Krievu spiegu sērga izplatās tikpat strauji kā korona vīruss

Ņemot vērā pēdējā laika ģeopolitisko haosu un Putina režīma asinskārās ambīcijas, kuras arvien pieņemas spēkā te Ukrainā, te Āfrika un iespējams Baltkrievijā, nav grūti saprast, kāpēc Eiropā arvien biežāk tiek pieķerti aiz rokas viens krievu spiegs pēc otra. Tas norāda uz to, ka visticamāk krievu spiegu blīvums Eiropas valstīs, it sevišķi Austrumeiropā, ir vēl lielāks. Izskatās, ka pēc PSRS aiziešanas pa skuju taku – tās līķis joprojām guļ iebalzamēts kaut kur Putina režīma paspārnē. Aukstais karš patiesībā nebija beidzies, to pierāda nu jau par ikdienu kļuvušie pieķerto krievu spiegu skandāli! Kāda gan var būt valsts, kuru vada čekas audzēknis – Vladimirs Putins?

Pēdējā laikā mēs bieži medijos lasām, ka kārtējie krievu diplomāti pieķerti spiegošanā Bulgārijā. Piemēram, vēl tikai nesen, šā gada janvāra beigās Bulgārijas amatpersonas paziņoja, ka no Bulgārijas tikuši izraidīti divi Krievijas diplomāti, kuri nodarbojušies ar spiegošanu. Cik zināms, pie rokas tika pieķerti Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs konsulārajos jautājumos un Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības diplomāts, kuri vākuši “Bulgārijas noslēpumus” par vēlēšanām, enerģētikas sektoru un enerģētisko drošību kopš 2017. gada. Turklāt vēl neilgi pirms šī spiegošanas skandāla, proti, 2019. gada oktobrī Bulgārijas drošības dienesti izraidīja Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru, kurš bija vācis slepenu informāciju par Bulgāriju, Eiropas Savienību un NATO. Pievērsiet uzmanību, lūdzu, izraidīto krievu spiegu amatiem un diplomātiskajiem rangiem, un tagad padomājiet, cik tādu krievu Jamesu Bondu nestrādā Krievijas vēstniecībās un konsulātos visā Eiropā. To ir simtiem, ja ne tūkstošiem! Bet ja pieskaitām pārējos, kuriem nav izsniegtas Krievijas diplomātiskās pases, piemēram, tos, kuri māk rīkoties ar Novičok indi, kuri fotogrāfē vilcienu sastāvus, kuri rīko protestu akcijas, kuri mēdz iniciēt valodu referendumus, kuri izvērš provokācijas un slavē Putina režīmu informācijas telpā, tad šis inficēto skaitlis varētu sasniegt vairākus desmitus tūkstošus. Ar to es gribu teikt, ka šeit ir ne tikai tādi, kas spiego, bet arī tie, kuri padara daudz netīrākas lietas Kremļa interesēs. Piemērs nav tālu jāmeklē! Tam pašam spiegu skandālam piederas vēl trīs Krievijas pilsoņi, kurus Bulgārija ir apsūdzējusi Bulgārijas ieroču tirgotāja Emelijana Gebreva un vēl divu cilvēku slepkavības mēģinājumā, kas noticis 2015.gadā.

Bulgārija nav vienīgā valsts, kura ir saskārusies ar Putina spiegu nekaunību pēdējā laikā. Nesen kāda spiedze, iespējams, ir tikusi pieķerta te pat kaimiņos Lietuvā. Šī krievu Džuljeta bija spējusi kļūt pat par Lietuvas parlamenta deputāti. Kādu laiku iepriekš Lietuvas Seims ierosināja impīčmenta procedūra pret Krievu alianses politiķi Irinu Rozovu, kura pārstāv „Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienību”. Redziet, šī dāma, bija noklusējusi savus kontaktus ar Krievijas diplomātiem! Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka deputāte esot tikusies ar Krievijas diplomātiem, lai apspriestos par finansiālas palīdzības piešķiršanu viņas pārstāvētajai Krievu aliansei, Turklāt tika noskaidrots, ka viņa bija uzturējusi sakarus ar kādreizējo Krievijas ģenerālkonsulu Klaipēdā Vladimiru Maliginu, kurš reiz tika izraidīts no Lietuvas par spiegošanu. Vai jums tas kaut ko neatgādina? Cik diez tādu „sakarnieku” ir sēdējuši un joprojām sēž Latvijas Saeimā? Uz sitienu man prātā nāk divi kolaboracionisti – Inguna Sudraba un Jānis Ādamsons!

Abi – visai „smieklīgi” personāži, kuriem konkurenci spētu sastādīt tikai krievu santehniķi ar diplomātiskajām pasēm, kuri vasarā tikai aizturēti Davosā aizdomās par slepenas spiegošanas operācijas priekšdarbu veikšanu. Pēdējos gados Šveices drošības dienests ir novērojis Krievijas izlūkdienestu „santehniķu” pieaugošu aktivitāti. Piemēram, saskaņā ar Šveices Federālā izlūkdienesta 2018. gada ziņojumu katrs ceturtais Krievijas diplomāts Šveicē nodarbojas ar spiegošanu. 2018. gadā Šveices drošībnieki pieķēra divus Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģentus, kuri mēģināja nolaupīt dokumentus Bernes laboratorijā, kurā tika analizēti pierādījumi par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā, un tika izmeklēta arī bijušā Krievijas drošībnieka Sergeja Skripaļa saindēšanas lieta. Kāds tur brīnums, Kremlis darīja visu, lai piesegtu citus divus GRU aģentus Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kuri tika turēti aizdomās par Skripaļa indēšanu. Turklāt Šveices tiesībsargi joprojām izmeklē vēl kādu krievu spiegošanas operāciju, kas 2017. gadā bija vērsta pret Pasaules antidopinga aģentūru (WADA) un Lozannā izvietoto Sporta arbitrāžas tiesu. Toreiz WADA bija noteikusi Krievijai četru gadu aizliegumu piedalīties starptautiskās sacensībās. Maskavai tas, protams, nepatika.

Šie daži pēdējie krievu spiegošanas skandāli nav vienīgie, kad Putina režīms netīro darbiņu veikšanā ir iesaistījis savas vēstniecības ārvalstīs. Piemēram, oktobra sākumā Čehijas dienesti ziņoja, ka izdevies likvidēt Krievijas spiegu tīklu, kas darbojies caur Krievijas vēstniecību Prāgā.

Augustā portāls „Deutsche Welle” vēstīja, ka Ukrainas Ārlietu ministrija atzinusi Krievijas ģenerālkonsulāta darbinieku Ļvivā par persona non grata. Ukrainas Drošības dienests pieķēra kadu Ukrainas pilsonis sniedzam Krievijas diplomātam sensitīvu informāciju. Ukrainas Drošības dienests norādīja medijiem, ka ir pieķerts Krievijas izlūkdienesta virsnieks, kurš izlicies par diplomātu.

2018. gada februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā Zviedrijas Drošības policija (SAPO) aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja kādu vietējo datorspeciālistu. Tika noskaidrots, ka aizturētais spiegs bija sadarbojies ar Zviedrijā zem diplomātiskā aizsega strādājošā Krievijas izlūkdienesta aģentu Jevgēņiju Umerenko. Zviedru mediji ziņoja, ka marta beigās Umerenko „klusi atstājis Zviedriju”, pirms tam viņš esot spiegojis, atrodoties diplomāta statusā Vācijā.

2018. gadā Slovākija, pastāvot aizdomām par spiegošanu, izraidīja Krievijas diplomātu. Proti, tā gada decembrī Slovākijas premjerministrs Pēters Pelegrīni paziņoja, ka valsts izraidījusi Krievijas diplomātu par „spiegošanas aktivitāšu īstenošanu pret Slovākiju un NATO”.

2018. gada jūlijā Atēnu laikraksts „Kathimerini” ziņoja, ka Grieķijas valdība nolēmusi izraidīt divus Krievijas diplomātus, tostarp Krievijas vēstniecības amatpersonu Viktoru Jakovļevu, un aizliegt iebraukt Grieķijā vēl diviem, apsūdzot viņus centienos iegūt un izplatīt informāciju un piekukuļot Grieķijas valsts darbiniekus, kas nav izdevies.

Acīmredzot turpinājums sekos…tikai kur… varbūt Latvijā?

Iesūtījis Zintis Znotiņš

Avoti:

https://www.la.lv/bulgarija-divus-krievijas-diplomatus-apsudz-spiegosana

https://www.la.lv/krievijas-diplomati-spiego-sveice

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-ierosinata-impicmenta-procedura-pret-seima-deputati.a345759/

https://www.delfi.lv/news/arzemes/no-albanijas-izraiditu-krievijas-diplomatu-spiegu-nomine-diplomata-amatam-bosnija.d?id=51661881

https://www.la.lv/mediji-sogad-no-polijas-izraidits-augsta-ranga-krievijas-diplomats

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-izraida-divus-krievijas-diplomatus-saistiba-ar-berline-pastradatu-slepkavibu.a340612/

https://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-spiegi-diplomatu-uzvalkos-eiropa-ka-merkis.d?id=51622919

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s