Site icon Vatastānas hronika

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu, un nav pārspīlējums. Trīsdesmit gadus nevarīgi kulstījāmies ap okupekļa demontāžu, 1997. gadā varonīgiem latviešu vīriem nesekmīgi mēģinot to uzspridzināt, Valdim Raupam un Aivaram Vīksniņam pat ejot bojā.

Kara draudu režīmā lēmums par okupekļa demontāžu beidzot pieņemts triecientempos divu mēnešu laikā visaugstākajā līmenī. Tā likvidācijas diena tiek turēta noslēpumā drošības apsvērumu dēļ. Ceru, ka tas notiks kādā naktī vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

Nevar noliegt, ka karš izgaismojis arīdzan tās samilzušās problēmas sabiedrībā, kuras līdz šim izlikāmies nemanām. Latvijas krievu agresija pret ukraiņu bēgļiem, cīņa pret Ukrainas karogiem publiskajā telpā, fiziski uzbrukumi taksometru pasažieriem par viņu nostāšanos Ukrainas pusē – par ko gan visi šie gadījumi liecina?

Pieļauju, ka šie un citi konflikti tiek analizēti augstākajā politiskās vadības līmenī, jo vienu dienu mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tvītoja, ka Latvijā esot nepieciešams atsākt diskusijas par politisko nāciju.

Politiskā nācija kā pirmskara Latvijas politiskās nācijas mantiniece un turpinātāja veidojusies kopš 1991. gada, balstot pilsonības piešķiršanas noteikumus Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnā, piedāvājot iespēju naturalizēties un pilsonību iegūt.

Arī Latvijas nepilsoņa statuss patiesībā ir ekskluzīvs apliecinājums iespējai kļūt par Latvijas pilsoni, nevis tikt izraidītam uz Krieviju, no kuras nepilsoņu priekšteči Latvijā ieradušies pēc 1940. gada kā civilkolonisti, pārkāpjot Ženēvas konvencijā definēto aizliegumu valstīm okupētājām tos ieplūdināt okupētajās teritorijās.

1983. gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Baltijas valstīm un ierosināja Eiropas Kopienas valstu ārlietu ministriem iesniegt Baltijas jautājumu izskatīšanai ANO speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā. Tomēr ārlietu ministru sanāksmē tika nolemts, ka tas nebūs lietderīgi, jo pēc konsultācijām tapa skaidrs, ka ANO valstu vairākums neatbalsta Baltijas jautājuma apspriešanu.

Un tā dekolonizācijas jautājums, pārkāpjot starptautisko likumdošanu, palika neizlemts un neatrisināts arī pēc valstiskuma atjaunošanas, lielajiem sarunu vedējiem – ASV un Krievijai – vienojoties par citu risinājumu. Šodien, atrodoties uz kara sliekšņa, varam aplēst un nosvērt – Latvijā dzīvo 197 888 nepilsoņu (pēc CSP 2021. gada datiem), kuri veido 10,4% no kopējā iedzīvotāju skaita, liela viņu daļa ir krieviski runājoši PSRS kolonisti vai viņu atvases.

Tur arī aug kājas Latvijas 5. kolonnai, kuras spilgtus pārstāvjus, kas draudēja latviešus denacificēt kā Ukrainā, mēs vērojām “Panorāmā” Daces Stirānes sižetā no Uzvaras parka šā gada 11. maijā.

No šeit pastāvīgi dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem vairāk nekā 52 tūkstoši ir Krievijas pilsoņi, un apmēram 20 000 atdeva savu balsi par Vladimiru Putinu pēdējās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Iepretim šiem skaitļiem Latvijas Bruņotajos spēkos šobrīd ir 6500 karavīru, 8200 zemessargu un 3000 karavīru rezervē. Neizbrīna, ka politiskajās un līdzšinējo sabiedrības integrētāju aprindās dzirdama viļņošanās un nervozitāte.

Piemēram, viens no mūsu integrācijas politikas konsultantiem un Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekļiem filozofs Igors Gubenko tviterī rakstīja: “Ir jāsaprot, ka aicinājumi izraidīt nelojālos, kas izskan etnonacionālisma zīmē, vājina piederības apziņu daudz plašākā Latvijas cilvēku lokā. 9.–10. maija notikumi nebija politiskās nācijas krīze, bet gan sekas ilgstošam gribas trūkumam veidot šādu nāciju.”

Mūsu politiskās nācijas kodolu kopš Latvijas valsts dibināšanas veido valstsnācija latvieši kopā ar mazākumtautību pārstāvjiem – līdzīgi, kā tas ir citās nacionālās valstīs. Latvijas politiskā nācija nekad nav bijusi pilnībā monoetniska, tāda tā nav arī tagad, tādēļ integrācijas konsultanta uzsvērums uz “etnonacionālismu” ir nepamatots.

Man ir daži konkrēti pārmetumi politiskajai videi un tās ekspertiem. Viens no tiem – kā tas nākas, ka Latvijā kopš 90. gadu vidus padomju civilkolonisti tikuši dēvēti par krievu mazākumtautību, šo iebraucēju masu automātiski pievienojot Latvijas pirmskara krievu kopienai? Tā ir klaja manipulācija, kura izraisījusi tālākejošas negatīvas sekas – ilgstošu 5. kolonnas jautājuma nerisināšanu un nemitīgu atsaukšanos uz mazākumtautību tiesībām un privilēģijām, kādas civilkolonistiem nepienākas. Līdzīga manipulācija un būtībā meli ir platformas “rus.lsm.lv” un “LR4” dēvēšana par mazākumtautību kanāliem.

Saturs mazākumtautību valodās 1% apjomā tos nepadara par mazākumtautību kanāliem, bet tie ir krievu, varētu pat teikt – mazākumtautības pārkrievošanas kanāli kā LPSR laikā, būtībā okupācijas varas valodas politikas un rusificēšanas atrauga vēl 32 gadus pēc valstiskuma atjaunošanas. Ja mums objektīvi nav kapacitātes nodrošināt saturu mazākumtautību valodās, tad visus vienojošajai valodai Latvijā ir jābūt latviešu, nevis krievu valodai kā LSRS laikā. Vai tiešām tas ir tik nesaprotami?

Festivālā “Lampa” uz “Sirdsapziņas ugunskura” skatuves notika saruna par politisko nāciju, kurā piedalījās vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, filozofs Igors Gubenko un “Providus” pētniece Agnese Lāce, kura aicināja latviešus aizmirst pagātni un veidot kaut kādu jaunu politisku nāciju. Diez vai pētniece ko tādu ieteiktu ebreju tautai – aizmirst savu pagātni? Ko vēlos teikt? Negrasāmies atteikties no savas pagātnes tādēļ vien, lai cittautieši nepilsoņi beidzot sajustos Latvijā komfortabli, – pagātnes noliegums un melu paildzināšana nav risinājums.

Okupācijas sekas Latvijā nav pārvarētas. Zīmīgi arī, ka šādās un līdzīgās intelektuāļu pārrunās nekad vai reti notiek atsaukšanās uz Satversmes preambulu, kas man šķiet dīvaini. Aicinu ekspertus klusināt aptuvenos pārspriedumus un pievērsties konkrētiem integrācijas problēmu risinājumiem, kā arī atzīt, ka līdzšinējie ir izgāzušies, jo manipulāciju un tukšrunāšanas diemžēl bijis vairāk nekā veselā saprāta un objektivitātes.

________________

Liāna Langa

Avots: la.lv

Exit mobile version