Ķīna un Kremlis ģeopolitiskās paražas nemaina: apvērsums Mjanmā

Pirmais 2021. gada mēnesis ir nodzīvots. Problēmu joprojām daudz. Tā vietā, lai tās atrisinātu, tiek radītas arvien jaunas problēmas, it sevišķi tur, kur likās, ka to nav. Esmu jau pieradis pie tā, ja kaut kur uz pasaules kartes jau atkal var iezīmēt kārtējo karsto punktu, vai pat veselu valsti, kur ir noticis kārtējais vardarbīgais apvērsums, tad gandrīz simprocentīgi varu teikt, ka atkal tur savu spalvaino roķeli ir iebāzis kāds no Maskavas un/vai Pekinas. Šoreiz mans stāsts būs par to, kas šobrīd ir noticis Mjanmā.

Saskaņā ar Mjanmā 2020. gada 8. novembrī notikušo tautas nobalsošanu pie varas šajā Āzijas valstī nāca partija „Nacionālā Līga par Demokrātiju”. Vismaz divi vārdi šīs partijas nosaukumā mierīgi var iznest no pacietības kādu vecu komunistu gan Maskavā, gan Pekinā. Savukārt tagad nelikumīgi pie varas nonākusī Mjanmas armijnieku atbalstītā partija par solidaritāti un attīstību cieta pilnīgu sakāvi, neskatoties uz to, kas militāristu zābaki valdīja, cepuri kuldami, šajā valstī no 1962. līdz 2011. gadam.

Partijas „Nacionālā Līga par Demokrātiju” uzvara vēlēšanās nozīmēja to, ka tagad mazāk korumpēto ģenerāļu un pulkvežu tiks pie siltām vietiņām valsts administrācijā. Uzreiz pēc vēlēšanām, militāristi mēģināja izdarīt spiedienu uz demokrātiski ievēlēto valdību, pieprasot tai anulēt parlamenta vēlēšanu rezultātus. No malas tas viss izskatījās kā nekaunīga ultimāta izvirzīšana valdībai no savējo armijnieku puses. Protams, neviens nemaz negrasījās attiecīgo ultimātu pildīt. Mjanmas Centrālā vēlēšanu komisija pat atteicās ieklausīties armijnieku argumentos. Līdz ar to no varas atstumtajiem korumpantiem bija jārīkojas. Respektīvi Mjanmas specdienestu darbinieki pēc sazvērnieku līdera Min Aun Hlajna komandas aizturēja virkni demokrātiski ievēlēto deputātu, kā arī premjerministri Sanu Su Či, prezidentu Vinju Minu, vairākus reģionālos līderus un lielu skaitu dažādu aktīvistu.

Šobrīd Mjanmā ir pārtraukta televīzijas apraide, tiek bloķēti mobilie sakari un interneta darbība, ir atslēgti sociālie mediji. Pēc tam tika paziņots, ka valstī uz gadu tiek ieviests ārkārtas stāvoklis. Pašieceltā valdība ir pat paspējusi sarakstīt un parakstīt attiecīgos papīrus, tīri militāristu-birokrātu garā, jo papīrs jau pacieš visu, bet tauta gan nē, tā ir izgājusi ielās. Kas tur notiek tagad, ir grūti pateikt, bet ņemot vērā austrumu tautu kultūras īpatnības, var teikt droši, ka tiks lietas cilvēku asinis.

Šobrīd Mjanmā visa vara atrodas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Mina Aun Hlajna rokās. Cik zināms, viņš vakaros pirms gulētiešanas mēdz pielūgt diktatoru Tanu Švē Ķīnas sveču gaismā. Vēl jo vairāk, šeit būtu svarīgi atgādināt, ka Ģenerālštāba priekšnieks reiz ir nodarbojies ar musulmaņu genocīdu, nemaz nerunājot par korupciju. Viņa rokas mirkst Mjanmas musulmaņu asinīs. Tāpēc vien viņam ir svarīgi atrasties pie varas, lai vienā saulainā dienā viņam pašam nenāktos stāties demokrātiskas tiesas priekšā.

Politisko notikumu apskatnieki un pētnieki jau ir paspējuši norādīt, ka militārais apvērsums Mjanmā ir noticis ar Ķīnas svētību. Šeit gribētu atgādināt Latvijas valdībai par no Ķīnas uiguru koncentrācijas darba nometnēm piegādātajām nekvalitatīvajām un ļoti dārgajām sejas maskām, bet tas ir cits stāsts un „sen vairs nav taisnība”, vai ne.

Ķīna no šī konflikta grib iegūt tiešu izeju uz Indijas okeānu un tās līderiem ir pie kājas, kas notiks ar Mjanmas tautu, ja tā pretosies tirāniem. Vēl jo vairāk, Ķīna diktēs Mjanmai savus noteikumus, jo ir ieguldījusi šajā valstī vismaz 6 miljardus ASV dolāru. Un, tikko kā ASV, Japāna, Indija un Austrālija piedāvāja Mjanmai kļūt par stratēģisko sabiedroto un partneri Indijas un Klusā okeāna reģionā, tā uzreiz notika apvērsums, jo tas taču neietilpst komunistiskās Pekinas plānos. Turklāt Ķīnas komunistiem būtu vieglāk saprasties un atrast kopīgu valodu ar Mjanmas korumpētajiem ģenerāļiem, nevis ar kaut kādiem demokrātiem. Līdz ar to, iznākums, diemžēl ir likumsakarīgs.

Tas būtu tik tālu par Ķīnas interesēm šajā pasaules nostūrī, bet, ko tur meklē Kremlis? Arī Kremlis meklē laimi šajā korupcijas nomocītajā zemē, it sevišķi laikā, kad nav iespējams atrast kopīgu valodu ar Rietumiem. Ne velti nedēļu pirms apvērsuma Mjanmā bija ieradies Putina vēstnesis, tas pats aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, lai tiktos ar jaunizcepto Mjanmas līderi un nevis ar demokrātiski ievēlētās valsts valdības pārstāvjiem. Starp citu, Šoigu komi valodā nozīmē līķu bedre, vai vienkārši kaps.

Cik var izlasīt internetā, Šoigu ar Hlajnu papļāpāja par sadarbību militāri tehniskajā jomā un par situāciju attiecīgajā reģionā, un tad pēkšņi nedēļu vēlāk – notiek apvērsums. Nedomāju, ka tā ir tāda vienkārša sagadīšanās. Acīmredzot arī Šoigu deva svētību Hlajnam valsts apvērsuma sarīkošanai, ja reiz krieviem tika apsolīts, ka arī pēc apvērsuma Mjanma no viņiem pirks nevienam nevajadzīgos kara lūžņus, proti, pretgaisa aizsardzības sistēmas Pancirj-S1 un bezpilota lidaparātus Orlan-10E, un vēl kaut kādus radarus gan jau ar stikla krellēm.

Ir vēl viens būtisks fakts, kas varētu pierādīt, ka Kremlis ir palīdzējis Mjanmas militāristiem sagatavot valsts apvērsumu. Mjanmas armijnieki bija uzaicināti piedalīties Kremļa stratēģiskajās militārajās mācībās Kaukāzs-2020, kuru laikā GRU speciālisti gan jau iestāstīja puikām, kas un kā darāms, piekodinot, ka Kremlis būs ar jums, tikai pērciet no mums ieročus.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s