Marta sākumā Baltijas jūrā notika Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) koordinācijas mācības, kas, protams, deva iemeslu saaktivizēties Krievijas ” taisnības un aizskāruma policijai”. Kā jau jebkuras citas militāra rakstura mācības, kas paredzētas tam, lai militārie spēki jebkādos krīzes apstākļos spētu nodrošināt stabilitāti Baltijas jūras reģionā, arī šīs KF skatījumā ir drauds.
No Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teiktā izriet, ka NATO, labi zinot Maskavas nostāju neplānot un neveikt nekādus uzbrukumus, turpina izplatīt pretējus vēstījumus un izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām. Viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka NATO nemotivētās militārās aktivitātes netālu no Krievijas robežas Baltijas jūrā parāda alianses postošo lomu Austrumeiropas valstīs. Turklāt pieaugošās militārās aktivitātes “Austrumu flangā” tikai turpina provocēt Krievijas reakciju.
Prokremliskā melu ražotne Sputniknews nereti izplata vēstījumus, kuru pamatā ir apgalvojumi par to, ka galvenās Viļņas, Rīgas un Tallinas problēmas šodien (un nākotnē) ir agresīvā NATO darba kārtība, kas norāda uz Baltijas karavīru perspektīvām kļūt par lielgabalu gaļu. Pašlaik Baltijas valstu neatkarīgā militārā un politiskā loma neesot redzama. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varas iestāžu un cilvēku liktenis esot kļūt par lielgabala gaļu veco NATO partneru spēlē.
Šis tāpat kā citi prokremlisko mediju vēstījumi ir atkārtots prokremliskais dezinformācijas stāstījums, attēlojot NATO kā agresoru un parādot Baltijas valstis kā alianses marionetes, kuras var veiksmīgi bīdīt, uzkurinot jau tā samilzušo rusofobijas garu.
Pamatota iemesla ticēt jebkuriem no šiem apgalvojumiem nav. Militārās mācības kā Latvijā, tā abās pārējās Baltijas valstīs ir notikušas regulāri, arī bez NATO iesaistes, un to galvenais iemesls ir sagatavot spējīgus karavīrus dažādu bīstamu situāciju priekšā.
Tas ne vienmēr nozīmē militāru aktivitāti vai karu. Jūrā pastāv vēl „simtiem” citu problēmsituāciju, kuru risināšanā būtu jāiesaistās labi apmācītam militāram personālam. Kā piemēru var minēt tās pašas Otrā pasaules kara munīcijas atliekas, kuras nereti straumju izmaiņu rezultātā tiek izceltas un var radīt apdraudējumu kruīza kuģiem vai citiem jūras prieku baudītājiem, tai skaitā tūristiem no KF.
Arī dažādas katastrofas, nelaimes gadījumi (glābšanas operācijas), kur nepieciešama Nacionālo Bruņoto spēku iesaiste pieprasa labi apmācītus un sagatavotus cilvēkus, nevis tādus, kas krīzes situācijā krīt panikā.
Protams, nevar noliegt, ka kopš Krimas aneksijas 2014.gadā NATO un Krievijas attiecības ir manāmi saasinājušās, taču nekas neliecina par NATO plāniem uzbrukt Krievijai. Tā vietā kā atbildi uz nelikumīgajām KF darbībām Ukrainā NATO 2014. gadā pārtrauca praktisko sadarbību ar Krieviju.
Arī Kremļa propagandas tik mīļie apgalvojumi par Baltijas valstīm kā “agresijas placdarmu” pret Krieviju ir nepatiesi. NATO nemeklē konfrontāciju ar Krieviju. Alianse šo nostāju ir publiski paudusi un norādījusi 2018. gada Briseles samita deklarācijā.
Arī fakts, ka Baltijas valstis 2004. gada martā kļuva par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, nenozīmē kaut kādas KF izdomātas agresijas izpausmes pret kaimiņvalstīm. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dalība aliansē tiek uzskatīta par reģiona drošības pamatu neatkarīgi no apdraudējuma.
Protams, 2014.gada notikumi Ukrainā, kā arī pirms tam pieredzētā Krievijas militārā intervence Gruzijā, aizbildinoties ar KF palīdzību risināt Gruzijas iekšpolitiskās problēmas, liek Baltijas valstu sabiedrībai vairāk fokusēties uz savu spēju aizsargāt valstis pret potenciāliem draudiem no pierobežas, bet tas nebūt nenozīmē, ka kāda no Baltijas valstīm vai NATO gatavo uzbrukumu KF vai kādai citai valstij. Tam visam ir daudz praktiskāks un nozīmīgāks fons.
Gribas norādīt, ka, salīdzinot ar regulāriem KF mediju ziņojumiem, kas nereti ir vērsti pret Baltiju, NATO vai ES, Rietumos ir novērojama vairāk paskaidrojoša vai atbildes reakcija, nevis tukši apvainojumi, kas vērsti pret Austrumiem.
AVOTI:
https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_156624.htm
Ir aizvadīts 25. marts. Lai gan vakardien bija sentēvu pagāniskie svētki – Māras diena (Dievietes Māras diena), tomēr 25. marts mūsu tautai ir skumju un sēru diena, tāpēc ka pirms 72 gadiem notika vienas no vērienīgākajām latviešu tautas deportācijām uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem. Šīs neģēlības pret latviešu tautu veica noziedzīgā PSRS valdība. Šiem PSRS noziegumiem nekad nebūs noilguma, šos noziegumus pret mūsu tautu nedrīkst aizmirst. Varmācīgā un asinskārā PSRS valdība 1949. gada pavasarī izsūtīja vairāk nekā 92 000 Baltijas valstu iedzīvotāju (no Latvijas ~43 000). Padomju Savienības varasiestāžu slepenajā operācijā “Krasta banga”, kas ilga no 1949. gada 25. marta līdz 29.martam, tika apcietinātas un izsūtītas ap 13 000 ģimeņu. Šo nabaga cilvēku skaitā bija arī grūtnieces, zīdaiņi un bērni. Daļa no šiem cilvēkiem mira vilcienu lopu vagonos pa ceļam uz nometinājuma vietām. Šiem cilvēkiem zaglīgā un nelietīgā PSRS valdība atņēma visu īpašumu, pretī dodot vien ciešanas, bēdas un asaras. Diemžēl mūsdienu Krievijas Federācija kā PSRS mantiniece nav atzinusi un nožēlojusi savu vainu šajos noziegumus, kā arī publiski atvainojusies un izmaksājusi cietušajiem saprātīgas kompensācijas. Mūsdienu Krievijā valda lielkrievu šovinisms – militārais un pareizticīgo baznīcas kults. Kristīgie TV kanāli Telekanal Spas un Soyuz, kā arī militāri-patriotiskie TV kanāli Telekanal Zvezda un Pobeda International vel joprojām skalo Krievijas Federācijas iedzīvotāju smadzenes. Šādas attieksmes dēļ no mūsdienu Krievijas nekas labs nav gaidāms.
Ar Dievietes Māras gudrību, Skolnieciņš no svētmeža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#MārasDiena #DievieteMāra #KomunistiskāGenocīdaUpuruPiemiņasDiena #25.03.2021. #deportācijas #represijas #ciešanas #piemiņa #Latvija #brīvība #patriotisms #Skolnieciņš #svētmežs
Ir aizvadīts 25. marts. Vakardien bija Māras diena (Dievietes Māras diena). Dieviete Māra mūsu tautai ir pazīstama kopš tālas senatnes. Diemžēl Dieviete Māra mūsdienu Latvijā ir aizmirsta un nicināta. Pagāni sabiedrības acīs tiek marginalizēti. Dievietei Mārai nav nedz tempļu, nedz elku, nedz svētvietu. Kristietība ir nozagusi Dievietes Māras pielūgsmi un aizvietojusi Dievieti Māru ar ebrejieti, jaunavu Mariju. Diemžēl Latgales Māras piemineklis, kas atrodas Rēzeknes sirdī, liecina mums, ka kristietība neciena mūsu sentēvu Dievus. Dieviete Māra ir plaši pazīstama gan baltu, gan slāvu tautu dzīvesziņā. Pēc slāvu tautu dzīvesziņas Dieviete Māra ir Černoboga sieva. Viņa ir pazemes valstības valdniece. Dieviete Māra ir nāves Dieviete. Viņas spēks ir bezgalīgs. Viņas sirpis ir ass. Dieviete Māra ir visu burvju un raganu aizgādne. Latviešu dzīvesziņā 25. marts Dievietes Māras svētki. Godāsim Dievieti Māru pēc sentēvu pagāniskajām tradīcijām. Iedegsim pelēku svecīti par godu Dievietei Mārai. Aizlūgsim Dievieti Māru par mūsu aizgājēju dvēselēm. Uzzīmēsim uz svētakmeņa ar sāli Māras krustu un Māras līkloci jeb Māras ūdeņus (pietiks ar dažām tējkarotēm sāls burciņā). Ziedosim uz svētakmeņa trīs jēlas olas un gabaliņu gaļas par godu Dievietei Mārai. Kā ziedojumu Dievietei Mārai var atstāt gabaliņu no tā ēdiena, kas pašiem garšo. Dieviete Māra ar prieku pieņems mūsu ziedojumus un uzklausīs mūsu lūgšanas. Lai Dieviete Māra mūs svētī! Lai Dieviete Māra mūs pasargā no ļauna! Lai godāta Dieviete Māra kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!
Ar Dievietes Māras gudrību, Skolnieciņš no svētmeža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#MārasDiena #DievieteMāra #NāvesDieviete #PazemesValdniece #Māra #Černobogs #SlāvuDievi #rodnoveri #pagāni #svētmežs #Skolnieciņš