Ziniet, vatņiki laikam ir visiekļaujošākā politiskā ideoloģija visā plašajā pasaulē. Viss ko cilvēkam vajag, lai kļūtu par tās sastāvdaļu ir vienkārši būt par aklu idiotu un voila! – tu esi iesvētīts vates bruņinieku rindās. Rezultātā vatņiku hordās varam vērot kā krievus, tā arī latviešus, kā galējo labējos, tā arī galēji kreisos radikāļus. Izņēmums nav arī Latvijā labi zināmais anarhists, kreisā liberālisma ideju sludinātājs un bēgļu velkamists Didzis Melbiksis (VH redakcijā mīļi dēvēts par Peldbiksi).
Šī gada 24.maijā Peldbikša kungs nolēma kārtējo reizi pierādīt, ka tieši viņš un neviens cits, ir mūsdienu Latvijas kreisā liberālisma ideoloģijas domas gigants un savā „Twitter” kontā atstāja ierakstu, kurā vēstīja, ka nacisms Latvijā ir tikpat reāla un liela problēma kā alkoholisms.
Ja nu kāds nezina, tad paskaidrošu, ka Peldbikša kungs ir staigājoša mūsdienu kreisā liberāļa parodija un ir metams vienā līgā ar prātu izkūkojošu pensionāru hipiju Juri Kažu un „Re:Baltica” personīgo FSB aģentu Leonīdu Rogozinu. Visi iepriekšminētie kungi, cenšoties pēc iespējas labāk atgremot Rietumos izplatītos galēji kreisos vēstījumus, ir nonākuši Kremļa propagandas važās, ko periodiski izrāda savos „Twitter” ierakstos.
Neticami, bet tieši Peldbiksis ir sevi pierādījis kā visagresīvāko Latvijas kritiķi no iepriekšminēto liberālo vatņiku trio. Piemēram, iepriekš Peldbiksis ir izcēlies ar tādiem varoņdarbiem kā pipeles uzzīmēšanu uz Latvijas karoga; okupācijas fakta apšaubīšanu un Vislatvijas mēroga propagandas kampaņas organizēšanu, kurā iedzīvotāji tika mudināti neaizstāvēt savu valsti kara gadījumā. Līdzīgi kā agrāk, arī jaunākais Peldbikša paziņojums par Latvijā atdzimstošo nacismu ir nepamatots, pārspīlēts, un visdrīzāk jāvērtē kā kārtējais ar uzmanības deficītu sirgstošā velkamista ekscess.
Visiem taču ir pilnīgi skaidrs, ka nacisms (nacionālsociālisms) bija Latvijas problēma vienīgi laika periodā no 1941.-1945.gadam. Pēc tam par Latvijas galveno problēmu kļuva komunisms, un diemžēl tāds tas ir vēl šobaltdien. Peldbikša kungs, starp citu, tam ir uzskatāms pierādījums, jo, ietekmējoties no komunistu propagandas, turpina izplatīt melus par Latviju.
Protams, nevar noliegt, ka Latvijā arī pēc Otrā pasaules kara joprojām ir atrodami atsevišķi indivīdi, kuriem simpatizē galēji labējas idejas. Piemēram, uz dzīvām kājām joprojām ir Uzvaras pieminekļa spridzinātājs Igors Šiškins. Latvijas Radio joprojām periodiski saņem zvanus no pasaules resnākā fašista, daugavpilieša Aivara Gedroica. Arī kādreiz bēdīgi slavenais Aivars Garda joprojām atrod spēkus, lai iespiestu dažas lapeles biezo laikrakstu „DDD”.
Taču neviens no šiem gadījumiem nevar tikt uzskatīts par pietiekamu pierādījumu tam, ka Latvijā patiesi atdzimtu nacisms, kur nu vēl, ka tas notiktu tādos apmēros, ka šī problēma ir jārisina valstiskā līmenī. Galu galā mūsdienu Latvija nacisti/fašisti ir tikai politiskie margināļi, kuri drīzāk ir vērtējami kā izsmiekla objekts, nevis reāli viedokļu līderi.
Līdz ar to Peldbikša tēze ir pilnīgi nepamatota un absurda, un vienīgā vieta, kur atdzimst nacisms ir Kremļa propagandas kanāli un Peldbikša tukšais pauris. Arī šajā gadījumā ir pierādījusies sen zināma patiesība, ka Kremļa propaganda un tukši pauri vienmēr iet roku rokā.
Hronists Indriķis