Ukraina sper platu soli NATO virzienā

Šoreiz vēlos vērst jūsu uzmanību uz 12. jūnija jauko ziņu par to, ka Ukraina beidzot ir ieguvusi  NATO paplašināto iespēju partnera statusu. Šis statuss nozīmē to, ka Ukraina no NATO saņems vēl lielāku atbalstu un tā ir ieguvusi vairāk iespējas piedalīties NATO programmās un mācībās, tādejādi uzsākot ceļu uz kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Ukraina ir paveikusi daudz, bet ir vēl daudz darāmā!

Interesantākais ir tas, ka šajā situācijā, proti, par to, ka Ukraina ir ieguvusi jauno statusu, sperot platu soli pretī ES un NATO, mums būtu jāpasakās Putinam, kurš kā „mūsdienu viszinošais ģeopolitiķis un ģēnija iemiesojums” izdarīja gandrīz visu iespējamo, lai Ukraina, neatskatoties atpakaļ, dotos ES un NATO virzienā.

Ne vienmēr pastāvēja šāda situācija. Kučmas laikā formāli „neatkarīgā” Ukraina daudzējādā ziņā bija un tika uzskatīta tikai un vienīgi par bijušo padomju republiku, kura it kā gribēja draudzēties ar Vatastānu. Šo pieeju politologi sauca par „multipolaritāti”, toreiz ukraiņu politiķi uzskatīja, ka nepieciešams rēķināties gan ar Vatastānas, gan Rietumu interesēm. Ja Vatastāna būtu Krievija, proti, miermīlīga valsts, kas stabili attīstās un ar cieņu attiecas pret savām kaimiņvalstīm, es domāju, ka tagad nebūtu nekādu diskusiju par Ukrainas kļūšanu par NATO valsti, bet ir noticis tieši pretējais, jo Putlera Vatastānā, par lielu nožēlu, virsroku ir guvusi padomju imperiālistiskā ideoloģija, agresīva uzvedība un šovinisms, kā rezultātā Putina adepti un prokremliskie vatņiki pārlasījušies propagandas grāmatas un pārskatījušies RENTV, sāka sapņot par Ukrainas iekarošanu, ik pa laikam izbļaujot pa kādam draudam Ukrainai televizora virzienā no piepirstajiem dīvāniem savās piedirstajās hruščovkās, kas izrotātas ar paklājiem pie istabu sienām.

Rezultāts ir tāds, ka Ukraina visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas distancēties no Vatastānas, tāpēc virzība uz NATO un ES ir visai loģisks iznākums. Ja čekisti un to pēcnācēji, kas atrodas Vatastānas vadībā, spētu kaut cik loģiski padomāt, tad laikus saprastu, ka agresīvā rīcība pret Ukrainu liktu tai prasīt palīdzību no Rietumiem, bet tā vietā tie tikai turpināja pētīt jaunus cilvēku indēšanas veidus, attīstīt propagandu un atdzīvināt Staļina kultu. Tāpēc tagad ir tā, kā ir.

Kopš Krimas okupācijas un Putina laipno ogļraču pašpasludinātās Lugandosas un Donbabves izveides Austrumukrainā, Ukrainas liktenis tika izlemts, jo tikai armija un nevis tur kaut kādi sūda „Budapeštas memorandi” (uz ko visiem bija nospļauties 2014. gadā) spēs garantēt Ukrainas drošību. Pat tos, kuri agrāk šaubījās, norādot, ka ir jādraudzējas ar visiem, Vatastānas rīkļurāvēji pārliecināja par pretējo ar Mariupoles bombardēšanu un ukraiņu pilsētu „kluso iznīcināšanu” līdz ar okupācijas varas ienākšanu.

Ukraina beidzot ir sākusi pilnībā reformēt savus bruņotos spēkus, kuri tika aplaupīti un praktiski iznīcināti prokremliskā Kučmas valdīšanas laikā, turklāt tagad ukraiņi aktīvi pretojas putinistu agresijai visās frontēs. Praktiski bez jebkādas vilcināšanās tika parakstīts asociācijas līgums ar ES. Mazliet vēlāk Ukraina ieguva bezvīzu režīmu ar ES, bet tagad – NATO partnervalsts statusu. Ar šo Ukraina saka „uz nesaredzēšanos” visādiem Putina imperiālistiskajiem projektiem. Uzskatu, ka paies vēl kāds laiciņš un Ukraina kļūs par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

 

Pats smieklīgākais ir tas, ka vatņiki, putinisti, Rietumu nīdēji, Kremļa propagandas literatūras cienītāji un pārējie šovinisti vēl joprojām nespēj saprast, kāpēc Ukraina un ukraiņi viņus nemīl un cenšas visiem spēkiem nošķirties no „Putina krievu pasaules.”

Vatastānai un vatņikiem nepielec viena lieta, ka mūsdienu pasaulē, parasti, viesim patīk veiksmīgas un miermīlīgas valstis, kur visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības, un kuras necenšas iznīcināt kaimiņvalstu kultūras un neatkarības. ES piedāvā valstu partnerību uz vienādiem noteikumiem, tur nepastāv diktāts un dalībvalstu kultūras ir brīvas.

„Putina krievu pasaule” nespēj piedāvāt neko, izņemot propagandu, imperiālistisku diktatūru un neierobežotu varu čekistiem un čekistu bērniem, bonusā tā draud sākt karu ar visiem, kas to nemīl.

Ceru, ka kaut kad Vatastāna kļūs par Krieviju un pilnā mērā sapratīs mīlestības un labu kaimiņattiecību galveno noslēpumu, bet tā jau būs pavisam cita valsts, un pavisam cits stāsts.

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/596611.html

https://vatastan.com/2019/03/18/%ef%bb%bfjau-piekto-gadu-dzirdam-vatnikus-16-marta-baurojam-krim-nas/

https://vatastan.com/2020/06/04/luganska-slikst-vatniku-meslos-kremla-okupanti-ievies-savu-kartibu/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s