Dienas vatņiks – Nils Muižnieks

Uzskatu, ka Nila Muižnieka darbošanās kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad viņš ieradās Latvijā, ir bijusi viena vienīga darbošanās pret Latvijas valsts interesēm, piesedzoties ar paša sadomātām cilvēktiesībām, tās vienmēr interpretējot tā, lai tas atbilstu Kremļa vēstījumiem un interesēm ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā kopumā.

Pieļauju, ka KGB darboņi bija savervējuši Nilu jau nīstajās ASV astoņdesmito gadu beigās, kad vairs nebija nekādu šaubu par PSRS sairšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanu, tāpēc vecajiem komunistiem bija kaut kas jādara, lai tagad nodrošinātu jaukas un drošas vecumdienas, nu jau demokrātijas un kapitālisma apstākļos. 

Pārskatot gan senākus, gan nesenākus Nila Muižnieka izteicienus, varam konstatēt, ka viņš mērķtiecīgi un sistemātiski ir strādājis, lai veicinātu Kremļa skatījuma nostiprināšanos Latvijā un Eiropā.  

Būtībā Nila Muižnieka darbība ir bijusi šokējoši nelietīga un kaitīga. Lūk, tikai daži fakti, kas to pierāda:  

Deviņdesmito gadu sākumā ierodoties Latvijā un uzreiz uzmetoties par „ekspertu” integrācijas jautājumos, Nils Muižnieks sāka pa labi un pa kreisi kritizēt latviešus un Latviju. Un viena no pašām pirmajām pamācībām, ko Nils Muižnieks sniedza, bija tā, ka jālikvidē tautības ieraksts pasē. Pēc Muižnieka domām tā esot padomju laiku palieka un veicinot iedzīvotāju diskrimināciju (interesanti kādā veidā tautības ieraksts pasē Latvijā veicina diskrimināciju?).

Muižnieka skaidrojums ir vienkārši absurds, un tāpēc es to nocitēšu: „Neesmu dzirdējis nevienu pārliecinošu argumentu, kāpēc tautības ieraksts būtu vajadzīgs. Naturalizācijas procesā latviešu un līvu izcelsmes pilsonības pretendenti baudīs zināmas priekšrocības, bet tas nenozīmē, ka tautībai būtu jāfigurē LR pasēs pēc naturalizācijas. Zinu, ka vieniem patīk savu tautību redzēt oficiālajos dokumentos. Tomēr labsajūta nav spēcīgs arguments. Ieraksts dod iespēju ierēdņiem vai iestādēm šķirot iedzīvotājus pēc tautības, piešķirot privilēģijas vienas tautības pārstāvjiem un diskriminēt citus. Kāpēc dot varas iestādēm šādu iespēju? Galu galā, kāda gan Latvijas valstij daļa gar manu un tavu tautību?”

Izlasot šo Muižnieka savārstījumu, gribas skaļi iekliegties par tik nekaunīgu muldēšanu. Par kādu gan iedzīvotāju šķirošanu un diskrimināciju pēc tautības var runāt Latvijā? Un, ja tik ļoti Muižnieka kungs kaunas, ka ir latvietis, tad viņš taču droši var braukt uz Krieviju un pārkrievoties, un beigu galā sevi saukt par krievu – neviens viņam to neliedz! Tas, iespējams, pierāda to, ka Muižnieks ir savā ziņā komunists, jo tikai komunists tos, kuri sevi uzskata par kādas konkrētas tautas pārstāvi, uzreiz metīsies viņu apsaukāt par nacistu. 

Ar laiku Muižnieks kļuva arvien drošāks un nekaunīgāks savā darbībā un būtībā sāka jau klaji lobēt Kremļa intereses Latvijā. Protams, arī 1998. gadā, kad Latvijas sabiedrību satricināja grozījumi “Pilsonības likumā”, kas paredzēja liberalizēt Latvijas pilsonības iegūšanas procesu un atvieglot latviešu valodas eksāmena prasības lielākajai daļai Latvijas pilsonības pretendentu, tad Muižnieks agresīvi lobēja krievvalodīgo intereses Latvijā.

Muižnieks savā krievvalodīgo aizstāvībā aizrunājās pat tik tālu, ka draudēja Latvijai ar to, ka, ja netiks pieņemti attiecīgie grozījumi “Pilsonības likumā”, tas nopietni ietekmēs Latvijas izredzes iestāties ES un NATO. Jau atkal Muižnieks darīja visu, lai Latvijā paliktu prokremliski orientēta piektā kolonna bez iespējas integrēties Latvijas sabiedrībā. 

Biedrs Muižnieka neapstājās pie sasniegtā un ar katru gadu turpināja arvien konkrētāk un mērķtiecīgāk strādāt Kremļa labā, līdz divtūkstošo gadu sākumā sajutās tik drošs, ka nāca klajā ar apgalvojumiem, ka latvieši apspiež krievus!.

Intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam “Vesti Segodņa” Muižnieks sacīja: “Pēdējos piecos gados vienlaikus ar integrāciju ir notikusi arī dezintegrācija. Ar latviešu valodas palīdzību vesela Latvijas iedzīvotāju grupa (krievi) tikusi atstumta no darba tirgus un sociālās aprites kopumā. Pašlaik Latvijā veidojas ļaužu grupa, kuri ir izmesti “aiz borta”. Pārsvarā tie ir mazākumtautību pārstāvji, kas palikuši bez jebkādas eksistences nišas.”

Kā piemēru šai situācijai viņš minēja socioloģiskajās aptaujās noskaidroto, ka trešdaļa nepilsoņu nevarētu strādāt vietās, kur nepieciešamas latviešu valodas zināšanas. Muižnieks norāda, ka līdz ar to šo cilvēku profesionālās iespējas krasi iegrožotas un viņi kļūst konkurētnespējīgi. Muižnieks norādīja, ka Latvijā vērojama arī nacionālā diskriminācija, kuras pamatā ir galvenokārt valoda. Muižnieks uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina, strādājot nevis ar mazākumtautībām, bet tieši latviešiem, kuriem jāpaskaidro, ka nacionālā diskriminācija ir sodāms nodarījums, kā arī jānorāda, ka nepieciešams pieņemt darbā arī citā valodā runājošos. 

Lūk, tieši šādi Latvijas un Eiropas “galvenais integrācijas speciālists” spriež par integrācijas problēmām Latvijā. Vainīgi ir latvieši, jo viņi liek nabaga krieviem Latvijā mācīties latviski un runāt latviešu valodā. Tādā veidā liela daļa krievvalodīgo tiekot “izolēti” no sabiedrības. Šādi izteikumi vienkārši ir šokējoši. Muižnieks pat “sit pušu” lielākos Latvijas integrācijas un tautu sadraudzības “speciālistus” Urbanoviču, Šleseru, Ušakovu u.c. prokremliskos Putina adeptus, kuri nav atļāvušies vāvuļot kaut ko tik vājprātīgu.  

Muižnieks tik labi “veicināja integrāciju”, ka, protams, atrada kopīgu valodu ar vispārzināmo Kremļa pakalpiņu Šleseru un iestājās Kremļa politbiznesa projektā “Latvijas Pirmā partija” (LPP). Par to viņš tika atalgots ar speciāli viņam izveidotu speciālā ministra amatu. Tā, lūk, vismaz kādu brīdi klaida latvietis varēja sildīt īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sēdekli.

Tajā laikā Muižnieks varēja darboties ar citu vērienu. Muižnieks tik labi “integrēja” Latvijas sabiedrību, ka Šlesers paaugstināja Muižnieku pat par LPP vicepriekšsēdētāju. Ņemot vērā Muižnieka apgriezienus un spēju pildīt Šlesera/Kremļa norādījumus, tika izlemts Muižnieku virzīt Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatam.

Un uzminiet, kuras partijas atbalstīja Muižnieka kandidatūru šim amatam? Tās bija – “Tautas partija” (Šķēle), LPP (Šlesers), “Zaļo un zemnieku savienība” (Lembergs) un “Tautas saskaņas partija” (Urbanovičs, Jurkāns u.c. Kremļa ietekmes aģenti Latvijā). Muižniekam pavisam maz pietrūka, lai tiktu ievēlēts par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru. Bet, ņemot vērā, ka Muižnieks bija labi sevi parādījis valsts mērogā, tad tika izlemts, ka šis “augsta līmeņa profesionālis” ir jāvirza uz starptautiskās skatuves.   

Tad Muižnieks pamazām uzstrādājās dažādās starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās, un tagad mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka šis slīpētais Kremļa ietekmes aģents jau starptautiskā mērogā pauž Putina režīma propagandas vēstījumus un dažādos veidos diskreditē Latviju. Acīmredzot pēdējais Muižnieka uzdevums, kas saņemts no Kremļa saimniekiem, ir atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju, visādos veidos nodrošinot un panākot nelegālo migrantu pūļu no Tuvo Austrumu valstīm uzņemšanu Latvijā.

Turklāt Muižnieks ļoti cītīgi pilda Kremļa norādījumus un nemitīgi pārmet Baltijas valstīm un Polijai pilnīgi izdomātus noziegumus (spīdzināšanas, necilvēcīgu izturēšanos un tam līdzīgas muļķības). Kaut kā īpaši nav dzirdēts, ka Muižnieka kungs būtu jel kad kaut ko bildis par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un Baltkrievijā,  bet par prātam neaptveramajiem noziegumiem, ko veic KF bruņotie spēki  Ukrainā, biedram Muižnieka kungam vispār nav, ko teikt.  

Lūk, tāds ir mūsu pašu “(ne)integrācijas speciālists” Muižnieks – viens nelietīgs un savtīgs Kremļa aģents!

_ _ _

Avots: pietiek.com

2 comments

  1. Ir OK raksts. Vajag rakt dziļak un konkrētus gadu skaitļus minēt, ko šis personāžs ir darījis. Lai cilvēki redz savas tautas “varoņus”. Lis lsiku ps lsiksm vēsturiskus faktus pirms vēlēšanām var atgādināt ko tāds šleser, utu vanags utml personāži “labu” ir darījuši Latvijai.
    Par latvisku Latviju!!!!

Atstāj komentāru: