Tieši pirms pieciem gadiem, 2015.gada janvāra vidū, Ukrainas Bruņoto spēku vienības pameta Doņeckas lidostu, kuru bija spējušas noturēt 242 dienas. Tagad Doņeckas lidosta ir kļuvusi par vienu no Austrumukrainā notiekošā kara simboliem, kas pierāda ukraiņu karavīru varonību. Ja ukraiņi necenstos noturēt pozīcijas Doņeckas lidostā, visticamāk, tā sauktās vatņiku laimes zemes – Novorossijas robežas tiktu pabīdītas daudz tālāk, un nedod Dievs, iekļaujot Mariupoli un Odesu pūstošajā Lugandosas sastāvā.
Ukrainas Bruņoto spēku 81.gaisa desanta brigādes karavīri bija pēdējie, kas centās nosargāt pozīcijas Doņeckas lidostā pret Vatastānas laipnajiem zaļajiem vīreļiem. 2015.gada janvāra beigās šīs vienības vīri, ciešot zaudējumus, pameta Doņeckas lidostu, kad no tās vairs bija palikuši vieni vienīgi gruveši. Donbabves tautas republikas vatņikiem izdevās to iznīcināt pavisam, to uzspridzinot. Viņi ar viltu bija iekļuvušu lidostas teritorijā. Šis brīdis tika izmantots, lai uzstādītu spridzekļus.
Šoreiz vēlos atgādināt par to dienu notikumiem Doņeckas lidostā, par ukraiņu tautas neatlaidīgo cīņu pret bruņotu vatņiku ordām Austrumukrainā.
Ar ko viss sākās?
No sākuma uzmetīsim aci uz karti, kurā ir norādīti galvenie Doņeckas lidostas infrastruktūras objekti. Ziemeļrietumos atrodas dispečeru tornis, mazliet uz austrumiem atrodas ugunsdzēsēju depo, bet dienvidrietumos – veci kapi, savukārt kartes centrā ir atzīmēti jaunais un vecais pasažieru terminālis.
Donbabves kaujinieki ar ieročiem rokās iegāja lidostā pa nakti 2014.gada 25.maijā. Jau pēc divām dienām ukraiņu spēkiem izdevās atgūt kontroli pār šo teritoriju, tika ierīkotas aizsardzības pozīcijas terminālos.
Šeit redzam ukraiņu karavīrus lidostā. Lidostu apsargāja galvenokārt Gaisa desanta spēku vienības, kā arī speciālo uzdevumu vienības, par to liecina karavīru atstātie autogrāfi uz sienām un uz Ukrainas karoga.
Kauja par Doņeckas lidostu.
Visu 2014.gada vasaru un rudeni lidostas rajonā notika smagas kaujas ar mainīgām sekmēm. Bieži bija tā, ka termināla vienā stāvā atradās Ukrainas spēku karavīri, bet kādā citā tā paša termināla stāvā atradās Donbabves separātisti un Vatastānas algotņi ar laipnajiem zaļajiem vīreļiem.
Smagas kaujas notika arī lidostas tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās – Peskos un Opitnajā. Caur šiem ciemiem tika piegādātas kravas uz lidostas teritoriju. Attēlā ukraiņu karavīri Peskos:
Kāds saguris ukraiņu karavīrs Opitnajā:
Lidostas ēka tika pastāvīgi apšaudīta. Pēc dažiem mēnešiem no ēkām bija palikušas pāri tikai dzelzsbetona konstrukcijas un šķembu kaudzes.
Nodeguši tanki uz skrejceļa.
Apokalipses aina netālu no lidostas.
Tā karadarbība izskatījās no Doņeckas puses.
Ukraiņu 93.aeromobilās brigādes jaungada egle. Tieši vecā gada vakarā situācija lidostā sāka kļūt arvien sūdīgāka, Donbabves kaujinieki, neskatoties uz noslēgto pamieru, pārgāja aktīvā uzbrukumā.
Kā Ukraiņu spēki pameta lidostu?
Donbabves šakāļiem izdevās ielenkt Ukrainas spēku vienības lidostas ēkās, tiem nogriežot pārtikas un ūdens piegādes. Neskatoties uz to, neliela „kiborgu” (tā vēlāk tika nodēvēti lidostas aizstāvji) grupa turpināja aizstāvēties jaunā termināla drupās. Aculiecinieki stāsta, ka ienaidnieka izšautās bruņusitēju lodes reizēm gāja cauri trīs līdz pat četrām sienām.
Vatņikiem triecienā ieņemt lidostu nekādi nesanāca. Tāpēc to separātisti vienkārši uzlaida gaisā, tika iznīcinātas pilnīgi visas ēkas. Viņi iekļuva lidostā ar viltu, it kā, lai savāktu kritušo vatņiku līķus, bet patiesībā viņi uzstādīja sprāgstvielas. Pirmais sprādziens nogranda 19.janvārī. Ar to pietika, lai iznīcinātu visus stāvus ēkās, tie iebruka līdz pat pašam pagrabstāvam. Ar triecienvilni tika iznīcinātas visas barikādes un aizsargpozīcijas. Otrs sprādziens nogranda 20.janvārī, ar to pietika, lai sagrautu to, kas vēl bija palicis pāri pēc pirmā sprādziena.
Foto: Sergejs Loiko, Nur Photo, Anadolu Agency, Pierre Corm
Kā vēlāk norādīja ukraiņu karavīri, Donbabves kaujiniekiem izdevās sagrābt lidostu tikai tāpēc, ka sākumā neviens to neuzskatīja par iespējamo aizsardzības placdarmu:
„Pats svarīgākais, kas mani satrauc attiecībā uz Doņeckas lidostu ir tas, ka neviens to neuzskatīja par aizsardzības placdarmu. Pēc pirmās kaujas 2014.gada 26.maijā neviens necentās ierīkot aizsardzības pozīcijas lidostā. Tikai novembrī mēs sākām nostiprināt kaujas pozīcijas, sākām ievest smilšu maisus. Varēja jau to izdarīt daudz ātrāk, laikus izrakt tranšejas un uzstādīt betona blokus. Novembrī bija jau par vēlu, nevarēja vairs ceļamkrānu sadabūt. Ir grūti aizsargāties stikla ēkā. Riģipsis putēja vien, lodes tam lidoja cauri, atlecot no betona kolonnām. Smiltis mēs paši vedām ar smago mašīnu, kamēr vatņiki to nesašāva. Lidosta Donbabves kaujiniekiem bija kā mācību poligons, kur trenēties. Tikmēr mēs lidostā sargājām katru zemes pleķīti. Šī teritorija mums bija svarīga. Domāju, ja mēs nenoturētu lidostu, mūsu nebūtu ne Avdejevkā, ne Kramatorskā, ne Slovjanskā,”
Maiks (segvārds), 79.Brigādes 1.bataljona komandieris
Pagātnes atbalss
autors: Maksims Mirovičs
no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs
komentēja: Feģa Blatnijs
Avoti: