Sarkanais datums kalendārā: galvenie mīti par revolūciju

Pirms 102 gadiem 1917. gada 7. novembrī norisinājās Oktobra revolūcija, kuru padomju mitoloģijā lepni dēvē par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju. Šis notikums krasi mainīja Austrumeiropas likteni un padarīja 20. gadsimtu (ar kuru 19. gadsimtā saistījās lielas cerības) par simtgadi, kuru raksturoja kari, politiskās represijas un viduslaikiem raksturīga cilvēku vajāšana par viņu nepareizajām domām.

Es uzskatu, ka Oktobra apvērsums bija milzīga traģēdija krievu tautai un visiem Krievijas kaimiņiem – tās rezultātā attīstība tika atsviesta divas simtgades atpakaļ un pie varas nāca varenais valodnieks un naturālists, kurš savas dzīves laikā tā arī nespēja saprast vienkāršo patiesību, ka valsts attīstību nenosaka rūpnīcu daudzums, bet gan iedzīvotāju tiesības, un tieši tas, nevis propaganda vai gulagi, nodrošina stabilu valsts attīstību.

Šie ir „1917. gada revolūcijas” četri galvenie mīti:

1. „Boļševiki izbeidza nīstā cara tirāniju!”

Interesanti, ka šis mīts pastāvīgi parādās dažādos tematiskos forumos. Padomju laiku cienītāju galvās ieperinājies uzskats, ka cars bija nīsts uzurpators, kurš visdažādākajos veidos spīdzināja savu tautu, nedeva tai brīvību, ievilka to karā 1914. gadā, veicināja tautas iedalīšanu šķirās utt., taču tad atnāca mūžīgi jaunā un talantīgā sēne Ļeņins un gāza caru, izbruģējot tautai ceļu uz brīvību.

Patiesībā Ļeņins nevienu caru negāza. Nikolajs II atteicās no troņa jau 1917. gada februārī, pēc kā varu pārņēma Pagaidu valdība un tika noteikts vēlēšanu datums. Kas būtu noticis, ja boļševiki nebūtu iejaukušies ar savu apvērsumu? Visticamāk, notiktu vēlēšanas, un kādreizējā Krievijas Impērija pārtaptu miermīlīgā demokrātiskā valstī, ja arī ne savās agrākajās robežās. Tiktu saglabāts privātīpašums un normālas attiecības ar attīstītajām valstīm, turklāt visas šķiras (kas vairs nepastāvētu) varētu baudīt cilvēktiesības, nevis novelt visu vainu uz „bagātniekiem”.

Taču vēsture gāja citu ceļu, un Ļeņins ar boļševikiem sagrāba varu, gāžot demokrātisko pagaidu valdību un ieviešot sarkano diktatūru, kas visu savu laiku veltīja represijām un pastāvīgi meklēja jaunus ienaidniekus.

https://ic.pics.livejournal.com/maxim_nm/51556845/4299049/4299049_original.jpg

2. „Strādnieki ieguva savas tiesības!”

Šis ir galvenais padomju mīts, kas kalpoja par pamatu visai pārējai padomju propagandai. Protams, pirms revolūcijas visi zemnieki un strādnieki dzīvoja slikti un nabadzībā, bet pēc 1917. gada viņi tika pie jaunas un pārticīgas dzīves. Šie apgalvojumi tika pamatoti ar kaut kādiem neskaidriem un viltīgiem statistikas datiem, kas, piemēram, norādīja uz gāzu plīšu daudzuma palielināšanos mājokļos salīdzinājumā ar 1913. gadu, un tas kaut kādā veidā pierādīja padomju iekārtas priekšrocības.

Taču patiesībā viss notika pilnīgi pretēji. Pēc 1917. gada gan strādnieku, gan zemnieku tiesības ievērojami pasliktinājās – līdz pat septiņdesmitajiem gadiem zemniekiem nebija normālu pasu, un viņus izmantoja gandrīz kā bezmaksas vergus sūros lauksaimniecības darbos. Strādniekiem neklājās vieglāk: cilvēkus praktiski „piesēja pie iekārtām” ar necilvēcīgiem vergu likumiem, turklāt visas neatkarīgās arodbiedrības, kas varētu iestāties par darbiniekiem, tika likvidētās.

Interesanti, ka revolūcijas pirmie gadi nebija tik drūmi – rūpnīcās pastāvēja kaut cik rudimentāra pašpārvalde, kaut kādas aktīvistu grupiņas utt., taču Staļina laikā tas viss tika iznīcināts. Par to gandrīz neviens neraksta, taču fakts ir tāds, ka strādnieki saņēma ne to, par ko viņi 1917. gadā cīnījās. Es esmu pārliecināts, ka, ja 1917. gada karavīram vai matrozim parādītu tuvākajā nākotnē gaidāmo Staļina kolhozu vai rūpnīcu, viņš savu ieroci pavērstu pret boļševikiem, uzskatot viņus par lielākiem apspiedējiem un vergturiem nekā „carisms”.

https://ic.pics.livejournal.com/maxim_nm/51556845/4298788/4298788_original.jpg

3. „Visas republikas labprātīgi pievienojās tautu saimei!”

Viens no nozīmīgākajiem Oktobra apvērsuma mītiem ir tas, cik it kā svarīgi bija saglabāt „Krievijas Impērijas agrākās robežas”. Labi, bez Polijas un Somijas. Kam tas bija vajadzīgs? Neviens padomju fans to nepaskaidros – vienkārši vajadzēja un viss. Turklāt padomju mitoloģijā bieži mēdz apgalvot, ka „savienības republikas” PSRS pievienojās pilnīgi brīvprātīgi. Redziet, „cariskā Krievija bija tautu cietums, un tikai Padomju Savienībā visas republikas dzīvoja laimīgi vienā tautu saimē.”

Patiesībā „komunistiskā revolūcija” notika tikai Krievijā (Krievijas PFSR), bet pārējās republikas komunistiem nācās iekarot bruņotā ceļā. Baltkrievijas PSR tika radīta 1919. gadā pēc tam, kad Sarkanā armija iegāja Baltkrievijas teritorijā un praktiski iznīcināja Baltkrievijas Tautas Republiku, kuru baltkrievi bija izveidojuši 1918. gadā. Ukrainas teritorijā boļševiki atbrīvojās no Ukrainas Tautas Republikas, kas pastāvēja pirms Ukrainas PSR. Gruzijā 1917. gadā tika izveidota Gruzijas Demokrātiskā Republika, kura noslēdza vienošanos ar Krievijas PFSR, legalizēja boļševiku organizācijas utt. Sarkanā armija iebruka Gruzijā 1921. gada sākumā un izveidoja tajā padomju varu. Igauniju, Lietuvu un Latvija sagrāba 1940. gadā, iesūtot šajās valstīs tankus.

Kā redzat, realitātē nebija nekādas „miermīlīgas un brīvprātīgas” republiku savienības. Tos, kas šajās republikās iestājās pret padomju varu, PSRS zākāja par „separātistiem” un tamlīdzīgi. Taču interesanti ir tas, ka tagad Latvija, Igaunija un Lietuva ir Eiropas Savienības sastāvā un nemaz nedomā par „separātismu”. Tātad runa nav par kaut kādu abstraktu separātismu, bet gan tiesībām, kuras tautai sniedz viena vai otra savienība (ES tādas ir, PSRS tādu nebija).

https://ic.pics.livejournal.com/maxim_nm/51556845/4299482/4299482_original.jpg

4. „Cilvēki sāka dzīvot laimē un pārticībā!”

Šis mīts ir no tās pašas kategorijas kā runas par kaut kādām „tiesībām”. Faktiski visā padomju varas pastāvēšanas laikā cilvēki dzīvoja slikti – daudz sliktāk nekā cilvēki līdzvērtīgās profesijās ar līdzvērtīgu izglītību Eiropas attīstītajās valstīs. Iemesls tam bija pavisam vienkāršs: PSRS varu nevienā brīdī neinteresēja tas, lai cilvēki dzīvotu labi. Uz cilvēkiem skatījās kā uz izejvielām kārtējā utopiskā mērķa sasniegšanai vai vēl viena tukša projekta īstenošanai. Cilvēkiem ik dienas stāstīja, ka „vajag paciesties”, jo paies laiks un nākamās paaudzes dzīvos neizmērojami laimīgi. Tagad komunisti stāsta par to, cik laba bija dzīve toreiz.

PSRS pielūdzēji mīl runāt par kaut kādu „patieso savienību”, kas ir gluži kā teiksmainā Bujānas sala un kura izgaisa kaut kur starp 1960. un 1977. gadu – Brežņeva laikā bija pārticība, taču tad sākās perestroika un „to visu sagrāva”. Patiesībā nabadzība pastāvēja arī tajos gados, vienkārši toreiz sliktas gaļas gabalu un bundžu zivju konservu veikalā varēja nopirkt salīdzinoši vienkārši un bez milzīgām rindām. Lūk, arī lielais padomju varas sasniegums.

https://ic.pics.livejournal.com/maxim_nm/51556845/4299632/4299632_original.jpg

Kā redzat, komunistu pasakas par 1917. gadu ir pilnīgi izdomājumi – Ļeņins negāza nevienu caru, zemnieki un strādnieki neieguva nekādas tiesības, PSRS nebija „draudzīga tautu saime”, bet gan militārā ceļā salīmēts veidojums, un nekas no tā nenoveda ne pie pārtikušas, ne laimīgas dzīves.

Es 1917. gada 7. novembra notikumus uztveru kā viennozīmīgu traģēdiju – ja nebūtu apvērsuma, Krievija ap trīsdesmitajiem gadiem būtu kļuvusi par laikmetam atbilstošu un attīstītu valsti ar labiem ceļiem un normāliem likumiem, kurā veicinātu un aizstāvētu radošumu un kurā būtu normāla un ievēlēta valdība un labas attiecības ar rietumvalstīm. Nebūtu nekādu gulagu, NKVD, miljoniem upuru un traģēdiju. Krieviju nebūtu pametuši simtiem tūkstoši inteliģentu cilvēku, un, ļoti iespējams, ka pēc simts normālas un stabilas attīstības gadiem tieši Krievijā būtu pasaulē labākās slimnīcas, universitātes un uzņēmumi, kas spētu konkurēt ar Apple un Tesla. Varbūt vienkārši jāpagaida vēl simts gadi. Es neesmu zaudējis cerību.

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/369555.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s