Putins negaidītajā intervijā liek saprast, ka Krievijas militārās vienības bezmaz vai jebkurā brīdī var ieiet Baltkrievijā

27.augusta priekšpusdienā visus pārsteidza ziņa, ka Krievijas prezidents V.Putins telekanālam Rossija 24 sniegs lielo interviju, kura tiks pārraidīta jau tai pašā 27.augustā plkst.14:00 pēc Maskavas laika. Jāatzīmē, ka realitātē šī intervija tika ierakstīta 26.augusta vakarā.1

Tas, ka valstu vadītāji ik pa laikam sniedz intervijas, ir normāla lieta. Par tām tiek paziņots jau ļoti savlaicīgi.

Nelielai atkāpei: iepriekšējo lielo interviju V.Putins sniedza 2020.gada februārī, kad speciāli tika veidots projekts – 20 jautājumi V.Putinam. (V.Putins 20 gadus ieņem vadošos amatus Krievijā.) Pirms tam V.Putins bija piekritis intervijām tikai ārvalstu mēdijiem.

Par 27.augusta lielo interviju neviens nezināja pat līdz 27.augusta priekšpusdienai. Parasti, ja intervijas tiek sniegtas pēkšņi un negaidīti, tad ir vai nu notikuši kaut kādi notikumi, vai arī tie tikai tiek plānoti.

Kopējais intervijas garums2 bija nedaudz vairāk nekā 20 minūtes. Visa intervija sadalāma trīs lielos blokus. Pirmajā – viss par un ap Covid, otrais – ekonomika, trešais – notikumi Baltkrievijā. Tieši Putina izteikumi Baltkrievijas jautājumā aizņēma intervijas lielāko daļu. Jeb – gandrīz pusi. Līdz ar to var secināt, ka V.Putina negaidītās intervijas pamatmērķis bija publiskot savu viedokli tieši Baltkrievijas jautājumā. Jāatzīmē, ka protesti Habarovskā un Navaļnija jautājums pat netika apskatīti.

Tad ko V.Putins minēja Baltkrievijas jautājumā?

Iesākumā viņš izteikti akcentēja, ka Krievija Baltkrievijas jautājumā ietver daudz atturošāku pozīciju nekā Eiropas valstis un ASV.

Tālāk V.Putins pauda, ka A.Lukašenko daudz dara situācijas uzlabošanai, piedāvājot baltkrieviem izstrādāt jaunu konstitūciju, bet pēc tam organizēt kā parlamenta, tā arī prezidenta vēlēšanas. Akcentēja arī Baltkrievijas Konstitucionālās tiesas lēmumu, ka nav pieļaujama nekādas varas orgāna veidošanu, kurš nav paredzēts konstitūcijā (te domāta opozīcijas izveidotā Koordinācijas padome). Respektīvi, sanāk, ka V.Putins pasaka, ka opozīcijas veidotā Koordinācijas padome ir antikonstitucionāla un tā nav jāņem vērā.

Runājot par Baltkrievijā 33 aizturētajiem Krievijas privātās militārās kompānijas “Vagner” kaujiniekiem, V.Putins norādīja, ka acīmredzami tā ir bijusi specdienestu operācija, uzsverot, ka šie cilvēki ir apmānīti saistībā ar darba iespējām trešajās valstīs, piebilstot, ka Krievijas robežsargi pat viņus neizlaistu un ka viņi pārvesti ar viltotiem dokumentiem. Kā atbildīgos par šo specdienesta operāciju viņš nosauca ASV un Ukrainas specdienestus.

Šajā sakarā tik rodas daži nevainīgi jautājumi – proti, ja jau robežsargiem viņus nevajadzēja izlaist no Krievijas – tad kamdēļ izlaida? Tā arī – pēc atgriešanas Krievijā tika paziņots, ka pret viņiem nekādi kriminālprocesi netiks uzsākti.

Ja jau viņi nelikumīgi bija šķērsojuši robežu – tad kamdēļ neuzsāka kriminālprocesus? Īpaši, ka Baltkrievija bija sākotnēji ierosinājusi krimināllietu.3 Turklāt Krievijai viņi nodoti saskaņā ar starp abām valstīm noslēgto vienošanos par sadarbību tiesiskos jautājumos civillietās, ģimeņu tiesību jautājumos un krimināllietās. Pēc aizturēto pārvešanas uz Krieviju pārstāvji no Krievijas Ģenerālprokuratūras paziņojuši, ka nekāda kriminālatbildība vai cita atbildība viņiem nedraud, viņi atgriezušies dzimtenē un dosies uz mājām.4 

Paga, pēc Putina vārdiem, viņi nelegāli šķērsojuši Krievijas – Baltkrievijas robežu, bet atbildības viņiem nav!? Man vienam te šķiet, ka kaut kas te nav kārtībā? Līdz ar to, manuprāt, apstiprinās pieņēmums, ka tomēr uz Baltkrieviju šie 33 brašuļi ir tikuši sūtīti ar varas orgānu ziņu un atbalstu.

V.Putins intervijas laikā arī skaidroja, ka starp Baltkrieviju un Krieviju noslēgtie līgumi paredz savstarpējo palīdzību kā ārēju draudu gadījumā, tā arī, lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti, un ka uz A.Lukašenko jautājumu – vai Krievija nepieciešamības gadījumā sniegs palīdzību – V.Putins atbildējis, ka Krievija izpildīs savas saistības.

A.Lukašenko ir palūdzis saformēt noteiktu rezervi no tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, ko V.Putins arī ir izdarījis. Vienlaikus ir panākta vienošanās, ka šī rezerve netiks izmantota tikmēr, kamēr situācija tiks kontrolēta. Putins uzsvēris – kamēr Baltkrievijā ekstrēmisti, aizsedzoties aiz politiskiem lozungiem, nepārkāps noteiktu robežu, piemēram, nededzinās bankas, mājas, neieņems administratīvās ēkas, šie spēki netiks izmantoti un pašlaik tādas nepieciešamības nav.

Putins atkārtoti uzsvēris, ka visas radušās problēmas Baltkrievijā tiks atrisinātas mierīgā ceļā, bet, ja būs pārkāpumi no jebkuras valsts valdības, tiesībsargājošo iestāžu vai protesta akciju dalībnieku puses un viņi izies ārpus spēkā esoša likuma ietvara, tad likums attiecīgi uz to reaģēs.

Vienlaikus norādot, ka viņa objektīvais viedoklis ir tāds, ka Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes uzvedas visnotaļ ieturēti.

Tieši pēdējie izteikumi, manuprāt, bija tie, kuru dēļ šī intervija tika organizēta.

No V.Putina izteikumiem secināms, ka Krievija iesaistīsies Baltkrievijas notikumos ne tikai ārēja apdraudējuma gadījumā, iesaistot armiju, bet arī tad, ja uzskatīs, ka Baltkrievijā iekšējā stabilitāte ir apdraudēta. Proti, nosūtot uz turieni Nacionālās gvardes vai OMON vienības, un attiecīgie spēki ir saformēti. Tad savukārt sanāk, ka saformētie spēki jau noteikti atrodas kaujas gatavībā.

Līdz ar to tiek gūts apstiprinājums jau iepriekš izskanējušām ziņām, ka Baltkrievijas virzienā ir redzētas tiesībsargājošo iestāžu automašīnu kolonnas. Turklāt viena no tām fiksēta 83 km attālumā no robežas ar Baltkrieviju.5 Līdz ar to visticamāk V.Putina saucamie rezerves spēki jau atrodas Baltkrievijas pierobežā un ir gatavi ātri šķērsot tās robežu. Visai satraucošs bija V.Putina teiktais, ka tad, kad protestētāji kaut ko pārkāps, iesaistīsies arī valsts vara un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Hmm, principā ar to sanāk, ka V.Putins sevi ir iecēlis tā vienīgā un pareizā soģa vietā un viņam būs lemt, kurā brīdī, aizbildinoties ar vienas vai otras puses pārkāpumiem, ievest Baltkrievijā Krievijas spēka struktūru vienības. Respektīvi – sava veida signāls arī A.Lukašenko. Ja viņš nedarīs to, ko vēlas V.Putins, tad šā vai tā Krievijas spēki ieies Baltkrievijā.

Intervijā arī atklājas V.Putina izpratne par ieturētu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku rīcību. Ja par ieturētu rīcību var uzskatīt spēka un speclīdzekļu piemērošanu pret miermīlīgu pūli un brutālas aizturēšanas, nodarot aizturētajiem dažāda smaguma miesas bojājumus, tad bail pat iedomāties, ko viņš uzskata par adekvātu rīcību vai, nedod dievs, par pārmērīgu spēka pielietošanu. Īsumā – miermīlīgu demonstrantu dauzīšana ar stekiem, speršana un sišana ir pieļaujama. Nez, kas notiktu, ja demonstranti nebūtu tik mierīgi? Pēc analoģijas sanāktu, ka šādā gadījumā V.Putins arī akceptētu visu nošaušanu?

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kāds tad kopējais priekšstats pēc V.Putina negaidītās lielās intervijas? Teikšu godīgi – nekā iepriecinoša Baltkrievijai.

1https://www.vesti.ru/article/2449917

2https://www.youtube.com/watch?v=p4it06ZrBsA

3https://www.dw.com/ru/belarus-chvk-vagnera-ugolovnoe-delo/a-54375397

4https://www.newsru.com/world/14aug2020/theyreback.html

5https://www.apollo.lv/7040835/mediji-baltkrievijas-virziena-dodas-nemarketas-krievijas-nacionalas-gvardes-autokolonnas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s