Krievijas utopiskie termiņi un realitāte

Ja pasaulē būtu izveidots Barona Minhauzena ordenis un ar to apbalvotu kādu valsti, tad pašlaik tieši Krievija būtu viena no pretendentēm tā saņemšanai, – bet visu pēc kārtas.

Iepriekš jau bija nācies paskatīties, kā piepildās Krievijas paustie solījumi par jauna bruņojuma izstrādi un iegādi. Faktiski visos gadījumos – sasolīts daudz un ātri, bet dzīvē saņemts stipri vēlāk un mazāk. Reizēm labi, ja vispār kas saņemts.

Tā nu, pārskatot, kas labs pasaulē notiekas, nevarēja nepamanīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu ziņu, ka jau esošās valsts programmas ietvaros līdz 2027.gada beigām tiks pieņemts bruņojumā tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (turpmāk tekstā – TA PAK), kurš nomainīs bruņojumā esošos stratēģiskos bumbvedējus Tu-160 un Tu-95.1 

Tehniskie raksturlielumi iespaidīgi. Viena lidmašīna spēs efektīvi manevrēt kā mazos augstumos, tā 20 km augstumā, vienlaikus arī lidot pēc zemes reljefa. Lidošanas ātrums – no aptuveni 1000 km/h līdz aptuveni skaņas ātrumam. Lidojuma attālums līdz 15 000 km (piemēram, ģeogrāfiskais attālums no Maskavas līdz Vašingtonai ir 7825 km). Īsāk sakot – visu līmeņa superlidmašīna.

Un šādu lidmašīnu ne tikai uzbūvēt, bet arī līdz 2027.gadam pieņemt bruņojumā? Ja paskatāmies tā ļoti šauri, un visam paustajam noticam, tad būtu jāsecina, ka Krievijas militāri tehniskais potenciāls ir ļoti labā līmenī, nav problēmu ar intelektuālo potenciālu un finansējumu. Vienu varu paust ar dziļu pārliecību – ar intelektuālo potenciālu Krievijai viss kārtībā, bet kā ar pārējo? Viens no veidiem, kā saprast militāri tehnisko potenciālu, ir paskatīties analoģisku projektu virzību.

Krievija ik pa laikam paziņo par kādām jaunām militārām izstrādēm, tajā skaitā arī aviācijas jomā, tomēr būtiski nošķirt, vai tiek runāts par konceptuāli jaunām izstrādēm vai tomēr jau iepriekšējo modeļu modernizāciju. Tiesa, pēdējais ir visbiežāk. Tomēr arī aviācijas jomā Krievija ir veikusi jaunu izstrādni, proti, lai līdzinātos citām valstīm, izstrādājusi savu piektās paaudzes lidmašīnu (turpmāk tekstā PPI). Jāatzīmē, ka PPI prasa pavisam citu pieeju kā ar lidmašīnas būvēšanā izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām, tā ar elektronisko aprīkojumu.

Tad nu paskatīsimies, kāds un cik ilgs ir bijis Krievijas ceļš uz PPI. Attiecīgi pēc analoģijas paskatīsimies, vai tagad paustais vispār ir iespējams. Nelielai atkāpei: Krievijas valsts kompānija “Rostehnologii” paziņojusi, ka jaunās reaktīvās pasažieru lidmašīnas “MS-21” sērijveida ražošanas sākšana tiks atlikta līdz 2020.gada sākumam, ņemot vērā ASV noteiktās sankcijas kompozītmateriālu piegādēm.2 Hmm, izlasot šo atkāpīti jau rodas jautājums – par kādām augsto tehnoloģiju lidmašīnām mēs varam runāt, ja Krievija pati pat nevar uzbūvēt pasažieru lidmašīnu!? Nu, labi, tomēr skatīsim faktus.

2002.gada pavasarī „Sukhoi” konstruktoru birojs uzsāka PPI izstrādi. Tika plānots un paziņots, ka PPI jāpieņem bruņojumā 2009.gadā. Respektīvi, septiņu gadu laikā (te atgādinu, ka arī TA PAK tagad sola izstrādāt, uzbūvēt un pieņemt bruņojumā septiņu gadu laikā).

2004.gada rudenī bija izstrādāts skices projekts un saņemts apstiprinājums, ka lidmašīna atbilst prasībām.

2005.gadā tika publiskota koncepcija un piešķirts rūpnīcas indekss I-21 un T-50 (nedaudz aizsteigšos uz priekšu un pateikšu, ka tieši T-50 kļuva par PPI).

2008.gadā pats Gaisa spēku virspavēlnieks ģenerālpulkvedis A.Zeļins paziņoja, ka PPI izstrāde notiek pēc plāna.

2009.gada decembrī T-50 uzsāka pirmos izmēģinājumus (te jau nesakritība laikā, iepriekš tika runāts, ka 2009.gadā tiks pieņemts bruņojumā, bet realitātē tiek uzsākti tikai izmēģinājumi).

2010.gadā tika paziņots, ka pirmās desmit lidmašīnas uzsāks kaujas dežūras 2013. – 2015.gadā (faktiski tas nozīmē, ka lidmašīna kā jau būtu pieņemta bruņojumā, tā arī būtu uzsākta tās sērijveida ražošana).

Vēlāk, 2011.gadā tika jau paziņots, ka PPI bruņojumā tiks iekļauts 2016.gadā. Savukārt gadu vēl vēlāk, 2012.gadā Krievijas aizsardzības ministrs A.Serdjukovs paziņoja, ka PPI eksporta versiju sāks būvēt 2020.gadā.3

Realitātē izmēģinājumi vēl turpinājās ilgi, un 2017.gada 8.augustā PPI (11. izmēģinājuma modelis, bet kopumā uzbūvēti 13 izmēģinājuma modeļi) pacēlās gaisā.4

2018.gada jūlija sākumā Krievijas Aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs televīzijā apgalvojis, ka “lidmašīna izrādījusies ļoti laba, tostarp Sīrijā, kur apstiprinājusi vadāmības un kaujas spējas”. Viņš medijam “The Diplomat” vēlāk arī paskaidrojis, ka, lai gan PPI esot viena no labākajām lidmašīnām pasaulē, neesot pamata paātrināt modeļa masu ražošanu. Savukārt britu kaujas aviācijas eksperts Džastins Bronks “Business Insider” norāda, ka Borisova aizbildinājumi par to, ka lidmašīna esot tik ļoti laba, ka Krievijai tādu nav jābūvē, esot pārāk neticami.5

Tomēr 2019.gadā atkal jau bija ziņa, ka uzsākta sērijveida ražošana un noslēgts līgums par 76 lidmašīnu piegādi.6

Tikai 2020.gada 27.decembrī pirmais sērijveida PPI ar borta numuru 01 uzsāka savu lidojumu uz patstāvīgo dislokācijas vietu 929. Valsts lidojumu izmēģinājuma centru Ahtubinskā. Tika arī paziņots, ka līdz 2028.gadam tiks saņemti 75 PPI.7

Savukārt nedaudz agrāk, 2020.gada 7decembrī tika pausta cerība, ka otrās pakāpes dzinējs PPI tiks izstrādāts līdz 2022.gadam un pēc tam dažu gadu laikā tiks uzsākta arī to sērijveida ražošana.8

Īsais kopsavilkums par PPI būvēšanu:

Paziņoja, ka tiks izstrādāts, uzbūvēts, pieņemts bruņojumā un uzsāks sērijveida ražošanu septiņu gadu laikā.

Izstrāde uzsākta 2002.gadā.

Pirmais sērijveida modelis nogādāts vienībā 2020.gadā.

Bruņojumā vēl nav pieņemts.

Tikai līdz 2022.gadam cer izstrādāt īsto dzinēju, kuru sērijveida ražošanu uzsāks vēl pēc pāris gadiem. Optimistiskākā prognoze līdz 2024.gadam.

Secinājumi sanāk ne visai labvēlīgi, lai būtu pamats noticēt, ka plāni par TA PAK ir īstenojami septiņu gadu laikā. PPI izstrāde līdz pirmajam sērijveida modelim prasīja 18 gadus iepriekš apsolīto septiņu gadu vietā, un faktiski, kamēr lidmašīnai nebūs tai paredzētā dzinēja, nevar to saukt par pabeigtu, jo tādējādi tā nesasniedz tehniskajā specifikācijā minētos lidojuma parametrus. Savukārt dzinēju sērijveida ražošana tiek prognozēta ap 2024.gadu. Faktiski tikai tad varētu pateikt, ka PPI ir pabeigts. Respektīvi – 22 gadus pēc tā izstrādes uzsākšanas.

Te vēl jāatceras, ka PPI izstrādes un būvniecības sākuma daļā pret Krieviju vēl nebija noteiktas sankcijas. Savukārt, kā iepriekš jau pieminēju, sankciju rezultātā Krievija pat nespēja savlaicīgi uzbūvēt pasažieru lidmašīnu.

Viena lieta, ko sola, otra lieta, ko parāda reālie darbi. Putina Krievija tik tiešām ir pelnījusi apbalvojumi par Minhauzena cienīgiem izteikumiem.

1https://ria.ru/20210113/bombardirovschik-1592746727.html

2https://jauns.lv/raksts/arzemes/318933-asv-sankcijas-piespiez-krievijai-atlikt-jaunas-pasazieru-lidmasinas-serijveida-razosanu

3https://lenta.ru/lib/14213071/

4https://ria.ru/20170808/1500000200.html

5https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-cies-sakavi-asv-un-kinai-piektas-paaudzes-iznicinataja-izstrade.d?id=50211309

6https://sputniknewslv.com/Russia/20190730/12168953/Krievija-sakta-iznicinataju-su-57-serijveida-razosana.html

7https://iz.ru/1104700/anton-lavrov-roman-kretcul/trudnyi-vzlet-minoborony-nakonetc-poluchilo-pervyi-seriinyi-su-57

8https://ria.ru/20201207/su-57-1587961856.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s