Krievijas ziemeļos, tālajos austrumos un Urālu reģionos ir cilvēki, kas savas mājvietas ierīkojuši veco metāla cisternu iekšienēs. Šajā rakstā mēs ielūkosimies tajās iekšā.
Šāds gājiens nav tāpēc, ka šie cilvēki izvēlas dzīvot pēc minimālisma principa, bet gan tāpēc, ka vienkārši nav līdzekļu iegādāties savu mājokli, tāpēc ir jāimprovizē.
Vēsturiski šie “mājokļi” radās tad, kad tos izmantoja strādnieki, kuriem bija jāstrādā maiņu darbos. Tajā laikā pagaidu mājokļiem viņi mēģināja pielāgot jebkuru telpu, ko un kā vien varēja. Tomēr laika gaitā daudzi šādi pagaidu mājokļi kļuva pastāvīgi lielai daļai cilvēku, kuri nespēj nopirkt normālu māju vai dzīvokli.
No ārpuses skatoties tā īsti pat nepateiksi, ka šajās cisternās kāds tiešām dzīvotu. Vienīgais, kas to varētu nodot ir aizkari aiz iebūvētajiem logiem.
Cilvēkiem interesē, kā tur iekšā varētu izskatīties, kā tur vispār iespējams izdzīvot un kā šādas “savrupmājas” tiek iekārtotas? Šodien mēģināsim atbildēt uz šiem jautājumiem.
Uzmetot pirmo skatu, nav nemaz tik traki. Noteikti labāk kā kāds vecs vienistabas komunālais dzīvoklis Piemaskavā.
Nu vispār jau neliela neprecizitāte. Tās nav cisternas, kuras ir pielāgotas dzīvošanai, bet gan speciāli izstrādātas mājiņas ziemeļu reģioniem, vietām kurās cilvēki mitinājās īslaicīgi, vai nebija iespējas būvēt normālas ēkas.
Mājas apaļā forma tika izvēlēta dēļ tā iemesla, ka nav stūru kuros ir auksts un līdz ar to kŗājās mitrums, kurš pastiprina kopējo ēkas mikroklimatu… Bija vel visādi apsvērumi, bet lai paliek. Nebiaj tas ideālākais risinājms, jo iekšējai apdarei izmantoja ugunsnedoršu plastmasu un siltinājumu, kurš ugunsgērka gadījumā tik pat, kā nedeva iespējas izglabties mājiņā mītošajiem cilvēkiem…
Nu kaut kā tā..
Šoreiz Indriķi esi iebraucis auzās…