Luganska slīkst vatņiku mēslos: Kremļa okupanti ievieš savu kārtību!

Šoreiz no manis būs bēdīgs fotostāsts par vatņiku mentalitāti un filosofiju, citiem vārdiem sakot, Kremļa okupantu un līdzskrējēju uzspiesto kultūru un ikdienas cūcisko sadzīvi, ko Kremļa propaganda sauc par „krievu pasauli” (es gan teiktu „Putina krievu pasauli”), kura par nelaimi jau kādu brīdi ir ienākusi un „veiksmīgi” attīstās Kremļa okupētajā Luganskā, kura pēdējo sešu gadu laikā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai – par Lugandosu, jeb par tā saukto pašpasludināto Luganskas tautas republiku.

Man ik pa laikam tiek jautāts, kāpēc es tik bieži rakstu par PSRS. Nu, es jums teikšu, jo PSRS vates mentalitāte un kultūra diemžēl nekur nav pazudusi no mūsu ikdienas dzīves, tai skaitā no mums pašiem. Tā joprojām turpina iznīcināt cilvēkus, pilsētas un veselas valstis! Tā saucamās Jaunkrievijas fani visi kā viens uzskatāmi par kaislīgiem staļinistiem, kurus kontrolē, kūda un finansē putinisti, tādejādi izvēršot karu pret normālo un saprātīgo civilizāciju.

Līdz 2014. gadam Luganska bija vidēja izmēra Ukrainas pilsēta, kas diezgan labi attīstījās, bet pēc tam tajā ieradās Putlera rīkļurāvēji, tie paši „atslēdznieki,” „ogļrači” un „trauku mazgātāji” ar ieročiem, „kurus tie bija nopirkuši vietējās piparu bodēs”, lai ar varu atņemtu Ukrainai šo pilsētu. Visa šī bardaka rezultātā ir gājuši bojā tūkstošiem cilvēku, vēl simtiem tūkstoši cilvēku atrodas bēgļu gaitās, bet, pārējie, kas palika uz vietas – izbauda „Putina krievu pasaules” skarbo realitāti. Tagad Luganska ir mirusi pilsēta – pilnīga katastrofa, vieta, kur var filmēt nākamo filmu „Černobiļa”.

Bet vispār šaubos, vai kādam tiks dota iespēja jebkad kaut ko filmēt šinī vatņiku aizdirst@j@ vietā, jo Lugandosas drošības dienesti par to mierīgi noliks pie sienas. Izskatās, ka Luganska ir tikusi ierauta atpakaļ pagātnē, to atgriežot PSRS laikos, uz kaut kādu 1937. gadu.

Mani draugi, kas nesen bija „ciemojušies” Kremļa okupētajā Luganskā, atsūtīja man vairākas fotogrāfijas, kurās ir skaidri redzams, kāda tagad izskatās ikdienas dzīve Lugandosā „Putina krievu pasaules” apstākļos. Vēlos, lai arī jūs apskatāt šīs bildes.

1. Uzņēmējdarbība un sabiedriskais transports

Līdz Putina rīkļurāvēju iebrukumam Luganskā, tur bija vairākas strādājoša rūpnīcas, kuras kaut arī nebija tehnoloģiski attīstītas un knapi vilga galus kopā, tomēr kaut ko ražoja un deva cilvēkiem iespēju kaut ko nopelnīt. Sākot ar 2014. gadu vairums uzņēmumu beidza savu darbību Luganskā, turklāt pēc okupācijas daudzas ukraiņu rūpnīcas tika vienkārši nozagtas uz aizvestas uz Krieviju, gluži vai labākajās padomju okupantu tradīcijās.

Fotogrāfijā redzama viena no Luganskas rūpnīcām, kas vienkārši tiek zāģēta gabalos un nodota metāllūžņos.

Pilsētā palikušie uzņēmumi acīmredzot turpina strādāt „mežonīgo Austrumu” apstākļos, neievērojot nekādas sanitārās un apkārtējās vides aizsardzības normas. Ūdens tā sauktajā Luganskas jūrā izskatās lūk, šādi. Tagad tur bieži peld nosprāgušas zivis. Tikai velns viņu zina, kādi mēsli tiek pludināti apkārtējos ūdeņos.

Pilsētas infrastruktūra pakāpeniski brūk kopā. Maršruta mikroautobusi ir viens no galvenajiem sabiedriskā transporta veidiem Luganskā. Tie šobrīd izskatās, it kā būtu pārdzīvojuši kaut kādu kataklizmu.

Lūk, mikroautobusa salons, skats uz grīdu.

Lūk, mikroautobusa sēdekļi, kas salaboti ar kulefāna celītēm.

Joprojām esam tanī pašā mikroautobusā.

Bet ar šo koka un dzelzs konstrukciju izskatās, ka ir nostiprinātas mikroautobusa durvis… Makgaiveram būtu, ko pamācīties!

2. Luganskas slimnīca

Savukārt Luganskas Piektajā slimnīcā, kas atrodas Družbas kvartālā, var gūt visriebīgāko iespaidu. Līdz 2014. gadam šeit tika ārstēti cilvēki, bet pēc prokremliskās Lugandosas „uzvaras” slimnīca tika slēgta. Šī ēka jau vairākus gadus ir pamesta, tā vienkārši tiek izlaupīta lēnā garā, un to dara ne amerikāņi, ne baltiešu snaiperes, bet gan vietējie vatņiki.

Šī slimnīca un tās apkārtne atgādina man 1986. gadā pamesto Pripjatu, pilsētu, kas cieta Černobiļas katastrofā, tur arī tika filmēts tik ļoti Kremlim riebīgais seriāls „Černobiļa”. Vēl jo vairāk, šīs slimnīcas ēka ir tāda pati, kā Pripjatas МСЧ-126, pat galvenās durvis ir identiskas.

Kad valdīja „fašistiskā” Ukraina – šī slimnīca bija plaukstošs uzņēmums. Savukārt Kremļa atbrīvotās „demokrātiskās un liberālās” Lugandosas laikos ārstu kabinetos smird pēc urīna, bet uz grīdas mētājas izsisto logu stikla lauskas. „Karš ir miers, brīvība ir verdzība, bet nezināšana – spēks!”

Slimnīcas vestibils – viss izlaupīts!

Pat flīzes no sienām nospēruši!

Savukārt slimnīcas pagrabi aizaug ar krūmiem, interesanti, vai vispār šeit kādreiz atgriezīsies cilvēka cienīga dzīve!

3. Veikali

Protams, ka Luganskā neviens necieš badu, bet preču klāsts veikalos ar katru dienu vairāk un vairāk sāk atgādināt padomju laikus, par kuriem tik ļoti sapņo Ehynars Graudiņš, Normunds Grostiņš, Tatjana Ždanok, Jānis Ādamsons un vēl daudzi citi PSRS adepti, to skaitā, staļinisti, Rietumu nīdēji un Kremļa propagandas cienītāji. Sāls, cukurs, makaroni un sērkociņi ir pieejami visur, plus vēl kaut kādi dārzeņi.

Lūk, plaukti ar sāls, sodas un sauso brokastu pakām. Plaukti pārbāzti ar vienu un to pašu, kā vecajos „labajos” komunistu laikos, lai izskatītos, ka veikalā valda pārpilnība un patērētāju laime.

Lētais alkohols – tas nu Lugandosā netrūkst, cenas arī ļoti zemas. Ir pieejami visi iespējamie šņabja veidi un paveidi, tai skaitā jubilejas stiprinātie vīni, kas sapildīti īpaši skaistās pudelēs par godu uzvaras dienai. Var nopirkt arī lētu alkoholisko burbuļvīnu no Krimnašas. Viss tikai tautai!

Uzdzeramā arī netrūkst!

Desu nodaļa. Vietās Lugandosas delikateses. To pagatavošanas receptes slepenā sastāvdaļa ir ietinamais papīrs un pārtikas krāsotāji, vārot Lugandosas cīsiņus, ūdens nokrāsojas rozā krāsā, bet pats pārtikas izstrādājums izšķīst kā celuloze.

Bet Lugandosā var iegādāties ļoti daudz cepamās eļļas.

Pagalmi, iedzīvotāju savvaļa un mūsdienīgā @izdirstīb@

Un tagad uzmetīsim aci Lugandosas iedzīvotāju namu pagalmiem. Te kopš 2019.gada nekas daudz nav uzlabojies, tā pati netīrība un sabrukums.

Atkritumu un koku zaru kaudzes.

Kopš 2014.gada daudzi pagalmi ir pārvērtušies par izgāztuvēm un graustiem, nekas netiek labots, vai labiekārtots – „Putina krievu pasaules” skarbā realitāte.

Vēl kāds no Lugandosas pagalmiem. Vēl nesen strādājošais lielveikals ATB ir pamests. Vēl viena ēka, kas nolemta izlaupīšanai un izdemolēšanai.

Miskastes pie pamestā veikala. Kāds uz atkritumu konteinera pielīmējis sludinājumu par briežu ragu uzpirkšanu…

Celtniecības atkritumu konteiners, kas ir jau pārvērties par pūstošu atkritumu izgāztuvi.

Visur atkritumi!

Atkritumi uz ielām!

Pamests, ar zāli aizaudzis un ar sadzīves atkritumiem apaudzis sporta laukums.

Līdz ar pilsētas infrastruktūras degradēšanos degradējas arī tās iedzīvotāji. Pēdējo sešu gadu laikā Luganskas iedzīvotāji diezgan pamanāmi ir pārvērtušies par „mežoņiem”, tīri sevī pazaudējuši daļu cilvēcības. Tāpēc, ja tev vajag, nekādu problēmu, ņem un noskrūvē sētā stāvošajai automašīnai riteņus, tas nekas, ka tā nav tavējā.

Savukārt automašīnas ar Ukrainas numura zīmēm tiek aplietas ar krāsu un to riepas tiek sadurtas. Tas ir obligāts rituāls – reliģija! Daži Lugandosas iedzīvotāji tic, ka pie visapkārt notiekošās „dirs@s” ir vainīga tikai un vienīgi Ukraina. Jautājums par to kāpēc no Putina rīkļurāvējiem un vatņikiem atbrīvotajā Slovjanskā norit normāla mierpilna ikdienas dzīve, liek šiem Putina pielūdzējiem nonākt eksistenciālā strupceļā, daži neiztur, tāpēc nodzeras vai izdara pašnāvības.

Lūk, tā paša nama kāpņutelpa, kurā redzam mētājamies šļirces. Acīmredzot tie biedri, kas izdemolēja un „izdaiļoja” pie durvīm nolikto automašīnu, šeit ir saņēmuši vakcīnas, lai nedod Dievs, nesaslimtu ar „ukrainību”.

Bez komentāriem!

Sūdos slīgstošā pilsēta – Luganska ir perfekts piemērs tam, kas notiek ar pilsētām un valstīm, kuras ierodas atbrīvot nezin kas (zaļie laipnie vīreļi) un nezin no kā (fašistiem un nacistiem). Tāda kāda šī pilsēta bija pirms kara, tā vairs nebūs nekad, tā nepielūdzami pārvēršas par vēl vienu Pripjatu… par vēl vienu Putina krievu pasaules izvarotu citas valsts suverenitāti!

autors: Maksims Mirovičs

no krievu valodas tulkoja: Kosķiks Vatnijs

komentēja: Feģa Blatnijs

Avoti:

https://maxim-nm.livejournal.com/588697.html

https://maxim-nm.livejournal.com/tag/Припять

https://vatastan.com/2019/03/18/%ef%bb%bfjau-piekto-gadu-dzirdam-vatnikus-16-marta-baurojam-krim-nas/

https://maxim-nm.livejournal.com/533542.html

3 comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s