Īsa vēsture par PSRS atskurbtuvēm

Pirmā atskurbtuve tika atvērta 1904. gadā Tulā ar visnotaļ romantisku nosaukumu „patvērums apreibušajiem”. Atskurbtuves bija izplatītas visā Padomju Savienībā.

Milicija arestē piedzērušos pilsoni, lai vestu viņu uz vietējo atskurbtuvi. PSRS, 1970. gads.

Teksts no Vikipēdijas:

„Pirmās šāda veida iestādes izveidoja 1904. gadā Tulā kāds ķirurgs Fjodors Arhangeļskis. Iemesls tam, kāpēc tas notika Tulā, nevis Sanktpēterburgā vai Maskavā, ir tas, ka Tulas ieroču rūpnīcas darbinieki uzreiz pēc algas saņemšanas mēdza sasaluši līdz kaulam mētāties kupenās pilsētas šķērsielās. Rūpnīcas vadība nevarēja atļauties zaudēt savus labākos strādniekus, un aizgājēju aizvietošana prasīja daudz laika, tāpēc tā šo ideju atbalstīja. Cara valdība atskurbtuvēm nepievērsa daudz uzmanības – tās pārvaldīja vietējās varas un brīvprātīgie, jo neprasmīgais darbaspēks bija tik lēts, ka nevienu īsti neinteresēja nosaluši vai noslīkuši dzērāji.

Sanktpēterburga, 1914. gads. Svaigi atvestos klientus samet kaudzē uz grīdas, kamēr tie, kam prāts jau nedaudz skaidrāks, sēž vai stāv pie sienas.

Boļševikus ļoti interesēja darbaspēka stāvoklis, un viņi pievērsa daudz uzmanības atskurbšanas procesu un iesaistīto institucionalizēšanai, lai nepieļautu to, ka darbinieki neuzraudzīti kaut kur nosalst, noslīkst vai iekuļas kādās citās nepatikšanās. Atskurbtuves 1940. gadā kļuva par valsts pārvaldītām iestādēm, un tās pastāvēja kā atsevišķas vienības NKVD un vēlāk Iekšlietu ministrijas struktūrās. Policijas patruļas un Brīvprātīgo tautas družīnas rīkoja regulārus reidus, lai uz ielām esošos dzērājus saliktu policijas busos un vestu uz atskurbtuvēm, kur tos turēja līdz brīdim, kad atgriežas skaidrais prāts – vajadzības gadījumā izmantoja arī spēku. Trakojošos dzērājus un ikvienu, kas uzvedās neadekvāti, kā arī cilvēkus ar delīrija, alkohola vai narkotiku izraisītām garīgajām kaitēm nodeva medicīnas iestādēm, kurās toreiz bija un arī tagad ir īpaši apmācīts medicīniskais personāls, kura galvenais uzdevums ir neitralizēt vai pakļaut nepaklausīgos dzērājus un aizvilkt viņus uz palātu, kur tiem vajadzībās gadījumā piespiedu kārtā tika dotas zāles.

Pirmā atskurbtuve PSRS tika atvērta 1931. gada 14. novembrī Ļeņingradā. Vēlāk pēc vietējo varasiestāžu jautājuma, ko darīt ar dzērājiem atņemto alkoholu, tika paziņots: „Šie alkoholiskie dzērieni jāatgriež īpašniekiem pēc atskurbšanas.”

Atskurbtuves 1940. gada 4. martā nonāca NKVD kontrolē (kas vēlāk pārtapa par VDK). Viena versija ir tāda, ka NKVD pārņēma atskurbtuves, lai būtu vieglāk tikt galā ar vardarbīgiem dzērājiem.

Atskurbtuvēs ievietotajiem tika sniegta medicīniskā palīdzība. Balstoties uz ārsta pārbaudes rezultātiem, tika izveidots ziņojums, kas saturēja arī informāciju par pie dzērāja atrastajiem priekšmetiem. Pēc tam sievietes nošķīra no vīriešiem un ievietoja kamerās.

Sieviešu atskurbtuve. 1997. gads, Sanktpēterburga.

Kad cilvēks bija atskurbis, tika noskaidrota viņa identitāte un darbavieta. Pēc tam tika piespriesta soda nauda, un tiem, kas nevarēja uzreiz samaksāt, izrakstīja soda kvītis.

Turklāt darbavietu informēja par darbinieka viesošanos atskurbtuvē. Strādnieku šķiras priekšniecība to uztvēra visnotaļ mierīgi, jo daļa darbinieku bija regulāri atskurbtuvju ciemiņi. Taču intelektuālā darba darītājiem tā bija ēna pāri viņu karjerai, kas varēja beigties arī ar atlaišanu. Vadītāji mēdza sapulcēt darbiniekus, lai kolektīvi kauninātu kādu alkoholiķi.

PSRS un Krievijā ir bijis daudz gadījumu, kad policisti, kvotu motivēti, aiztur nedaudz iereibušus cilvēkus, kas vienkārši dodas mājās. Pēc tam par aizturēšanas faktu uz darbavietu tika nosūtīta kaunpilna ziņa.

Deviņdesmito gadu beigās Krievijas rūpnīcu lojālā attieksme pret darbiniekiem alkoholiķiem bija nonākusi tiktāl, ka darbiniekiem (neoficiāli) atļāva gulēt uz rūpnīcas grīdas. Tādējādi no rīta līdz pusdienām strādnieks varēja darīt savu darbu, bet pēc pusdienām doties iedzērušā snaudā. Pēc atskurbšanas drīkstēja doties mājās. Visi par to zināja, un priekšnieki pēc pusdienām savu kāju cehā nekad nespēra.

Mēdz teikt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Vēsture atkārtojas, un tieši tāpēc Krievijas Valsts dome ir nolēmusi valstī atgriezt atskurbtuves.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s