Krievija arī COVID-19 izmanto savu mērķu sasniegšanai, bet arī COVID-19 var pielikt punktu Putina ērai

Pasaule mainās. COVID – 19 ne tikai ir ieviesis izmaiņas katra iedzīvotāja ikdienā, bet arī ietekmē kā politiskos, tā arī ekonomiskos procesus. Turklāt politiskie procesi tiek ietekmēti gan tieši, tā arī netieši – caur ekonomiku. Vai šajā pasaules cīņā ar COVID – 19 būs arī kāda uzvarētājvalsts – nezinu, bet pašlaik iezīmējas, ka dažas būs lielas zaudētājas. Viena no tām – Krievija.

Jā, Krievija, kuras prezidents V.Putins līdz šim rīkojās, kā vēlas, bet tagad ir nonācis neapskaužamā situācijā, kur pat konstitūcijas grozījumi viņam īsti vairs nevarēs palīdzēt. Kāpēc? Centīšos paskaidrot.

Iesākumā – Krievija COVID – 19 draudus neņēma vērā. Vismaz publiski ne. Tiesa, bija vērojamas pazīmes, ka Kremlis darīja visu, lai Krievijas sabiedrībā radītu priekšstatu, ka COVID-19 ir ārējo spēku izdomājums. Tomēr viena daļa Krievijas iedzīvotāju jau no PSRS laikiem ir iemācījušies lasīt un klausīties starp rindiņām un turēt acis vaļā. Tamdēļ nav brīnums, ka viss tika izpirkts. Labi, šoreiz ne tik daudz par šo, kā vairāk par globālām lietām.

COVID – 19 ekonomisko attīstību, maigi sakot, ir piebremzējis. Visas valstis ir spiestas pārskatīt budžetu un to pārdalīt kā uzņēmēju, tā arī iedzīvotāju atbalstam. Līdz ar to finanšu jautājums kļūst ļoti aktuāls.

Neplānoti smags trieciens Kremlim un Putinam ir Brent naftas cenu samazinājums, noslīdot zem 25 USD par barelu1. Šāds naftas cenu samazinājums būtiski ietekmēs rubļa kursu un Krievijas budžetu kopumā.

Tamdēļ nav pārsteigums, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 26.martā G20 valstu līderu virtuālajā sanāksmē aicinājis atvieglot sankcijas COVID-19 pandēmijas laikā. Putins nekonkretizēja, kurām valstīm sankcijas būtu jāatceļ, vien sacīja, ka tas esot dzīvības un nāves jautājums.2 Nav jābūt gaišreģim, lai secinātu, ka valsts, kura pašlaik visvairāk cieš no sankcijām, ir tieši Krievija. Domāju, ka tagad būtu īstais laiks starptautiskai sabiedrībai skaidri un gaiši pateikt – jā, atcelsim, tikai novērsiet iemeslu, kādēļ sankcijas tika noteiktas.

Tagad nu Putins tuvojas brīdim, kad viņam jāizšķiras, kurš no sliktākajiem variantiem viņam būtu jāizvēlas. Proti, jāpaziņo kā Krievijas iedzīvotājiem, tā arī starptautiskajai sabiedrībai, ka Krima tikusi okupēta un tā jāatdod Ukrainai. Tad sankcijas tiktu atceltas, Krievijas ekonomiskā situācija uzlabotos, bet – Putins Krievijas iedzīvotāju acīs izskatītos, nu, tā, ne visai labi.

Otrs variants – ar dzelžaino komunista pārliecību palikt pie sava, kā rezultātā sankcijas netiktu atceltas un Krievijas iedzīvotāji nonāktu ļoti sarežģītā situācijā. Šāda notikumu attīstība arī neveicinātu Putina popularitāti. Te vietā teiciens – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Var jau kādu brīdi nedarīt neko – gaidīt un cerēt, ka naftas cena atgriezīsies iepriekšējā līmenī, bet manā skatījumā pašlaik neviens, izņemot Krieviju, nav pārāk ieinteresēts to darīt.

Tiesa, viena daļa tagad iesauksies – kā, bet Krievija tak izrāda savu labo sirdi un palīdz citām valstīm, lai cīnītos ar COVID-19. Un uzreiz minēs Krievijas nesavtīgo palīdzību Itālijai, kura tika plaši atspoguļota presē, un tagad arī ASV. Pirmsšķietami varētu piekrist, bet ir pāris fakti, kuri liek uz šo jautājumu skatīties rezervēti. Vismaz Itālijas gadījumā noteikti.

Neliela priekšvēsture: 21.martā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bija telefonsaruna ar Itālijas premjerministru Džuzepi Konti. Pēc tās Krievija uz Itāliju nosūtīja deviņas “Il-76” lidmašīnas ar humāno palīdzību un apmēram simt militāro speciālistu cīņā ar epidēmijām, kā arī mobilos dezinfekcijas kompleksus un laboratorijas. Šis pasākums plaši tika atspoguļots presē, īpaši Krievijā.

Protams, ka arī iesākumā Itālijas iedzīvotāji pozitīvi uzņēma šādu Krievijas soli. Bet, tad sākās praktiskā puse: apmēram 80% palīdzības kravu, ko Krievija nosūtījusi COVID-19 pandēmijā smagi cietušajai Itālijai, “nav absolūti nekāda pielietojuma vai arī tām ir maza pielietojamība”, anonīms informācijas avots paziņojis itāļu laikrakstam “La Stampa”. Itāļu laikraksts vērsa uzmanību uz faktu, ka visi Krievijas atsūtītie speciālisti ir karavīri ar augstiem militārajiem tituliem, nevis mediķi.3 

“Citiem vārdiem, sūtījumi bija aizbildinājums,” sacīja informācijas avots. Sūtījumos esot bijis, piemēram, bakteriālās dezinfekcijas aprīkojums un ķīmiskibioloģiskās sterilizācijas āra laboratorijas, nevis elpināšanas aparāti un personīgie aizsarglīdzekļi, kas pašlaik tik ļoti nepieciešami Itālijai. Turklāt speciālistus sūtīja Krievijas Aizsardzības ministrija, nevis Veselības ministrija. Daudzi no viņiem ir virsnieki Krievijas bruņoto spēku medicīniskajā spārnā, nevis praktizējoši ārsti, kādus parasti sūta palīgā šādās krīzēs, vēsta “La Stampa”.

Krievijas virsnieki atrodas Bergamo apvidū Itālijā, kur saskaņā ar Krievijas vēstnieka sniegtajām ziņām viņi dezinficēšot pārpildītos pansionātus. Nepilnu divu stundu brauciena attālumā atrodas liela ASV militārā bāze Vičencā, un krievu virsnieki brauc “pa NATO ceļiem”4

Pats sūtīšanas fakts arī nav izpalicis bez skandāliem. Proti, Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs 23.martā tviterī ierakstīja, ka Varšavas nevēlēšanās laist caur savu telpu Krievijas humāno palīdzību Itālijai, kas ir Polijas sabiedrotais NATO, ir “zemiskums valsts politikas līmenī”. Viņš piebilda, ka Krievija turpmāk “nekādos jautājumus nedrīkst iet pretim Polijai”.

Polijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas puse nebija lūgusi Varšavai atļauju tās militārajām lidmašīnām ar palīdzību Itālijai šķērsot Polijas gaisa telpu un attiecīgi nebija saņēmusi arī atteikumu.5 Vēlāk Puškovs savu tvītu dzēsa, bet tas arī bija vienīgais, ko viņš izdarīja.

Kāds tad sanāk “skaudrais” kopsavilkums šādai palīdzībai? Skaļi paziņojumi, palīdzība, kura realitātē 80% nav izmantojama, un pietuvināšanās ASV militārai bāzei, kas citos apstākļos nebūtu tik brīvi iespējama. Secinājumus izdarām paši.

Attiecībā uz humānās palīdzības sūtījumu uz ASV. Vai tik tiešām kāds spēj iedomāties, ka Krievijas sūtītā palīdzība ASV sniegs kādu reālu ieguldījumu COVID – 19 apkarošanā?

Humānā palīdzība no Krievijas uz ASV tiek nosūtīta ar kravas lidmašīnu An – 124 – 100, tās kravnesība ir 120 tonnas. Salīdzinājumam – uz Itāliju Krievija nosūtīja deviņas IL – 76 lidmašīnas. Vienas IL-76 kravnesība ir 50 tonnas. Salīdzinoši Krievija uz ASV nosūta lidmašīnu ar 120 tonnu kravnesību, bet uz Itāliju nosūtīto lidmašīnu kopējā kravnesība ir 450 tonnas (deviņas lidmašīnas).

ASV šīs 120 tonnas nekādu ieguldījumu nedos, bet – Krievija šo savu soli noteikti nekavēsies izmantot kā propagandai, tā arī argumentiem, kādēļ jāatceļ pret Krieviju noteiktās sankcijas.

Par centieniem veidot Krievijai savu politisko kapitālu ar visdažādākajiem, tajā skaitā arī apšaubāmiem līdzekļiem, jau minēju, tagad apskatīšu, kā šībrīža ekonomiskā situācija, atsevišķās pozīcijās ietekmēs Krieviju.

Krievijas Ural markas naftas cenas ir nokritušas līdz 10,54 USD par barelu. Šī cena tagad sasniedz 1999.gada antirekordu.6

Krievijas naftas eksports uz Baltkrieviju laika periodā no janvāra līdz martam ir samazinājies par 77%, salīdzinot ar pērno gadu.7

Jāatzīmē, ka jau pašā Krievijā situācija naftas tirgū tiek atzīta par Krievijai kritisku.8

Uz šo brīdi tiek prognozēts, ka Krievijas IKP kritums sastādīs 10 – 12 %9 Turklāt jāatzīmē, ka līdzīgas prognozes ir izteikušas Krievijas amatpersonas, kuras, kā zināms, cenšas “uzspodrināt” negatīvo informāciju.

Kopējais rezumē – izskatās, ka Putina palikšanas pie varas sāk kļūt apdraudēta, jo šajā krīzes situācijā tieši parādīsies valsts nespēja rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Krievijas ienākumi, kā vairākkārtīgi jau visur tiek minēts, veidoti no energoresursu eksporta. Situāciju pasliktina arī tas, ka Krievija tieši energoresursu eksportu ir padarījusi par ģeopolitiskās cīņas ieroci. Ja mierīgos apstākļos tas īstermiņā deva rezultātu, tad tagad tas tieši pretēji – rada Krievijai zaudējumus.

Jāatzīst, ka arī līdz šim noteiktās sankcijas tieši šajā brīdī var radīt vislielāko ietekmi uz Krieviju un tamdēļ nav pārsteidzoši, ka viens no Krievijas šī brīža prioritārajiem uzdevumiem ir panākt noteikto sankciju mazināšanu vai pat atcelšanu. Tiesa, lai cik skarbi tas neskanētu, bet, ja ir vēlme mēģināt mainīt Putina ietekmi Krievijā, tieši sankciju saglabāšana varētu nospēlēt vienu no galvenajām lomām.

Iesūtījis Zintis Znotiņš

1https://ria.ru/20200401/1569438982.html

2https://nra.lv/pasaule/309130-putins-aicina-koronavirusa-pandemijas-laika-atcelt-sankcijas.htm

3https://www.tvnet.lv/6933632/medijs-krievijas-covid-19-palidzibas-kravas-italijai-lielakoties-nav-noderigas

4https://www.tvnet.lv/6938700/pasaulei-jauzmanas-no-nezelsirdigajiem-samariesiem

5https://www.la.lv/polija-sasutusi-par-viltus-informaciju-saistiba-ar-maskavas-palidzibu-italijai

6https://ria.ru/20200402/1569484306.html

7https://ria.ru/20200402/1569482634.html

8https://ria.ru/20200402/1569481510.html

9https://regnum.ru/news/2903000.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s