Uz papīra Krievijā viss izskatās skaisti arī ar KDLO

Kolektīvās Drošības līguma organizācija (turpmāk – KDLO) tika izveidota pēc Krievijas iniciatīvas un ieinteresētības1992.gada 15.maijā, un tā uzskatāma par sava veida Varšavas bloka idejisko mantinieci, tikai daudz sliktākā kvalitātē. Proti, Krievija apzinājās, ka iepriekšējais militārais bloks, kuru tā vadīja, ir beidzis pastāvēt un kaut kas tā vietā jāveido jauns, lai varētu pretstatīties NATO. Tā nu tika izveidota KDLO, kuru par kaut cik nozīmīgu militāro bloku nevar uzskatīt pēc savas būtības.

Kā zināms, KDLO ietilpst šādas valstis – Krievija, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Kazahstāna, Baltkrievija un Armēnija.1 Neviena no KDLO dalībvalstīm, izņemot Krieviju, nav uzskatāma par patstāvīgu valsti. Respektīvi, visu pārējo KDLO dalībvalstu ekonomiskais un militārais potenciāls ir pakārtots tikai un vienīgi Krievijas labvēlībai. Līdz ar to arī mērķi var būt tikai tādi, kādus vēlas Krievija.

Bez KDLO daudzas bijušās PSRS republikas apvienojās arī Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (turpmāk – NVS) organizācijā, kurā arī dominējošā loma piemīt Krievijai. Tādejādi mēs nonākam līdz interesantākajam. Pie Kalnu Karabahas krīzes atrisināšanas iespējām vai, precīzāk sakot, – neatrisināšanas jeb pašmata.

Kuras valstis tad vistiešāk ir iesaistītas Kalna Karabahas jautājumā? Bez šaubām – Armēnija un Azerbaidžāna. Tomēr visā šajā epopejā kā atslēgas valsts minama Krievija un pēc tam arī Turcija.

Iesākumā apskatīšu visu iesaistīto valstu savstarpējās attiecības.

Sākšu ar galvenajām – attiecībām starp Armēniju un Azerbaidžānu. Teritoriālais konflikts starp šīm abām valstīm izslēdz jebkāda veida miermīlīgu attiecību veidošanu. Precīzāk būtu teikt, ka abu valstu attiecības ir naidīgas. Tiesa, par sava veida fenomenu jāuzskata faktu, ka abas šīs valstis ir NVS dalībvalstis. Ja tā paņem – baigā sadraudzība. Neko pielikt un neko atņemt.

Skatām tālāk. Iesākumā – Krievijas-Armēnijas un Krievijas-Azerbaidžānas savstarpējās attiecības. Krievija un Armēnija ir KDLO, NVS un Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Savukārt Krievija un Azerbaidžāna ir tikai NVS.

Tādējādi skatoties, vajadzētu būt tā, ka Krievijai ir ciešākas saites un sadarbība ar Armēniju, bet dzīvē vairāk izskatās otrādi. 2019.gadā Armēnijai preču apgrozījums ar Krieviju bija 2,6 miljardi USD, bet Azerbaidžānas un Krievijas preču apgrozījums – 3,2 miljardi USD. Faktiski tas sanāk, ka Krievija ar valsti, kurai tai it kā ir ciešāka sadarbība, preču apgrozījuma apjoms ir mazāks nekā ar valsti, ar kuru nav tik ciešas sadarbības.

Nākamais un pats interesantākais – Krievijai ir noslēgti atsevišķi militārās sadarbības līgumi ar abām valstīm, un tā apgādā ar bruņojumu kā Armēniju, tā arī Azerbaidžānu.

Te nelielam ieskatam salīdzinošā tabula – kad un kādu bruņojumu Krievija pēdējo 10 gadu laikā ir piegādājusi abām valstīm2:

Piegādes gadiArmēnijaiAzerbaidžānai
2009 – 20102 zenītraķešu kompleksi (turpmāk – ZRK) S-300, 144 raķetes 5V55U100 prettanku raķešu kompleksus “Kornet
201110 bruņotie automobiļi “Tigr2 ZRK S-300, 200 raķetes 48N6
2011 – 201424 helikopteri Mi35M
2010 – 201566 helikopteri Mi -8 un Mi-17
2012 – 201418 pašgājēja haubices “Msta-S”, 18 pašgājēja mīnmetēju sistēmas “Vena”, 18 reaktīvās uguns sistēmas “Smerč
2013 – 20142 ZRK “BUK”, 200 raķetes 9M317, 9M38
2013 – 2015100 tanki T-90, 118 kāpurķēžu bruņumašīnas BMP-3 un 1000 vadāmās raķetes 9M117 “Kastet
2013 – 201736 smagās ugunsmetēju sistēmas “Buratino
20164 raķešu kompleksi “Iskander”, 200 pārnēsājamie ZRK “Igla
2016 – 20176 reaktīvās uguns sistēmas “Smerč”, 200 pārnēsājamās ZRK “Verba
2017100 prettanku raķešu kompleksus “Kornet
2017 – 201824 pašgājēju prettanku raķešu kompleksi “Hrizantema”, 800 raķetes 9M123, 76 BTR – 82
20194 iznīcinātāji Su-30, 2 ZRK “Tor-M1”, 50 raķetes – 9M338

Ja tā paskatās, tad redzams, ka skaitliskā ziņā Krievija vairāk piegādājusi bruņojumu Azerbaidžānai. Respektīvi, nevis savai KDLO sabiedrotajai, bet gan tās faktiskajai pretiniecei.  

Abām valstīm piegādātais bruņojums pa pozīcijām rada interesantus secinājumus. Apskatāmajā laika posmā abām valstīm piegādāts tāds bruņojums, kurš paredzēts vienam pret otru. Ar to domāju, piemēram, to, ka Azerbaidžānai piegādāti 100 tanki, bet Armēnijai 100 prettanku raķešu kompleksi utt. Līdz ar to vairāk sāk izskatīties, ka tieši Krievija ir ieinteresēta, lai konflikts Kalnu Karabahā attīstītos un pieņemtos spēkā.

Iepriekš minēto apliecina arī tas, ka, Krievija un Armēnija ir KDLO dalībvalstis un šo dalībvalstu noslēgtais līgums un tā 4.punkts3 tieši tāpat kā NATO līguma atsevišķais punkts, paredz savstarpējo palīdzību bruņotu uzbrukuma, drošības, stabilitātes, teritoriālās vienotības apdraudējuma gadījumā un šāds apdraudējums vienai dalībvalstij uzskatāms par apdraudējumu visām dalībvalstīm.

Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts Kalnu Karabahā jau ir ilgāku laiku, bet, neizskatās, ka KDLO gatavotos iesaistīties. Te tad rodas loģisks jautājums – kāda jēga dalībai organizācijai, kura nedarbojas atbilstoši tās mērķiem? Jāatzīmē, ka ne tikai KDLO neiesaistās, bet arī NVS klusē kā partizāni. Kamdēļ tā?

Atbilde ir pavisam vienkārša: kā KDLO, tā arī NVS ir izveidoti tikai un vienīgi Krievijas interesēs, un tā tur spēlē dominējošo lomu. Krievijai pašlaik ir izdevīgi, ka Armēnija ar Azerbaidžānu karo. Neatkarīgi no tā, kura valsts uzvarēs – Armēnija vai Azerbaidžāna – faktiskā uzvarētāja būs Krievija.

Kaut kādā ziņā Krievija var nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, piekrītot ierobežotam karam, kurā Azerbaidžāna atgūst daļu teritoriju, taču neapdraud Armēnijas pastāvēšanu. Tas būs liels pakalpojums Azerbaidžānai, bet Maskava nezaudēs Armēniju, jo Armēnijai nav, kur likties.4 Tamdēļ arī KDLO un NVS kā organizācijas ir bezjēdzīgas, ja tās izdomās iet citādākā virzienā, nekā to vēlas Krievija.

Visā šajā ir iesaistīta vēl viena valsts – Turcija, kura bez šaubām atbalsta tikai un vienīgi Azerbaidžānu. Tomēr – arī te ir viens interesants aspekts: kā zināms, Turcija, kaut arī ir NATO dalībvalsts, 2019.gada vasarā iegādājās no Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu S-4005

Publiskā telpā izskanēja vairāku NATO dalībvalstu nosodījums Turcijas rīcībai, tajā skaitā reaģējot uz Turcijas lēmumu iegādāties Krievijas zenītraķešu kompleksus, ASV liegusi Ankarai piedalīties savā F-35 iznīcinātāju programmā.6

Līdz ar to veidojas interesanta situācija Turcija iegādājas no Krievijas S-400, bet ir izskanējušas ziņas, ka tā grasās iegādātos sistēmu izmantot Sīrijā, tajā skaitā pret Krievijas lidmašīnām. Tiesa, vienlaikus izskan versija, ka Erdogans tādējādi nodrošinās pret reiz notikušo – kad, uzsākoties tā saucamajam “pučam”, tā dalībnieki pacēlās gaisā arī ar F-16.7 

Nevar izslēgt arī vēl citu versiju – faktiski NATO šādi piekļuva pie S-400 sistēmām. Šādā gadījumā jāatzīst, ka Krievijas vēlme pēc finanšu līdzekļiem prevalēja pār drošības interesēm. Jāatzīst, ka šāda situācija nav neiespējama, jo PSRS un vēlāk arī Krievija pārdeva Ķīnai savu labāko bruņojumu, lai tikai gūtu ieņēmumus. Tā nu Ķīna arī apsteidza Krieviju.

Bet tagad atgriežamies pie galvenā – šī brīža situācija ir nepārprotams signāls visām KDLO un NVS dalībvalstīm, ka realitātē šīs abas organizācijas ir tikai Krievijas interešu īstenošanas instruments. Respektīvi, kārtējās figūras Putina rokās.

1https://odkb-csto.org/

2https://www.kommersant.ru/doc/4518525

3https://odkb-csto.org/documents/documents/dogovor_o_kollektivnoy_bezopasnosti/

4https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kapec-krievija-nesteidz-palidzet-armenijai-karabahas-konflikta.a377770/

5https://www.apollo.lv/6728974/krievija-met-izaicinajumu-nato-piegadajot-turcijai-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu

6https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-izsledz-turciju-no-f-35-iznicinataju-programmas.a326079/

7https://armystandard.ru/news/t/201912191745-IiVJH.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s