Pasaules vēsturē ir maz zināmu gadījumu, kad divas, savstarpēji draudzīgas valstis, vismaz viņas tā publiski sludina, stiprina robežu viena ar otru, bet tālāk nekas netiek darīts. Viens no pēdējo laiku izteiktākajiem gadījumiem – PSRS un Nacistiskās Vācijas noslēgtais “draudzības līgums”, pēc kura noslēgšanas PSRS aktīvi sāka stiprināt savas ārējas robežas.

Ķīnas un Krievijas (PSRS) draudzībai ir sena vēsture, tiesa, ne vienmēr ar rozēm kaisīta. Jāatceras, ka Ķīnas-PSRS nesaskaņas bija ideoloģisks, ekonomisks un diplomātisks konflikts starp Ķīnas Tautas Republiku un Padomju Savienību, kas publiski aizsākās 1960. gadā. Dažādas nesaskaņas starp Ņikitu Hruščovu un Mao Dzedunu sākās 1950. gadu beigās, sasniedzot kulmināciju 1969. gadā, kad notika militāras sadursmes pie Usūrijas upes, un turpinājās līdz pat 1980. gadu beigām, kad sabruka PSRS. Šis konflikts izraisīja ideoloģisku šķelšanos starptautiskajā komunistu kustībā, un noveda pie Ķīnas un ASV attiecību atjaunošanas.1

Pašlaik ārēji izskatās, ka attiecības starp Ķīnu un Krieviju ir ļoti pozitīvas un tās tikai tiek uzlabotas. Tā 2019.gadā, abu valstu prezidentu tikšanās laikā Putins paziņoja, ka Krievijas attiecības ar Ķīnu sasniegušas bezprecedenta līmeni.2

Tomēr, pat Krievijas eksperti uzskata, ka augstākais punkts abu valstu attiecībās ir jau aiz muguras, jo Ķīna rada zināmu apdraudējumu Krievijai. Ja vēl pie visa pieliek klāt, ka ķīnieši Krieviju mēdz uzlūkot kā nesvarīgu valsti, kuras ietekme mazinās un kura turklāt neciena citu valstu suverenitāti, šo iemeslu dēļ nesaredzot Krieviju kā nozīmīgu globālo partneri,3 tad situācija kļūst daudz skaidrāka.

Abu valstu šī brīža attiecību pamats ir abpusējā izdevība noteiktu jautājumu risināšanā. Kā intereses vairs nesakritīs, par draudzību vairs neviens nerunās. Par vienu jau vairs nav šaubu – globālā līmenī Ķīna ir kļuvusi par spēcīgāku spēlētāju, nekā Krievija, un, abas valstis to apzinās.
Tamdēļ, Krievija, neskatoties uz skaļi paustajiem draudzības apliecinājumiem, dara to, ko patiesi draugi nedarītu – stiprina savas robežas. Lai parādītu Krievijas “patieso” seju, iesākumā veikšu nelielu atkāpi.

Proti, vienas no viss kaujas spējīgākajām vienībām visu valstu armijās ir speciālo uzdevumu vienības (turpmāk SUV). Tā ir arī Krievijas armijā. Turklāt, jāņem vērā, ka standarta situācijās SUV galvenais mērķis nav aizsardzības kaujas vai operācijas, bet gan izlūkošana un diversijas. Papildus – jāņem vērā būtisks moments, ka SUV vienības pat miera laikā var darboties citas valsts teritorijā. Līdz ar to arī to dislokāciju vieta būs netālu no tās valsts teritorijas, kurā plānota to darbība.

Zinot, kādas pašlaik Krievijai ir attiecības ar kaimiņvalstīm, nav nekāds pārsteigums par SUV dislokācijas vietām.
Pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas var secināt, ka GRU sastāvā ir vismaz šādas SUV4. Protams, ka realitātē to noteikti ir daudz vairāk:
2.atsevišķā speciālās nozīmes brigāde. Dislocēta Pleskavā;
3.gvardes atsevišķā brigāde, dislocēta Toljatinas pilsētā, Samāras apgabalā;
10.kalna atsevišķā brigāde, Dislocēta Moļkino, Krasnodaras novadā. Šajā pat dislokācijas vietā tiek sagatavoti saucamas “privātās kompānijas Vagner” kaujinieki5, kuri faktiski GRU 10.kalnu brigādes karavīri;
14.atsevišķā brigāde, dislocēta Habarovskā;
16.speciālās nozīmes brigāde, dislocēta pilsētā Tambova;
22.atsevišķā brigāde, dislocēta Stepnoja, netālu no Rostovas, pie Donas;
24.atsevišķa brigāde, dislocēta netālu no Novosibirskas;
216.atsevišķais speciālo operāciju bataljons, dislocēts Maskavā;
539.atsevišķais izlūkošanas centrs, dislocēts Kalugā;

849. mācību centrs, dislocēts Arzamaz pilsētā, Ņižegorodskas apgabals;
346.atsevišķā brigāde, dislocēta Prohladnija, Kabarda Balkārijā, bet tās sastāvā ir armijas daļa Nr. 92154, kura ir šīs brigādes izlūkbataljons, kurš dislocēts Solnečnogorskā (Maskavas apgabals). Piekritīsiet, diezgan neierasti, ka vienas brigādes sastāvs dislocēts tik tālu viens no otra.

Saliekot SUV dislokāciju vietas uz karti (kaut aptuveni), tad redzams, ka Krievijas vidienē SUV nav dislocētas. Tās izvietotas pa valsts perimetru, koncentrējoties tajās vietās, kuras atrodas netālu no to valstu robežām, kuras nav uzskatāmas par draudzīgām Krievijai. Divas vienībai ir arī Sibīrijā. Šāds vienību izvietojums ir loģisks un saprotams. Pret nedraugiem spēki lielāki, pret draugiem mazāki. To ļoti labi var redzēt kartē. Ar sarkaniem punktiem atzīmēti jau esošie SUV dislokācijas vietas, bet pieminētās jaunās – ar dzeltenu krāsu.

Tamdēļ biju pārsteigts, kad 10.decembrī izlasīju ziņu, ka Sibīrijā, Altaja novadā izveidota jauna SUV, kuras uzdevums ir veikt izlūkošanas uzdevumus pretinieka aizmugurē.6
Ja vēl atceramies, ka 21.jūnijā bija informācija, ka Amūras novadā ir parādījusies jauna SUV vienība, tad paliek interesantāk, īpaši, ja par vienības izveidi tika rakstīts: Speciālās nozīmes vienības izveidošana būtiski paaugstinās visas apvienības kaujas potenciālu, kā arī atbilst mūsdienu kara un bruņotu konfliktu prasībām.7

Ja paskatāmies abu jauno SUV dislokāciju vietas, tad redzams, ka Altajas novads robežojas Kazahstānu, Mongoliju un Ķīnu.

Ja apskatām Amūras novada atrašanās vietu, tad redzam, ka tas robežojas ar Mongoliju un Ķīnu.
Secināms, ka abas vienības vai nu robežojas, vai arī ir netālu no Mongolijas. Vērtējot Krievijas un Mongolijas attiecības secināms, ka tās jau vēsturiski ir bijušas labas un ciešas.8 Mongolijas un Krievijas attiecības ir ideāli atbilstošas Krievijas vēlmēm. Proti, tā ir lielāka, varenāka un pilnībā diktē savus nosacījums. Ja tā paņemam, attiecīgu stāstu varētu izstāstīt arī par Krievijas un Kazahstānas attiecībām. Respektīvi, nepieciešamības gadījumā Krievija spētu tikt galā ar Mongoliju un Kazahstānu pat vienlaicīgi, turklāt, nepalielinot savu spēku samēru šajā reģionā.
Ja pieturamies pie šāda secinājuma, tad nākamais loģiskais secinājums izriet, ka Krievija veic savu spēku pastiprināšanu pret Ķīnu. Sakiet ko gribat, bet cits nosacītais pretinieks pat nesanāk. Krievija pati pret sevi nekaros, tā arī – kāda jēga pastiprināt spēkus pret Kazahstānu un Mongoliju, ja ar tiem jau tagad mierīgi var tikt galā. Vienīgā valsts šajā pusē, ar kuru Krievija tā galā vairs netiks – ir Ķīna.

Bet paga, Putins tak skandināja par labajām attiecībām ar Ķīnu. Jebšu – klasiskā Krievijas draudzība – skandē vienu, bet reāli dara ko citu? Attiecīgi – ķīnieši laikam tad pareizi domā, nesaredzot Krieviju kā globālo partneri. Taisnība jau viņiem vien ir. Nav prātīgi draudzīgi spriest kādam roku, kurš otru roku tur aiz muguras, kurā atrodas duncis.

1https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%B6%C4%ABnas%E2%80%94PSRS_ideolo%C4%A3isk%C4%81s_nesaska%C5%86as
2 https://www.diena.lv/raksts/viedokli/pasaule/putins-krievijas-attiecibas-ar-kinu-sasniegusas-bezprecedenta-limeni-14220827
3 https://www.tvnet.lv/7032147/krievijas-un-kinas-lodziga-draudziba
4 http://sof-mag.ru/spec_arms/rossia_GRU.html
5 https://voinskayachast.net/suhoputnie-voyska/specialnie/vch51532
6 20201210/spetsnaz-1588578411.html” target=_blank>https://radiosputnik.ria.ru/20201210/spetsnaz-1588578411.html
7 https://www.amur.info/news/2020/07/21/175797
8 http://kremlin.ru/events/president/transcripts/61435