Lukašenko novembrī dziedās gulbja dziesmu: Kremlis plāno Baltkrievijas aneksiju

Beidzot, Eiropai un visai Rietumu pasaulei par nelaimi, bet par “laimi” Kremlim, ir sākusies atklāta Baltkrievijas militarizēšana un tās aktīvāka iesaistīšana Kremļa sen jau uzsāktajā hibrīdkarā pret NATO. Var teikt, ka Lukašenko vairs nav režīms, jo Lukašenko pats ir kļuvis par Putina režīma sastāvdaļu. Kremļa stratēģija šajā virzienā jau atkal ir atmaksājusies, jo bez neviena šāviena Krievijas Bruņotajiem spēkiem ir izdevies palielināt savu klātbūtni šajā “suverēnajā” postpadomju valstī. Turklāt tiek aktīvi savstarpēji integrēti abu valstu bruņotie spēki. Lukašenko tam ir piekritis, lai saglabātu varu pār Baltkrievijas teritoriju un paglābtu savu ādu no baltkrievu tautas.

Ne velti Putins un Lukašenko šogad ir tikušies daudz biežāk nekā citus gadus. Viņi tikās arī īsi pirms abu valstu “kopīgo” mācību “ZAPAD-2021” sākuma. Šo tikšanos es gribētu nosaukt par Baltkrievijas okupācijas sākumu, jo šīs tikšanās laikā pilnīgi visos apspriestajos jautājumos dominēja Putins, un visi pieņemtie lēmumi tika pieņemti tikai un vienīgi Kremļa interesēs, lai tikai Lukašenko varētu palikt par tādu kā Baltkrievijas pārvaldnieku, proti, par Putina vasali.

Arī pēc tam notikušās “kopīgās” militārās mācības tika izvērstas ar plašu un efektīgu vērienu, demonstrējot NATO Krievijas un Baltkrievijas “Savienotās” valsts bruņoto spēku plaša mēroga uzbrukuma manevrus pie pašām Rietumvalstu robežām. Kremļa oficiālie informācijas kanāli ziņoja, ka mācībās piedalījās 200 000 militārpersonas, no kurām 12 800, ieskaitot 2 500 karavīrus, veica uzticētos mācību uzdevumus Baltkrievijas teritorijā. Visticamāk, šie skaitļi neatbilst patiesībai. Mācībās tika iesaistīts daudz vairāk militārā personāla un kaujas tehnikas.

Mācību ietvaros no Krievijas Baltkrievijā ieradās kara tehnika un militārpersonas, kas šajā valsti paliks arī pēc mācībām. Cik zināms, jau 8. septembrī Baranoviču lidlaukā (Baltkrievijā) ieradās pirmie krievu iznīcinātāji, kas tikšot izmantoti krievu un baltkrievu kopīgā kaujas mācību centra darbības ietvaros.

Patiesībā Kremlis jau kopš septembra sākuma izdarīja pastiprinātu spiedienu uz Lukašenko režīmu, kā rezultātā Putina kliķe ir strauji palielinājusi savu ietekmi Baltkrievijā. Pēc Putina un Lukašenko tikšanās, kas notika 9. septembrī, tika oficiāli paziņots par Baltkrievijas un Krievijas integrācijas programmas 28 punktiem. Es teiktu, ka tie ir 28 soļi, kas jāveic, lai Kremlis pabeigtu Baltkrievijas okupēšanu. Neskatoties uz to, neviens, izņemot pašu Putinu un Lukašenko, nav redzējis šo dokumentu. Abas puses plāno to parakstīt novembrī. Ja nekas nemainīsies, tad kādā novembra dienā Kremļa un Baltkrievijas propagandas kanālos mēs varēsim vērot, kā krimnašisti iziet ielās, droši vien skandējot “Belarus naš“.

Tāds, lūk, izskatās nevienam tā īsti līdz galam nesaprotamais hibrīdkarš, proti, daudzi domāja, ka “ZAPAD-2021” piesegā notiks situācijas saasināšanas Donbasā, kam varētu sekot tālāka uzbrukuma virzība pret Ukrainu līdz tās galīgai okupēšanai, bet patiesībā tas viss tika darīts, lai iedzītu stūrī Lukašenko.

Līdz ar Lukašenko paziņojumiem par Baltkrievijas gatavību turpināt tālāku integrēšanos Krievijas Federācijā krievu karavīru klātbūtne šajā valstī izskatās visai saprotama, un tā nevienam, iespējams, pat nerada ne mazākās aizdomas, ko šeit dara krievu kara tehnika un militārais personāls.

Arī paša Lukašenko retorika ir krasi mainījusies, vēl gadu iepriekš viņš uzvedās un runāja kā Baltkrievijas neatkarības sargātājs, bet tagad, tiekoties ar Putinu, viņš dzied pilnīgi citu dziesmiņu, proti, “Ja mums radīsies vajadzība izveidot pavisam ciešas attiecības, vēl ciešākas nekā tās būs “Savienotās valsts” ietvaros, mēs ar Putinu to izdarīsim elementāri.”

Savukārt Kremlis viltīgi nesteidzas tik ļoti publiski runāt par “Savienotās valsts” izveidi – no sākuma tas vēlas iegūt pilnīgu kontroli pār Baltkrievijas svarīgākajām ekonomikas nozarēm un panākt pēc iespējas lielāku krievu armijas klātbūtni baltkrievu zemē, jo pēc tam birokrātijas sakārtošana vairs nebūs tik būtiska.

Jā, Putins runā par to, ka nākotnē varētu tikt izveidots abu valstu “savienotais” parlaments, bet kad tas notiks un vai tas vispār notiks, neviens nezina. Viens ir skaidrs – kad Kremlis būs ieguvis kontroli pār Baltkrievijas ekonomiku un izvērsis Baltkrievijā savu armiju, par “Savienotās” valsts “savienoto” parlamentu neviens vairs nerunās.

Protams, Lukašenko to labi saprot, un viņš mēģinās tirgoties, bet šoreiz situācija ir mainījusies, nav vairs atlicis viņam daudz vietas manevriem. Būtībā Lukašenko ir tikai divas iespējas. Vai nu kļūt par Putina vasali, pārdodot Baltkrievijas suverenitāti Kremlim un nomināli paliekot par tās pārvaldnieku, vai doties bēgļu gaitās ciemos pie Janukoviča uz Rostovu.

Zīmīgi, ka “ZAPAD-2021” laikā Baranoviču poligonā Lukašenko publiski paziņoja, ka Baltkrievijas Bruņotie spēki no Krievijas iepirks apbruņojumu gandrīz viena miljarda ASV dolāru vērtībā. Baltkrievija plāno iegādāties no Kremļa vairākus desmitus kara lidmašīnu un helikopteru, kā arī TOR-M2 un S-400 zenītraķešu sistēmas. Zemiskākais ir tas, ka Lukašenko plānoto apbruņojuma iegādi no Kremļa attaisno ar nepieciešamību atbildēt uz apdraudējumu, kas nāk no NATO un Ukrainas puses. “Mums ir jāgatavojas – 1200 km gara robeža ar Ukrainu. Mums nāksies noslēgt arī šo perimetru,” teica Lukašenko.

Iespējams, ka Lukašenko paziņojums par apbruņojuma iegādi no Krievijas ir vienkārša bezierunu pakļaušanās Putina prasībām. Cita izskaidrojuma neredzu, jo laikā, kad Baltkrievijai trūkst naudas līdzekļu kaut vai COVID-19 pandēmijas apkarošanai, tomēr atrodas viens miljards, ko iztērēt raķetēs. Tā ir Kremļa taktika, proti, iedzīt Baltkrieviju vēl lielākos parādos un palielināt Minskas ekonomisko atkarību no Maskavas.

Tagad Kremļa galvenais uzdevums ir turpināt Baltkrievijas militarizēšanu un Krievijas Bruņoto spēku izvēršanu Baltkrievijas teritorijā, draudot ar militāru agresiju Ukrainai un pārējām “draudzīgajām” Austrumeiropas valstīm.

Iespējams, līdz gada beigām baltkrievu un krievu kopīgais gaisa un pretgaisa aizsardzības spēku kaujas mācību centrs Baranovičos var kļūt par kārtīgu Krievijas militāro bāzi. Ja Kremlis, piemēram, izvērstu vēl papildus pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksus Baltkrievijas teritorijā, tad Ukrainas gaisa telpa tiktu pilnībā nosegta. Protams, ka tuvākajā laikā Baltkrievijā ieradīsies vēl vairāk dažāda ranga “tehnisko speciālistu” un “militāro padomnieku”, kā likums, tie ir vairāki tūkstoši līdz zobiem apbruņotu karavīru.

Pašas mācības “ZAPAD-2021” šajā kontekstā nav nekas īpašs, jo to mērķis šoreiz bija tikai pakaitināt Rietumus un parādīt to, kā izskatītos potenciālie draudi, kas varētu izprovocētu reālu situācijas eskalāciju uz robežas ar NATO dalībvalstīm. Bet nevar nepiekrist virknei ārvalstu un pašmāju ekspertu, ka šo mācību laikā Kremļa spēki veica uzbrukuma manevrus. To uzdevums nebija uzlabot aizsardzības spējas, bet gan attīstīt kaujas iemaņas plaša mēroga uzbrukuma veikšanai pret NATO.

Neskatoties uz Krievijas spēku savilkšanu pie Ukrainas robežām un Baltkrievijas ievilkšanu hibrīdkarā pret Baltijas valstīm, nostādot Lukašenko režīmu ļoti neapskaužamā situācijā, pagaidām galvenie uzbrukumi notiek informācijas telpā ar mērķi pastiprināt spiedienu ne tik daudz uz Rietumiem, bet gan uz pašu Baltkrieviju. Kremlis ļoti veiksmīgi turpina izmantot Lukašenko, ar kura rokām veikt hibrīduzbrukumus Eiropai. Lukašenko pēdējā laikā paustais pilnībā sakrīt ar Kremļa propagandas vēstījumiem. Kremlis savā veidā izmanto Lukašenko agresīvo retoriku, lai caur puķēm izteiktu draudus un ultimātus Rietumiem. Respektīvi, tagad Lukašenko mēģina pārdot izdomājumus un melus par Rietumu un Ukrainas radītajiem draudiem Baltkrievijas suverenitātei, bet būs interesanti pavērot, kā Lukašenko notirgos baltkrievu tautai viņu valsts suverenitātes un neatkarības iznīcināšanu, to pievienojot Krievijas Federācijai.

Būtībā Krievijas un Baltkrievijas jeb Putina un Lukašenko režīmu militārā sadarbība uzskatāma par draudu Eiropas Savienībai, it sevišķi Baltijas valstīm un Polijai. To pierāda arī mums visiem labi zināmā it kā Lukašenko radītā migrantu krīze uz mūsu robežām, bet nešaubos par to, ka šī “izcilā” hibrīdkara operācija tika izplānota Kremlī, nevis Minskā. Krīze vēl nav beigusies, tāpat kā Krievijas militāro vienību klātbūtne Baltkrievijas teritorijā. Plānots, ka krievu armija atstās Baltkrieviju oktobra vidū, tātad labu brīdi pēc Krievijas Domes vēlēšanām (17.-19. septembris). Ļoti iespējams, ka pēc Domes vēlēšanām krievu vienībām tiks dots kāds īpašs kaujas uzdevums. Tāpēc joprojām varam sagaidīt dažādas provokācijas nākamā mēneša laikā.

Krievu spēku klātbūtnes paplašināšanās Krimas pussalā beidzās ar tās pievienošanu Krievijas Federācijai, tagad kas līdzīgs notiek Baltkrievijā.

Avots: pardrosibu.lv

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s