pavadoni kosmosā ar Gagarinu uzlaida, atombumbu arī kaut kā saķimirēja, bet izdarīt tā, lai veikalā netirgotos sapuvuši kāposti, tā bija problēma!

23. „Alus un ūdeņi.” Foto uzņemts kaut kur Ukrainā.

24. Veikala interjers. Izskatās pēc aptiekas, arī kaut kur Ukrainā.

25. Ļeņingradas metro ar Staļina portretu. Vatņiki nezinu, kāpēc vēl joprojām uzskata, ka Ļeņingradas un Maskavas metro ir pats „labākais pasaulē”? Visticamāk, tas izskatās pēc trīsdesmito gadu propagandas nospieduma šo cilvēku prātos jau DNS līmenī. Vienkārši šie nabagi nav redzējuši nevienu citu metro!

26. Kāpostgalvu tirdzniecība uz ielas. Padomju propagandas filmās šādu te kadru neieraudzīsi.

27. Darba kolonija. Objekts, kurā vergoja Staļina GULAG nometņu ieslodzītie, nodrošinot Staļina PSRS labklājību. Turklāt ne velti piecdesmito gadu sākumā sāka uzņemt propagandas filmas par celtniekiem un viņu draudzenītēm, kuras priecīgi devās līdzi večiem uz Taigu gāzt mežus, jo tajā laikā komuņagas sāka pakāpeniski vērt ciet šāda veida nometnes, līdz ar to sāka beigties arī vergi.

Redz, cik krāsaina, tomēr bija dzīve pie Staļina!

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/541254.html?utm_source=3userpost

https://vatastan.com/2019/10/22/sievietes-vieta-psrs-bija-ne-tikai-pie-plits/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s