Patiesība par abortiem PSRS

Šodien atskatīsimies vēsturē ar ierakstu par tik sarežģītu un tajā pašā laikā svarīgu tēmu kā aborts PSRS. Padomju laika fani, slavējot dzīvi tajā laikā, parasti komentē apmēram tā – “ak, cik ideāla bija Padomju Savienība, visi valstī ēda gardāko saldējumu pasaulē un turēja atslēgas zem paklāja, jo bija taču tik droši un visas problēmas, piemēram, noziedzība, maniaki un aborti, parādījās nolādētajos deviņdesmitajos gados!

Protams, tie visi ir pilnīgi meli, un tas ir saistīts ar to, ka PSRS reālā abortu statistika tika klasificēta, un šī patoloģiskā slepenība attiecās arī uz citām dzīves jomām. Neviens nekad nav zinājis patiesos Padomju statistikas skaitļus – cik valstī notika cilvēku izraisītas, vai, piemēram, transporta izraisītas katastrofas, terorakti, cik noziegumi tika izdarīti dienā (arī maniaki un slepkavas) un cik aborti tika veikti valstī. PSRS mīlētāji savā nevēlēšanā uzzināt patiesību atgādina strausu – kurš paslēpj galvu smiltīs, dibenu parāda citiem un neredz, kas patiesībā apkārt notiek un ar to visu jūtas lieliski. Faktiski abortu skaita ziņā “ideālā PSRS” ieņēma vienu no pirmajām vietām pasaulē.

Aborts uzvarējušā apvērsuma valstī.

Pēc boļševiku organizētā apvērsuma 1917. gada rudenī un vēlāk nodēvēto “Lielo oktobra sociālistisko revolūciju”, valsts sāka strauji degradēties, lai nonāktu jaunajās boļševiku sliedēs, oficiāli tika pasludināta ”seksuālā visatļautība”. Augšējā fotoattēlā – īsti boļševiku plakāti divdesmitajos gados – “Katrs komjaunietis var un viņam ir jāapmierina savas seksuālās tieksmes“, “Katrai komjaunietei ir pienākums tikties ar viņu (puisi), pretējā gadījumā viņa ir sīkburžuāze.”

Tajā pašā laikā kontracepcijas līdzekļi tika uzskatīti par buržuāzisku relikviju, turklāt analfabētiem boļševikiem principā bija zems zināšanu līmenis seksuālajā jomā – tāpēc valstī bija vērojams venerisko slimību un nevēlamo grūtniecību pieaugums. Tajā pašā laikā boļševiki atļāva abortus – un sievietes sāka tos sāka veikt milzīgos apjomos.

Redzot, ka Padomju sievietes nesteidzas lielā skaitā pasaulē laist topošos revolūcijas karavīrus, boļševiki politika pret abortiem kļuva stingrāka – 1926. gadā aizliedza pirmās grūtniecības pārtraukšanu, pēc tam par abortu lika maksāt – izmaksas bija piesaistītas ģimenes ienākumiem un sastādīja apmēram ceturto daļu no tiem ( sveiki, “bezmaksas” medicīna). 1936. gadā aborts tika pilnībā aizliegts.

Slepenā statistika.

Protams, abortu aizliegums neapturēja tās sievietes, kuras bija stingri nolēmušas to darīt – vienkārši tagad aborti ir aizgājuši pagrīdē, kas ir daudzkārt palielinājis pacientu mirstību. Parasti, runājot par “zemo abortu skaitu PSRS”, Padomju fani parāda tieši šo vēsturisko periodu – bet lieta ir tāda, ka lielākā daļa abortu tajā periodā tika veikti slepeni un tie netika fiksēti nekādos statistikas datos u.t.t.

Aborti PSRS tika oficiāli aizliegti laika posmā no 1936. līdz 1955. gadam. Staļina gados oficiālā Padomju propaganda šajā periodā visos iespējamos veidos uzspieda uz sievietes kā “nākamo karavīru un strādnieku mātes” lomu. Tas principā neatšķīrās no nacistu propagandas – nacistiskajā Vācijā 30. gados bērnu dzimšana tika pasludināta par “patriotisku pienākumu un sievietes augstāko mērķi Vācijā”. Aptuveni tādu pašu retoriku izmantoja arī trakais Rumānijas diktators Čaušesku, kurš pasludināja augli par “sociālistu īpašumu”, bet sievietes, kuras izvairījās no bērna piedzimšanas, – “dezertierēm”.

Staļina laikā kriminālatbildība par abortu draudēja ne tikai ārstiem, bet arī sievietēm, kuras vēlējās veikt abortu – tāpēc ļoti bieži pat tie, kuriem aborts bija nepieciešams medicīnisku iemeslu dēļ, nenāca pie ārstiem un vienkārši klusi nomira, noasiņojot. Vēl viena šī aizlieguma problēma ir bērnu slepkavība. Tās sievietes, kuras nebija gatavas un negribēja dzemdēt, līdz ar to baidījās no kriminālatbildības par abortu – viņas vienkārši sagaidīja dzemdības, un tad bērnu nogalināja. Zīdaiņu slepkavības 30. gadu beigās veidoja līdz pat 25% no kopējā slepkavību skaita valstī – “sociālisma attīstības valstī” mazuļus nogalināja ar adatām, noslīcināja tualetēs vai vienkārši izmeta miskastēs.

Protams, visi šie gadījumi, kā arī reālā slepeno abortu statistika (kas tika aptuveni aprēķināta pēc ieslodzīto ārstu skaita) bija stingri klasificēta. Tieši šo periodu, kad valstī oficiāli abortu praktiski “nav bijis”, PSRS fanāti uzskata par “zelta laiku” …

Kad atkal tika atļauts aborts.

1955. gadā PSRS atkal tika atļauts aborts – un tas tika darīts, visticamāk, nevis kaut kādas “cilvēcības” dēļ (Padomju varas iestādes nav diezko mainījušās no mūsdienu Krievijas varas iestādēm), bet gan lai uzlabotu poststaļiniskās attiecības ar Rietumu valstīm. Gandrīz uzreiz cauri “uzvarošā sociālisma valstij” pārgāja abortu vilnis – tā ”pīķis” bija 1964.gadā, kad tika reģistrēti veseli 5,6 miljoni gadījumi.

Ko tas viss saka? Tik liels abortu skaits norāda uz zemo dzīves līmeni PSRS – pirmkārt, nebija normālu kontracepcijas līdzekļu un vismaz minimāla iedzīvotāju seksuālā pratība. Un otrkārt, cilvēki dzīvoja nabadzībā, pārpildītos komunālajos dzīvokļos vai mikroskopiskajās hruščovkās un nejutās gatavi bērnu audzināšanai.

Astoņdesmitajos gados abortu skaits saglabājās tikpat augstā līmenī, un, pēc ārvalstu analītiķu domām, reālie skaitļi bija pat lielāki nekā klasificētajā Padomju statistikā un veidoja nevis 4-5, bet 9-12 miljonus abortu gadījumu gadā…

Nobeigums.

Nu ko lai saka? Kā redzams, Padomju laika cienītāju pasakas par “labāko valsti pasaulē” ar “visgardāko saldējumu pasaulē” kārtējo reizi ir atspēkotas – PSRS bija nabadzīga, atpalikusi un pusizglītota valsts ar gandrīz tādu pašu abortu līmeni kā trešajās pasaules valstīs, un abortu aizliegumi it kā ”uzlaboja oficiālo statistiku”, bet tajā pašā laikā pasliktināja situāciju…

Vienkārši atcerieties šo, kad jums kārtējo reizi stāsta pasakas par lielajām Padomju raķetēm un to, cik viss tajos laikos bija skaisti.

Un kādas ir Tavas domas par šo? Atstāj komentāru, šis ir tiešām interesanti.

Avots/Tulkots no: Правда про аборты в СССР.

One comment

Atstāj komentāru: