Baltijas jūra briesmās: NORD STREAM II sāk mīnu lauku aršanas darbus

Pretindes, kas nepieciešama cilvēkam, kas uz savas ādas tik tikko ir izbaudījis ķīmiskā uzbrukuma sekas, piegāde uz tiem kuģiem, kas Baltijas jūrā cītīgi un spītīgi būvē Kremļa ģeopolitisko projektu, citiem vārdiem sakot, „nevienam” nevajadzīgo gāzes „trubu” NORD STREAM II, ko draudzīgajā kaimiņzemē uz austrumiem dēvē par Severnij Potok Dva, pierāda tikai to, ka Krievijas Federācijas vadība, Gazprom un Latvijas Gāzes vadība ir atzinuši, ka šis „energoapgādes” projekts draud izvērsties par plaša mēroga ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā.

Man ir viens sen neuzdots retorisks jautājums Aigaram Kalvītim, tam pašam bijušajam Latvijas premjerministram ar iesauku „gāzi grīdā”, kurš pārstāv Krievijas gāzes oligarhu intereses Latvijā, jo savulaik vienīgais no „latviešiem” spieda roku Putinam par bezierunu Abrenes pievienošanu Krievijas Federācijai. Varēja jau arī toreiz uzrīkot Jaunlatgalē referendumu pēc Krimas aneksijas parauga, lai papīri būtu vismaz tīri atšķirībā no Dzintara un Iesalnieka krūtīm, uz kurām vēl tagad nav izdzisuši ar eļļas krāsu uzrakstītais Abrenes vārds, ko? Labi, ne par to ir mans šodienas stāsts.

Diemžēl mūsu leišu kaimiņi ir jau atkal apsteiguši lētticīgos letiņu pastalniekus, ne velti mēs leišu anekdotēs tādi kā bremzēti tiekam attēloti. Redziet, leišu politisko procesu apskatnieki un analītiķi ir sacēluši trauksmi Lietuvā, vēršot sabiedrības uzmanību uz to, kā un kur tiek vilkts NORD STREAM II cauruļvads.

„Visa pasaule runāja ar krieviem faktu valodā, lai pierādītu, ka projekts „Ziemeļu Straume II” ir nopietns apdraudējums visas Eiropas ekoloģiskajai drošībai, jo krievu gāzes vads tiek vilkts cauri teritorijai, kurā Otrā pasaules kara uzvarētāji pēc kara apglabāja ķīmiskos ieročus [nevis apglabāja, bet vienkārši izbēra jūrā pie Dānijas, Zviedrijas, Polijas Lietuvas un Latvijas krastiem… „tālredzīgi” tie uzvarētāji bija toreiz, tagad uzvarētāju „mazbērniem” caur „lieliem sūdiem” uz Vāciju jāvelk cauruļvads]. Protams, ķīmisko ieroču esamība Baltijas jūrā ir tikusi pilnībā ignorēta visos politiskajos līmeņos. Tas fakts, ka saskaņā ar ukraiņu izlūkdienestu iegūto informāciju kuģi, kas ir iesaistīti NORD STREAM II būvniecībā, nesen ir saņēmuši pretindi, kas nepieciešama gadījumos, kad cilvēks ir cietis ķīmisko ieroču uzbrukumā, pierāda, ka Kremlis apzinās, ka kuru katru brīdi, Baltijas jūrā var sēkties ekoloģiska katastrofa.” secināja Viļņas Politikas analīzes institūta vecākais analītiķis Marjuss Laurinavičjus.

Pagaidām tiek norādīts, ka pretindes piegāde attiecīgajām kuģu komandām, visticamāk, varētu norādīt uz to, ka gāzes vada izbūves darbi ir sākušies bīstamajā zonā, kurā atrodas Otrā pasaules kara un padomju laika ķīmisko ieroču izgāztuve. Interesantākais ir tas, ka vecās Eiropas politiķi joprojām ignorē šo faktu. To var saprast, jo nauda nesmird, bet ja kaut kur smirdēs – tad tas notiks Zviedrijas un Dānijas (Bornholmas) piekrastē visticamāk. Šobrīd mēs vairs nerunājam par to vai šis gāzesvads ir Kremļa ģeopolitiskā ietekmes svira, bet par to, ka tas ir potenciāli bīstams „ķīmiskais ierocis”, kas apdraud visas Baltijas jūras reģiona valstis.

Kas no Eiropas puses ir izdarīts līdz šim, reaģējot uz Ukrainas dienestu atklātajiem faktiem? Nekas daudz, proti, Eiropas Parlaments ir „pieprasījis” Maskavai sniegt komentāru par ukraiņu izlūkdienestu publicētajiem faktiem saistībā ar pretindes piegādi kuģu komandām, kas atrodas Baltijas jūrā. Atbilde, visticamāk, tiks saņemta, bet, zinot Kremļa attieksmi, tā neko daudz nepaskaidros.

Uzziņai visiem ap Baltijas jūru dzīvojošajiem būtu jāzina, ka:

Laika posmā no 1947. līdz 1948. gadam austrumos no Bornholmas salas Baltijas jūrā Padomju Savienība nogremdēja ķīmisko ieroču arsenālu. Ir zināms, ka daļa nogremdētā arsenāla laika gaitā erozijas un jūras viļņošanās rezultātā ir tikusi izvazāta uz visām pusēm, no tās vietas Baltijas jūrā, kur tika izgāzti ķīmiskie ieroči. Līdz šim ir konstatēti gadījumi, kad Bornholmas iedzīvotāji ir uzgājuši kastes ar ķīmiskajiem ieročiem, kas tikušas izskalotas krastā. Ķīmiskie ieroči ir tikuši izskaloti arī Zviedrijas dienvidi piekrastē. Tas pierāda to, ka nav iespējams īsti noteikt un atrast visus izgāztos ķīmiskos ieročus Baltijas jūrā. Arī piekrastes zvejnieki neskaitāmas reizes ir atraduši izgāzto ķīmisko ieroču paliekas ārpus to apglabāšanas vietas. Visbiežāk ķīmisko ieroču paliekas ir tikušas atrastas Gdaņskas līci aptuveni 190 km no Liepājas.

Arhīvos ir atrodami dokumenti, kas apstiprina, ka 1946. gadā četri padomju kuģi kopā ar 60 tonnām ķīmisko ieroču uz to klājiem tika nogremdēti dienvidaustrumos no Bornholmas salas. Turklāt saskaņā ar citiem dokumentiem austrumos no Bornholmas salas PSRS ir izgāzusi 8 000 tonnu ķīmisko ieroču.

Arhīvos ir vēl dokumenti, kas apliecina, ka 1945. gadā vēl tie paši nacistiskie vācieši netālu no Bornholmas izgāza 69 000 artilērijas lādiņu, kas satur nervu paralītisko gāzi un fosgēnu.

Pagāja kāds laiciņš, un 1959. gadā PSRS jūrnieki atkal papildināja Baltijas juras ūdeņus ar mazliet modernākiem ķīmiskajiem ieročiem, iespējams, tās pašas Bornholmas salas tuvumā. Pēc tam, kad padomju apbruņojumā tika pieņemti zarīna gāzi saturoši ķīmiskie ieroči, PSRS armija izdomāja tikt vaļā no iprītu saturošajiem ķīmiskajiem ieročiem, kas tika nogremdēti Baltijas, Karas, Ohotskas un Barencu jūrās. Šīs vietas joprojām tiek turētas slepenībā.

P.S. Baltijas jūra ir ne tikai pati saldākā, bet arī pati piesārņotākā jūra pasaulē, diemžēl!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s