Oktobra revolūcijas šausmas: aculiecinieka gleznas

Ņemot vērā to, ka Kremļa kalpi, piemēram, noderīgie idioti Simindejs un Kabanovs cītīgi pārraksta vēsturi, ir pienācis laiks jums pastāstīt, kā patiesībā izskatījās 1917.gada oktobra apvērsums cariskajā Krievijā. Tas notika tieši simts un divus gadus atpakaļ. Fotogrāfiju no tiem laikiem ir saglabājies ļoti maz, toties līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas tā laika mākslinieku-dokumentālistu gleznas.

Gleznas, kuras es jums vēlos parādīt šodien, atstāja uz mani ļoti lielu iespaidu. Interesanti ir tas, ka šo gleznu autors dzīvoja PSRS, veiksmīgi pārdzīvoja Staļina trīsdesmito gadu teroru un dīvainā kārtā šī autora PSRS diskreditējošās gleznas netika iznīcinātas. Šo gleznu autors bija diezgan ražīgs, viņš nepārstāja gleznot līdz pat pēdējam elpas vilcienam, turklāt Staļina laikā viņš ar saviem darbiem, piemēram, ar gleznu „Kautiņš pludmalē – kultūras panākumi sportā!” (Мордобой на пляже — культурное достижение по спорту! Gleznu skatīt zemāk.) nebaidījās spļaut acīs režīmam.

Labi, nu tad ķeramies klāt gleznām, kurās attēlotas Oktobra apvērsuma un revolūcijas šausmas, proti, kā to redzēja to dienu aculiecinieks.

Vēl tikai minēšu dažus vārdus par pašu autoru. Tie ir Ivana Vladimirova (1869 – 1947) darbi. Kā redzams, Oktobra apvērsuma un pēc tam sekojošā pilsoņu kara laikā Ivans bija jau pieaudzis cilvēks un veiksmīgs mākslinieks, kurš jau bija samērā populārs.

Divdesmitā gadsimta sākumā Ivans Vladimirovs sevi pozicionēja kā mākslinieku-dokumentālistu, viņš strādāja par „mākslinieku-korespondentu”, proti, viņš gleznās atainoja skatus no krievu-japāņu kara(1904 – 1905), Balkānu kara (1912 – 1913) un Pirmā pasaules kara. Piemēram, par viņa gleznu sižetiem var spriest pēc to nosaukumiem – „Ieroči briesmās”, „Artilērija kauja”, „No kara pārnākam”, „Izlūkošana lietū”, „Gūstekņa pratināšana” un „Pastiprināta rekognoscēšana”.

No 1917. līdz 1918. gadam mākslinieks strādāja Petrogradas milicijā, kur viņš zīmēja meklēšanā esošo noziedznieku portretus pēc cietušo sniegtajiem aprakstiem (respektīvi, viņš taisīja fotorobotus). 1917.gada apvērsuma laikā mākslinieks bija uzzīmējis neskaitāmas skices, kas vēlāk kļuva par viņa gleznu sižetiem, kas tagad mums ļaut apskatīties to dienu realitāti un ieraudzīt boļševiku patieso seju.

Tas ir pārsteidzoši, bet Ivans Vladimirovs nezināmu iemeslu dēļ netika represēts trīsdesmitajos gados. Represiju un Ļeņingradas blokādes laikā viņš zīmēja plakātus un rakstīja dienasgrāmatu. Vēl kas, dauzi viņa darbi tika izstādīti pat PSRS laikā Tretjakova galerijā.

Lūk, arī pašas gleznas:

1. Ziemas pils ieņemšana 1917.gadā. Sarkanarmiešu sejas un tipāži nemaz nelīdzinās PSRS propagandas radītajiem „stiprās gribas mērķtiecīgajiem biedriem un komjauniešiem”, kuri tika zīmēti visās padomju laiku mācību grāmatās. Arī attēloto boļševiku rīkļurāvēju darbības šajā gleznā neatbilst PSRS propagandas kanoniem. Tā ir vienkārša sarkanarmiešu banda, kas uzvedās kā tādi nodzērušies vatņiki. Kāda jēga šaut pa gleznām un demolēt antīkās statuetes? Divdesmit divus/trīs gadus vēlāk, šo attēloto ļaundaru pēcteči tā pat uzvedīsies gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā un Baltkrievijā, demolējot visu pēc kārtas!

2. Šeit attēlots, kā boļševiki Petrogradas ielās uzvedās kā tādas cūkas! Redziet, sarkanarmieši ne tikai prata smuki soļot ierindā, bet mācēja arī brīvajā laikā nodarboties ar marodierismu. Nu, protams, izdemolēt šņabja bodi un piemesties līdz ūkai – tas bija katra „Iļjiča sarkangvarda” goda jautājums!

3. Linča tiesa pār „nabaga ideoloģiskajiem pretiniekiem – baltajiem”. Pievērsiet uzmanību sarkanarmiešu sejām. Tie ir tie paši biedri Šarikovi, ne? Nav šaubu, ka mākslinieks šoreiz bija nošauto pusē, tāpēc arī rodas izbrīns par to, ka mākslinieks netika nomušīts kādā no daudzajām GULAG nometnēm trīsdesmitajos. Varbūt padomju režīms viņa mākslasdarbos neredzēja nekādu pretrunu, „a ko (?), tā arī viss bija! Lūk, tas ar vinteni, gluži kā es, bet tas otrs mans koriš – Koļa!”

4. Šeit attēlota cilvēku šaušana pagrabos. Cilvēku šaušana sākās faktiski uzreiz pēc apvērsuma. Tipāžu sejas – tās pašas! Kā Josifs Brodskis vēlāk teica, „Pēc 1917.gada apvērsuma un represijām Krievijā notika antropoloģiskā katastrofa, ar kuras sekām Krievijai nāksies cīnīties vairākus gadsimtus!”

5. Pienāca 1918.gads. Gleznā it kā nenotiek nekas īpašs, kamēr nav izlasīts tās nosaukums – „Sarkanā Krusta humanitārās palīdzības vagona aplaupīšana!”. Visticamāk, ka vagonu aplaupa tie paši cēlie sarkanarmieši, kas apsargāja dzelzceļu. Redziet, tiem nebija nekādu problēmu  aplaupīt bada cietējus!

6. Atkal zādzība! Šoreiz sarkanarmieši ir ieradušies bankā. Glezna saucās „Nozagtā labuma izņemšana”. Tas, ka šajos bankas seifos tika glabāti parasto iedzīvotāju ietaupījumi, nevienu tajos laikos neinteresēja. Ja tev bija kaut kas vairāk par skrandām, tātad tu biji ienaidnieks!

7. Gleznas nosaukums – „Pusaudžu izklaide imperatora dārzā”. Bez komentāriem! Māksla pēc revolūcijas kļuva „pieejama” visiem. Drīkstēja to apmētāt pat ar akmeņiem! Citiem vārdiem – antropoloģiskā katastrofa!

8. Perfekts darbs ar nosaukumu – „Nav kam aizsargāt”, kā teikt – skaisti attēlotas uzvarētāju svinības. Divi vatnie sarkanarmieši piesējušies inteliģentai jaunkundzei kafejnīcā, viens no sarkanajiem bandītiem tur cieši viņas roku, cik saprotu, šī tikšanās ar neko labu nebeidzās šai dāmai!

9. Vēl viens izcils darbs no tās pašas sērijas. Uzvarētāju sejas operas vai teātra ložā! „Ļubļu kuļturu, bļ@!” Vienkārši perfekti tipāži!

Vēl mazliet to laiku realitātes – bads Petrogradā. Cilvēki sadala sprāguša zirga līķi, tikmēr fonā notiek dzīvelīgs mītiņš, plīvojot sarkanām lupatām!

11. Vēl viens skats uz to laiku ikdienu:

12. Ivans Vladimirovs ir uzgleznojis arī to laiku sadzīvi laukos. Tāpat kā pilsētās, tā arī laukos notika plaša mēroga marodierisms. Šeit redzam, kā komisāru rīdītie zemnieki izlaupa kādu muižu.

13. Šeit jau zemnieki stiepj mājās salaupīto. Tā vien gribas pajautāt, „Nu, ko bagātāki palikāt? Tagad ar labklājību viss būs kārtībā?”

14. Jāsaka, ka nabaga zemnieki diez ko ilgi varēja nepriecāties par sazagto, jo drīz vien pie viņiem ieradās pārtikas repartīcijas vienības, kas iztukšoja viņu klētis, liekot viņiem „mazliet” pabadoties.

15. Šeit var redzēt tā sauktās „trūcīgo zemnieku komitejas” darbu. Šādas komitejas parasti sastāvēja no visādiem ciema alkoholiķiem un dīkdieņiem. Jo lielāks gnīda un antisociāls elements, jo augstāka vieta komitejā. Tika uzskatīts, ka šie pagrimušie pērtiķveidīgie humanoīdi ir „revolucionārie cīnītāji” un vispār viņi bija malači, jo nestrādāja cara labā. Arī mūsdienās šādus elementus mēs varam sastapt Donbasā, tie Kremļa kūdīti, tagad destabilizē situāciju Ukrainā!

Alkoholiķi un lumpeņi tādejādi bija ieguvuši neierobežotu varu pār to cilvēku likteņiem, kurus PSRS režīms uzskatīja par ienaidniekiem, piemēram, turīgiem pilsoņiem, mācītājiem un cara amatpersonām. Trūcīgo zemnieku komitejas parasti šiem cilvēkiem piesprieda un izpildīja nāves sodus!

16. Šeit redzama „klasika”. Sarkanarmieši aptīra baznīcu! Interesanti ir tas, ka lielākā daļa vērtību, kas tika izlaupītas no baznīcām tika izvestas uz Rietumiem un pārdotas, bet iegūtie līdzekļi tika tērēti, lai industrializētu sverhģeržavu.

Lūk, tā izskatās ģēnija Staļina patiesā seja.

Kā jums patika šīs gleznas? Spēcīgi mālējumi, ne? Man liekas, ja padomju vēstures mācību grāmatās būtu publicētas šīs bildītes, nevis revolucionāro matrožu zīmējumi, tad cilvēku attieksme pret 1917.gada revolūciju, kas sākās šinī dienā gadsimtu un divus gadus atpakaļ, būtu pilnīgi savādāka!

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/545274.html

https://vatastan.com/2019/11/06/vatastana-notiek-plasa-meroga-stalinizacija/

https://vatastan.com/2019/07/08/psrs-izglitibas-sistema-zombeja-bernu-pratus-ar-pilnu-sparu/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s