Vāgnerieši, Krievijas algotņu armija — kaut kas jauns vai labi aizmirstais vecais?

Jau ilgāku laiku notiek diskusijas, vai Krievijā veidotās algotņu armijas ir izteikti privāti veidojumi vai tomēr ar Kremļa svētību un atbalstu veidots alternatīvs instruments tā mērķu sasniegšanai?

Iesākumā atmetīsim augsto plauktu filozofiju un paskatīsim elementāru lietu, proti, vai Krievijā, saskaņā ar tās likumiem, ir pieļaujamas privātie militārie formējumi. Vislabāk, kā saprast, kas aizliegts un kas nē, — jāapskata attiecīgās valsts Krimināllikums.

Domāts darīts, sākām lapot Krievijas federācijas Kriminālkodeksu un atrodam tā 208.pantu “Nelikumīga militārā formējuma organizēšana vai dalība tajā” un 359.pantu “Algotņi”. Opā, tātad sanāk, ka saskaņā ar Krievijas likumiem algotņu armijas nav pieļaujamas. Sanāk, it kā ir, bet it kā nav. Tātad, jāskatās, kurš spēks var ļaut pārkāpt valsts likumus?

Diez, ko rižiks domā šinī brīdī par izbadējušos laipno cilvēku Krimā!

Gribot negribot jāskatās kremļa virzienā. Vēl, algotņus var savākt, bet kaut kādi ieroči rokās jādod. Arī šajā jomā, saskaņā ar Krievijas likumiem2, automātiskie ieroči ir tikai un vienīgi izmantojami valsts militārajiem spēkiem, vai, attiecīgajos gadījumos saņemami no tiem. Par smagajiem ieročiem kautrīgi paklusēšu. Tādejādi rezultāts jau sanāk 2:0 par labu tam, ka privātie militārie formējumi un to apgāde iespējama tikai un vienīgi ar Kremļa svētību.

Par personālijām nespekulēšu, pietiek jau ar to, ka realitātē privātie militārie formējumi Krievijā likumīgi nav iespējami. Vienīgi tie var pastāvēt, ja tie darbojas augstākās varas interesēs un to mērķu sasniegšanā.

Tālāk rodas jautājums, vai ideja par algotņu armiju Krievijā ir kaut kas jauns, vai tomēr kaut kā iepriekšējā transformācija, atbilstoši mūsdienu prasībām? 2019.gada 29.janvārī pētījumu par tā saukto privāto militāro kompāniju rašanos Krievijā publicējis portāls “The Bell“. Kā medijam pastāstīja avoti, viss sācies Sanktpēterburgas ekonomiskajā forumā 2010. gadā, kad līdzās publiskajai lekcijai par to, kā armijai sadarboties ar privāto sektoru, slēgtu prezentāciju nelielai ģenerālštāba delegācijai sniedzis Ebens Bārlovs — pasaulē pirmās legālās algotņu kompānijas “Executive Outcomes” Dienvidāfrikā radītājs.

Atļaušos šajā pētījumā rakstīto apšaubīt sadaļā par attiecīgo spēku ierosinātāju, jo Krievijas priekštece — PSRS tradicionāli izmantoja speciālo spēku karavīrus dažādu provokatīvo darbību veikšanā, kā rezultātā agrāk vai vēlāk izcēlās plašāks militārs konflikts. Piemēram, Ziemas karš starp PSRS un Somiju. PSRS NKVD vienības provokatīvi apšaudīja PSRS robežsargu posteni, kas kalpoja par iemeslu PSRS agresijai. Skatoties nesenā pagātnē varam atcerēties Krievijas militāro agresiju pret Moldovu un Gruziju 1991. — 1993. gadā, pēc tam jau 2008. gada augusta karš Gruzijā un nesenie notikumi Ukrainā.

Krievu puikas atnes “mieru” Gruzijai, okupējot tās teritorijas ar ieročiem rokās!

Visiem ir viena kopīga iezīme — sākumā ir provokācijas, kuras kalpo kā pamats plašākai militārai aktivitātei. Ja pirms otrā pasaules kara bija grūtāk izsekot, identificēt un publiskot informāciju par kādas valsts regulāro spēku provokatīvām darbībām, tad pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un informatīvajai telpai ātri vien iespējams identificēt jebkuras valsts regulāro spēku dalību jebkurā militārā aktivitātē. Pilnībā anonimitāti vairs nenodrošina arī regulāro spēku speciālās uzdevumu vienības. Tādējādi, tikai nodalīšanās, kaut formāla, ļauj vismaz publiskajā telpā noliegt izskanējušos argumentus par vienas vai citas valsts iesaisti kādos militāros konfliktos, nekārtībās vai procesos. Līdz ar to pēc būtības, šī brīža privātās Krievijas algotņu armijas veic tos uzdevumus, kurus agrāk uzticēja specialo uzdevumu vienībām un muļķīgi būtu pieļautu, ka par to nezina ne Kremlis, ne Ģenerālštābs.

Faktiski, Krievijā algotņu armijas veic “netīros” darbus ārvalstīs Kremļa interesēs. Kurus agrāk veica speciālo vienību karavīri, nereti maskējoties zem militāro padomnieku maskām. Ko no šī visa var secināt? Faktiski vienu, suns spalvu met, tikumus nē. PSRS vairs nepastāv, bet tās darbības metodes Krievijā vēl ir cieņā. Apskatot iepriekš minēto, nav ne mazāko šaubu, ka Krievijā veidotās algotņu armijas īsteno kremļa politiku un darbojas ar tā atbalstu. Pretējā gadījumā viņas nebūtu iespējams pēc Krievijas likumiem un tas jau būtu slimīgs naivums, ka tiesībsargājošās iestādes nevarētu pamanīt, ka valsts iekšienē darbojas organizācijas, kuru darbības virziens ir krimināli sodāms, turklāt apbruņotas ar ieročiem, kuri pieejami tikai armijai.

Avoti:

1 http://ppt.ru/kodeks.phtml?kodeks=20

2http://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_19504/ce6c34ace1e458588a55f32cf10e56c32faace73/

3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/vagneriesiem-pa-pedam-ideja-radit-krievijas-algotnu-armiju-radusies-generalstaba.d?id=50792273

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s