Saskaņā ar atklātajos avotos pieejamo informāciju Kremļa algotņi no Wagner rīkļurāvēju kompānijas nodarbojas ar Putina netīrajām lietām ne tikai Ukrainā, bet arī Dienvidamerikā un Āfrikā, it sevišķi Lībijā, Sīrijā un Centrālāfrikas Republikā.
Diemžēl, bet izskatās, ka Kremlis Āfrikā ir uz ilgāku palikšanu, protams, tas rada zināmu neapmierinātību vietējo afrikāņu vidū, jo paši Wagner algotņi diez ko ar žēlastību un cilvēkmīlestību nav diži izcēlušies pēdējā laikā.
Nav jau nekāds noslēpums, ka Putina režīmam, piemēram, attiecībā uz Lībiju ir ģeopolitiskās, ekonomiskās un tirgošanās ar ieročiem intereses. Šeit kā parasti, Putinam „idejas kā mājas”, bet izpildījums caur vienu vietu, jo nav ne īstas stratēģijas, ne pareizās attieksmes!
Ja paskatāmies uz karti, tad redzam, ka Lībija ieņem stratēģiski svarīgu vietu Vidusjūras reģionā. Krievijas bruņotie spēki jau labu laiku atrodas Sīrijā un tagad būtu svarīgi Kremlim izveidot kaut kādu atbalsta punktu Lībijas austrumos, ostas pilsētā Bengāzī. Tieši par krievu jūras spēku bāzes izveidi šajā pilsētā kādu laiku iepriekš vienojās Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu ar pašpasludināto Lībijas nacionālās armijas pavēlnieku Halifu Haftaru.
Jūs jautāsiet, nu kāda velna pēc Kremlis lien uz to Āfriku. Un es atbildēšu – lai neļautu Francijai, Vācijai, ASV un Turcijai realizēt savas intereses šajā reģionā. Šeit notiek ģeopolitiskās spēlītes, kuru laikā tiek lietas afrikāņu un krievu asinis, jo Lībija Kremlim ir vieta, kur demonstrēt „spēku”, kā arī tur sākas krievu spēku loģistikas koridors virzienā uz Mali un Centrālāfrikas Republiku. Kremlis šajās Āfrikas zemēs, kas jau gadiem ilgi atrodas kara apstākļos, jūtas kā zivs ūdeni. Šeit Putina režīms var kārto savas netīrās lietas – tirgot ieročus, pirkt narkotikas, nemaz nerunājot par cilvēktirdzniecību. Ņemot vērā faktu, ka, piemēram, Francijai tomēr varētu rūpēt bijušo koloniju liktenis, skatoties no veselā saprāta un cilvēktiesību perspektīvas, Kremlis varētu izmantot savu ietekmi Āfrikā, lai patirgotos ar Parīzi Krievijai uzlikto un gaidāmo sankciju jautājumā. Ne velti, Francijas Makrons ceļo apkārt pa Baltijas valstīm, reklamējot Kremli!
Jā, atgriežoties pie Kremļa politikas Lībijā, jāsaka, ka Kremlis manevrē šajā valstī uz naža asmens. Viņi uztur dialogu ar visām vietējām politiskajām grupām, bet patiesībā draudzējas tikai ar Haftaru. Es šeit redzu perfektu „skaldi un valdi” taktiku no Putina režīma puses. Zināmā mērā Kremlis ir ieinteresēts mērenā maksimāli kontrolējamā konfliktā šajā valstī, jo tad var labi notirgot ieročus, precīzāk, iemainīt „stikla krellītes” pret zeltu, piemēram.
Bet tas viss liecina tikai par to, ka Kremlim šajā valstī nav ilgtermiņa stratēģijas, šeit viņi iet uz pilnu banku, ik palaikam uzspēlējot „krievu ruleti”. Nekas Kremlim šeit īsti nesanāk, vai arī Putina režīms grib, lai mēs tā domājam. Piemēram, līdz 2020. gada beigām bija plānots, ka Haftars iekaros visu Lībijas teritoriju un, kā teikt, ieviesīs kārtīgu diktatūru, kas pavērtu iespēju Kremļa darboņiem zagt ja ne tuksneša smiltis, tad Lībijas naftu jau nu noteikti. Protams, Putins parādā nepaliks, „stikla krellītes” ieroču un algotņu veidolā tiek piegādātas Haftaram jau kopš 2015. gada!
Saskaņā ar atklātajos avotos publicēto informāciju Lībijā šobrīd varētu atrasties vismaz ap 1200 Kremļa militāro speciālistu un Wagner algotņu. Šis rīkļurāvēju spēks, protams, ir tieši pakļauts Putinam un nevis Haftaram.
Cik zināms, krievu militārpersonas un algotņi ir pielikuši zināmas pūles Haftara armijas izveidošanā, piemēram, nodrošinājuši ieroču transportēšanu, izmantojot Krievijas Gaisa Kosmisko spēku transporta gaisa kuģus Il-76. Tāpat viņi centās vietējos apmācīt rīkoties ar Pancirj S-1 zenītraķešu sistēmām. Baumo, ka vietējiem revolucionāriem prātiņš esot par īsu, tāpēc šo sistēmu apkalpes ir daļēji nokomplektētas ar krievu speciālistiem, bet arī tas nav devis diez ko labus rezultātus, jo līdz šim Haftars un Putins Lībijā ir pazaudējuši jau 10 šādas ieroču sistēmas. Līdz ar to, kāda var būt runa par stratēģiju, ka pat taktiskā līmenī tiek ciesti nenormāli zaudējumi uz zemes.
Tas tikai apstiprina to, ka Krievijas ražojuma ieroču sistēmas ir ļoti zemas kvalitātes, kā arī to, ka Wagner kaujinieki ir vienkārši oportūnisti, ne karotāji. Tāpēc nav ko brīnīties par to, ka krievu algotnim tā ir svēta lieta – nodarboties ar marodierismu, zagt un varot!
Medijos tiek uzsvērts, ka pateicoties tieši Turcijas atbalstam, likumīgajai Lībijas valdībai ir izdevies patraucēt Haftaram iekarot Tripoli, līdz ar to Haftara režīms tagad atrodas samērā dziļā militāri politiskajā krīzē.
Tagad no Haftara ir novērsušies daudzi no viņa ietekmīgajiem atbalstītajiem, piemēram, Ēģiptes valdība. 2021. gada februārī Ēģiptes prezidenta emisāri jau tikās ar Rietumu atbalstīto Lībijas oficiālo valdību, tādejādi pieliekot punktu „draudzībai” ar Putina atbalstīto Haftaru.
Neskatoties uz to, Lībijas oficiālā valdība vēl ir ļoti vāja, līdz ar to krievu algotņi netērē lieki laiku, tie nodarbojas ar Lībijas naftas zagšanu ļoti lielos apmēros. Lībijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka vāgnerieši šā gada februārī ir jau paspējuši uzbūvēt nelegālu naftas cauruļvadu Bregu un Sirtas rajonos no pašām naftas atradnēm līdz pat jūras krastam.
Šāda rīcība no krievu kaujinieku puses uzskatāma ne tikai par krimināli sodāmu, bet to var uzskatīt par pamiera laušanu. Domāju, ka Kremlis tagad cenšas grābt visu, ko var, lai kaut cik atgūtu Haftara režīmā ieguldītos līdzekļus, jo Haftara dienas ir skaitītas.
Kremlim nekad nav interesējis miers Lībijā. Tiklīdz tur beigsies karš, Kremlis pazaudēs vienīgo ceļu, kas ved dziļāk Āfrikā. Turklāt turpinās pieaugt saspīlējums ne tikai starp Kremli un Turciju, bet arī starp Kremli un Franciju.
P.S. Putina draugs Sarkozī jau sēž uz cietuma nārām. Makronam ir pienācis pēdējais laiks atvērt acis!
Avoti: