Valsts, kuru cēla vergi pret savu gribu: PSRS

Šoreiz vēlos jums atgādināt, ka Padomju Savienība sasniedza visus savus „rūpnieciskos sasniegumus” tikai un vienīgi pateicoties vergu darbaspēkam. Melīgajā PSRS himnā ir iekļautas šādas rindas, „Союз нерушимый республик свободных сплотила навеки великая Русь, да здравствует созданный волей народов великий могучий Советский Союз”. Pats smieklīgākais ir tas, ka himnā ir atspoguļota patiesā realitāte, kas eksistēja tolaik, bet tikai pilnīgi otrādi. Turklāt tajā tiek runāts tieši par tām lietām, par kurām padomju režīms trīcēja un drebēja visvairāk. Tas bija tā, kā tajā anekdotē, kurā milicis aptur kādu garāmgājēju, lai paprasītu, cik ir pulkstenis, bet tas viņam atbild, „Ko jūs man piesējāties, neesmu nekādu veikalu apzadzis vakardien!”.

Patiesībā PSRS nemaz nebija tik „nesagraujama” (to laiks arī parādīja astoņdesmito gadu beigās), varenā Krievija nebija spējusi to apvienot uz mūžīgiem laikiem un tā netapa, jo „tautas tā vēlējās”, bet gan tāpēc, ka pie varas nokļuva bars komunistu mūļu. Un protams, ka PSRS nebija ne varena, ne spējīga „valsts”.

Padomju propagandas avīzes, kā arī vēlāk radio un televīzija caurām dienām proletariātam stāstīja pasaciņas par sverhģeržavas „sasniegumiem” – tūkstošiem tonnu saražotā čuguna, miljoniem tonnu iekultās labības, par augsti kosmosā lidojošiem sputņikiem un par stahanoviešiem, kas savas maiņas laikā triecientempā ir izpildījuši darba plānu jau desmit gadus uz priekšu. Savukārt par sūro proletariāta dzīvi tā laika mediji runāja ļoti maz, praktiski, nemaz!

Un ne nevelti, ja mēs paskatītos aiz propagandas plīvura, tad ieraudzītu, ka visi PSRS sasniegumi ir tikuši sasniegti tikai un vienīgi pateicoties vergu darbam, kurš tā vai citādi tika izmantots visā PSRS pastāvēšanas laikā. It īpaši to varēja redzēt Staļina valdīšanas laikā. Tajā laikā faktiski viss tika panākts ar vergu „palīdzību”. Tiem nebija nekādu tiesību, tie uz savas ādas izjuta īstu dzimtbūšanu.

Tātad šoreiz stāsts par to, kā PSRS izmantoja vergu darbu, lai būvētu gaišo komunisma nākotni!

Verdzības likumība tika nostiprināta PSRS likumos!

Vispirms pastāstīšu mazliet par to, kā vispār sāka veidoties padomju verdzības un cilvēku paverdzināšanas sistēma. Tas viss sākās 1924.gadā, kad karoti nolika pats galvenais virsaitis Ļeņins un pie teikšanas tika varenais valodnieks un meliorators Staļins. Uz to brīdi pirmā eiforija no Oktobra revolūcijas jau bija gandrīz pagaisusi, un cilvēki jau sāka lēnām apjaust, ka ir ieguvuši ne to, ko īsti vēlējās un ne to, par ko cīnījās. Turklāt visi pirmā viļņa boļševiki, tie, kuri iestājās partijā vēl pirms 1917.gada un piedalījās apvērsumā pret caru, tika nošauti kā tādi klaiņojoši suņi, kad Staļins nāca pie varas. Čekisti iztīrīja jauno boļševiku dzīvojamo namu kāpņutelpas vienu pēc otras, vienas nakts laikā.

Līdz 1931.gada 1.septembrim PSRS pastāvēja vēl vecā darba kārtība, kurā bija divu veidu darba grafiki – nepārtrauktais un piecu dienu darba nedēļas grafiks. Pirmajā un otrajā gadījumā darbiniekam tika „garantētas” 72 brīvdienas gadā. Bet viss sāka mainīties, tika ieviesta sešu dienu darba nedēļa, samazinot brīvdienu skaitu, turklāt sievietēm tika dots tas prieks un laime strādāt smagos darbus kopā ar večiem kā līdzvērtīgiem vergiem.

Ar to viss nebeidzās. 1940.gadā Staļins pats personīgi parakstīja pavēli par astoņu stundu darba dienas un septiņu darba dienu nedēļas ieviešanu. Turklāt tika paredzēta kriminālatbildība par darba apzinātu bastošanu un laicīgu neierašanos darbavietā un darba kavēšanu. Visi kavējumi tika cītīgi atzīmēti dokumentos, no tā brīža kavētājiem tika piespriesti piespiedu labošanas darbi, kā arī netika izmaksāta daļa algas, kas jau tā bija nekāda. Parasti ar tajā laikā nopelnīto aldziņu pietika, lai iegādātos tik daudz pārtikas produktu, lai vienkārši nenosprāgtu badā.

Cilvēkiem bija aizliegts pašiem aiziet no darba, proti, viņi nedrīkstēja rakstīt atlūgumus. Lai to izdarītu, bija jāsaņem „atļauja” no priekšniecības, bet ja cilvēks gāja prom „brīvprātīgi” vai kaut kā citādi protestēja, tad to nosūtīja uz GULAG darba nometnēm mazliet „izlaist tvaiku”. PSRS parastie strādnieki bieži vien dzīvoja komunalkās un koka barakās bez jebkādām ērtībām, baudot īstu vergu cienīgu dzīvi nabadzībā un bez tiesībām pašiem lemt par savu dzīvi un nākotni.

Staļina koncentrāciju nometņu vergi: DAĻSTROJ

Tai pašā 1931.gadā, kad Staļins atcēla veco padomju darba sistēmu, tika izveidota noziedzīga organizācija ar nosaukumu DAĻSTROJ. Šī kompānija nodarbojās ar to, par ko Nirnbergas tiesa tiesāja nacistu noziedzniekus, kuri lēģeru ieslodzītos ar varu lika pie darba dzimtenes plašajos plašumos. DAĻSTROJ bija tieši pakļauts NKVD, bet tā vadībā atradās visādi izdzimteņi no „valsts drošības” institūciju darbinieku aprindām.

DAĻSTROJ ar varu un lielu nežēlastību, principā ar nenormālu naidu, dzina nometņu ieslodzītos apgūt plašās PSRS ziemeļu teritorijas, kurās bija daudz derīgo izrakteņu atradņu. Ļoti grūti panesamajos ziemeļu apstākļos cilvēki būvēja pilsētas un ciematus, kā arī strādāja šahtās, tūkstošiem mirstot no bada, aukstuma un necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem.

Papētiet šo plakātu. Tajā ir attēloti otrās piecgades lielākie celtniecības projekti, par kuriem ar lepnumu tika rakstīts visās tā laika PSRS avīzēs un propagandas plakātos.

Un tagad palūkojoties uz GULAG darba nometņu karti, kura praktiski sakrīt ar visiem iepriekšminētajiem „rūpnieciskajiem sasniegumiem un brīnumiem”. Visu šo piecgades plānu komunisti izpildīja, lejot to cilvēku sviedrus un asinis, kuri ar viltu tika ieslodzīti GULAG nāves nometnēs. Lielākais vairums no ieslodzītajiem bija PSRS „tautas ienaidnieki”.

Bieži vien paveicamie darbi bija pilnīgi neprātīgi, piemēram, transpolārā dzelzceļa maģistrāles būvniecība PSRS nomaļajos ziemeļu rajonos. Šajos darbos tika iesaistīti simtiem tūkstošiem GULAG nometņu ieslodzīto. Būvniecības laikā viņi gāja bojā tūkstošiem, viens pēc otra pilnīgi velti, jo ceļš beigu beigās tik un tā tika pamests kā absolūti nevajadzīgs projekts.

Tagad no šī dzelzceļa vairs pāri ir palikušas sarūsējušas un laika zoba un laikapstākļu galīgi sadragātas dzelzceļa sliedes 700 kilometru garumā ar neskaitāmiem sabrukušiem tiltiem un pamestām pussabrukušām ieslodzīto nometnēm ik pēc 10 kilometriem. Dažai nometnei vēl ir saglabājušies pat sargtorņi.

Vēl nesen bariņš entuziastu apmeklēja šīs pamestās vietas, lai uztaisītu Barabanihas koncentrācijas nometnes virtuālu 3D modeli. Šī nometne atrodas transpolārās maģistrāles tuvumā. Virs nometnes vārtiem ar lieliem burtiem bija uzrakstīts – „Труд в СССР является делом чести, делом славы, делом доблести и геройства”. To var uzskatīt par padomju analogu vācu nacistu sauklim „Arbeit macht frei”.  

Vergu darbs PSRS kolektīvajās saimniecībās

Tie, kuri uzskata, ka PSRS laikos bija grūti dzīvot tikai pilsētās un bija ļoti smagi jāstrādā rūpnīcās, mazliet maldās, jo dzīves un darba apstākļi laukos bija ārpus katras kritikas. Cilvēki no laukiem bēga uz pilsētām par katru cenu. Līdz 1931.gadam padomju ciematos bija ieviesta tā sauktā „izstrādes dienu” sistēma. Komunistu ideja bija tāda, ka kolhozniekiem vairs nemaksā algu, bet tā vietā viņiem tiek uzskaitītas „izstrādes dienas”, kaut kas līdzīgs klaušu darbiem – tīrākā verdzība, vairāk nekā.

Šī sistēma bija līdzīga GULAG un DAĻSTROJ padarīšanai, tikai tā atšķīrās ar to, ka cilvēks netika nekur izsūtīts, bet tika paverdzināts turpat, kur dzīvoja. Cilvēkiem bija fiziski smagi jāstrādā kolhozos, bet par savu darbu algas vietā viņi saņēma ievilktu svītriņu kolhoza darba reģistra grāmatā. Pēc tam šīs strīpiņas varēja samainīt pret pārtikas produktiem, bet kāda no strīpiņām varēja tikt izsvītrota par daž ne dažādiem pārkāpumiem, piemēram, par nespēju izpildīt pārmērīgi augsti uzstādītās ražošanas normas, par to varēja tikt anulēta pat ceturtā daļa novergoto izstrādes dienu.

1932.gadā, kad dzīve padomju kolhozos bija kļuvusi jau pavisam nepanesama, boļševiki pārstāja izsniegt pases kolhozniekiem, ar to faktiski atjaunojot cara laiku dzimtbūšanu. „Varenā” valsts vienā mirklī bija atgriezusies atpakaļ 1861.gadā, kad zemniekiem nebija ļauts brīvi pārvietoties, izvēlēties nodarbošanos, un izvēlēties skolu, kur mācīties un skolot bērnus. Tam visam bija jāprasa atļauja „kungam”, par ko PSRS laikos bija kļuvis kolhoza priekšsēdētājs.

Vēl padomju vergu sistēma neparedzēja pensijas. Tajos gados večuki saņēma tikai 2 rubļus mēnesī, kas bija pilnīgi nekas. Izstrādes dienas tika atceltas tikai 1966.gadā, tad kolhozniekiem sāka arī izsniegt pases. Sanāk, ka pusgadsimtu lielākajai daļai PSRS pilsoņu bija verga statuss.

PSRS – nāves un melu impērija, kuru cēla vergi!

PSRS adepti un Vatastānas atbalstītāji ikdienā mīl padižoties ar Staļina laikiem, ar tajā laikā uzbūvētajiem industriālajiem objektiem, bet man kaut kā gribas aizdomāties par to, kā vārdā tas tika izdarīts, par kādu cenu tas tika izdarīts, uz kā rēķina tas tika izdarīts, cik dzīves netika izpostītas šo tukšo un bezjēdzīgo mērķu sasniegšanai, kas lielākoties tā arī netika līdz galam realizēti, jo Staļins daudziem par brīnumu nosprāga. Tas tikai pierāda, ka PSRS bija klasiska impērija, ļoti līdzīga jau pagātnē pastāvējušām impērijām, kuru sasniegumi lielāko tiesu tika sasniegti pateicoties nebrīvo vergu izlietajām asinīm un sviedriem. Bet ir viena atšķirība, seno laiku impērijas paverdzināja kara gūstekņus, bet padomju režīms par vergiem pataisīja visus PSRS pilsoņus.

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/559679.html

https://vatastan.com/2019/11/08/sarkanais-datums-kalendara-galvenie-miti-par-revoluciju/

https://vatastan.com/2019/10/22/sievietes-vieta-psrs-bija-ne-tikai-pie-plits/

https://vatastan.com/2019/10/29/dzive-psrs-gulag-nometnes-aizliegtas-fotografijas/

https://vatastan.com/2019/04/16/vatastana-bez-izmainam-proletariats-turpina-mitinaties-pussabrukusas-barakas/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s