Vatastānas Dabas aizsardzības pārvaldes (Росприроднадзор) bijušais darbinieks Vasīlijs Rjabins (Василий Рябинин) tikko kā ir aizsūtījis vēstuli Putina administrācijai. Attiecīgo vēstuli viņam palīdzēja uzrakstīt Greenpeace aktīvisti, jurists Ruslans Abdulajevs (Руслан Абдуллаев) un avīzes Novaja Gazeta žurnālisti.
Par ko tad ir rakstīts vēstulē!?
2020. gada 28. jūnijā esam konstatējuši piesārņotu ūdeņu nopludināšanu apkārtējā vidē no Talnahas rūdas bagātināšanas fabrikas, kas pieder bēdīgi slavenajai kalnrūpniecības kompānijai „Nornikel”. Lieta tāda, ka netīrie ūdeņi nenormālā ātrumā tiek nopludināti caur diviem 450 mm cauruļvadiem, tie tiek sūknēti ar sūkņiem no notekūdeņu rezervuāra pa taisno pāri aizsargdambim apkārtējā vidē.
Attiecīgo šķidrumu ir grūti nosaukt par ūdeni, tas putojas kā šampūns un asi smird pēc kaut kādas ķīmijas, un turklāt tas acīmredzami nogalina visu dzīvo. Mēs redzējām nodzeltējušus kokus gar indes upes krastiem un „mirušo” ezeru, kurā ietecēja ķīmikāliju straume, no kuras laukā rēgojās „miruši” koki.
Attēlā: Šķidrums putojas kā šampūns un asi smird pēc kaut kādas ķīmijas, turklāt tas nogalina visu dzīvo. Foto: Jurijs Kozirevs/ „Novaja Gazeta”
Attēlā: Mirušais ezers. Foto: Jurijs Kozirevs/ „Novaja Gazeta”
Tālāk no mirušā ezera netīrais ūdens ietek Harajelahas upē, bet tālāk – Pjasino ezerā. Tas ir tas pats ezers, kurā kompānijas „Nornikel” TEC-3 mēnesi iepriekš nopludināja dīzeļdegvielu. Konstatējot šo faktu, mēs nevilcinoties griezāmies ar ziņu policijā un Ārkārtas situāciju ministrijā, bet visātrāk uz esošo problēmu noreaģēja pati „Nornikel”.
Attēlā: Vasīlijs Rjabins izsauc policiju un Ārkārtas situāciju ministrijas pārstāvjus notikuma vietā, kur kompānija „Nornikel” pārsūknē netīros ūdeņus tālāk tundrā. Foto: Jurijs Kozirevs/ „Novaja Gazeta”
Sākumā notikuma vietā ieradās drošības departamenta pārstāvji un pieprasīja pamest objektu, bet, kad viņiem neizdevās mūs padzīt, viņi izslēdza sūkņus. Pēc tam nezinu no kurienes uzradušies darbinieki sāka demontēt cauruļvadus. Savukārt notikuma vietā ieradušies tiesībsargājošo institūciju pārstāvji vien pasīvi novēroja notiekošo, necenšoties pārtraukt strādnieku darbu.
Patiesībā ieradās ļoti daudzu dienestu pārstāvji – no izmeklēšanas komitejas, no prokuratūras, no Dabas aizsardzības pārvaldes, bet vai viss beigsies ar kaut ko vairāk nekā kārtējo naudas sodu kompānijai, kuras gada apgrozījumu veido 8 miljardi USD, to mēs uzzināsim vēlāk.
Attēlā: Policisti un Vasīlijs Rjabins dodas uz noplūdes vietu. Foto: Jurijs Kozirevs/ „Novaja Gazeta”
„Nornikel” pārstāvis un Ārkārtas situāciju ministrijas virsnieks novēro, kā tiek demontēti cauruļvadi. Foto: Jurijs Kozirevs/ „Novaja Gazeta”
Attēlā: „Nornikel” drošībniekiem neizdevās mūs padzīt. Tad viņi izslēdza sūkņus, bet strādnieki steidzīgi sāka demontēt cauruļvadus. Ieradās smagā tehnika. Oranžā ēka – sūkņu stacija. Foto: Jurijs Kozirevs/ „Novaja Gazeta”
Attēlā: Viņi steidzās ar demontāžu tik ļoti, ka darba gaitā ar buldozeru tika iznīcināta viena no policijas automašīnām, ar kuru bija ieradušies prokuratūras pārstāvji. Foto: Jurijs Kozirevs/ „Novaja Gazeta”
Pēc dažām stundām „Nornikel” un uzreiz pēc tam arī Svetlana Radionova (Светлана Радионова), kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes vadītāja nāca klajā ar praktiski vienādiem publiskiem paziņojumiem. Saskaņā ar tiem viss iepriekšminētais bija vienkārša avārijas situācija, kas radās karstā ūdens cauruļvadu hidrauliskās izturības testēšanas laikā, turklāt attiecīgajā reģionā bija bijušas lielas lietus gāzes, kas pārpildījušas notekūdeņu rezervuāru, tāpēc tika pieņemts lēmums mazliet noliet tos apkārtējā vidē.
Domāju, ka tie ir meli, jo mums ir pierādījumi, ka ūdeņu nopludināšana bija notikusi arī iepriekš.
Lūk, Vasīlija Rjabina vēstule Vatastānas pašpasludinātajam caram Vlaģikam:
„Google satelītuzņēmumos esmu pamanījis lielu skaitu mākslīgas izcelsmes ezeru Talnahas rūdas bagātināšanas fabrikas apkaimē, turklāt to ūdeņu krāsa nav dabīgas izcelsmes. Pieļāvu, ka rūpnīcas notekūdeņi sūcas cauri aizsargdambim. Tāpēc šā gada 20. jūnijā kopā ar Jeļenu Kostjučenko, „Novaja Gazeta” speciālo korespondenti nolēmām doties papētīt tuvāk, kas tur notiek, un pafilmēt apkārtni ar dronu, cerībā konstatēt vietas, kur notiek netīro ūdeņu noplūdes. Kad ieradāmies pie viena no ezeriem (69°31’37.1″N 88°11’25.4″E), uzreiz pamanījām, ka tas ir nedabīgi pelēcīgi zilā krāsā un putām gar tā krastiem, turklāt koki tā apkārtnē bija nokaltuši. No ezera tecēja laukā mazas upītes, to ūdeņi pa taisno ietecēja Pjasino ezerā. Bija dzirdams ģeneratoru troksnis. Mēs pacēlām gaisā dronu ar GoPro videokameru. Vēlāk izpētījām iegūtās fotogrāfijas un atklājām vietu, no kuras tiek nopludināti netīrie ūdeņi tundrā. Fotoattēlos ir ļoti labi saskatāmi divi cauruļvadi pa kuriem tiek pārsūknēti ūdeņi no ūdenskrātuves. Ņemot vērā, ka fotoattēlu izšķirtspēja tomēr nebija pietiekama, mēs nolēmām doties uz noplūdes vietu un paskatīties ar savām acīm, kas tur notiek. Viss notiekošais tika nofilmēts.”
Drona fotoattēlā redzama sūkņu stacija un cauruļvadi, kas iet no notekūdeņu krātuves tundrā. Zemāk, pie meža jau redzam putojošu notekūdeņu straumi, kas nesas upes virzienā.
Tieši šeit astoņas dienas iepriekš žurnālisti un dabas aktīvisti konstatēja indīgu vielu nesankcionētu nopludināšanu apkārtējā vidē.
Šeit redzam notekūdeņu straumes izveidotu gultni meža masīvā un „mirušo” ezeru.
Notekūdeņi taisnā ceļā dodas pretī Taimiras upēm un ezeriem. Attiecīgajā rajonā notekūdeņi ietek Harajelahas upē un pēc tam Pjasino ezerā.
Kāpēc bija nepieciešamas astoņas dienas?
Jo vajadzēja savākt komandu. Jo Noriļskā ir ļoti bailīgi stāties pretī kompānijai „Nornikel”, kas pārvalda visu apkaimi. Ar Vasīliju kopā gāja tikai viņa māsa Marija un mēs, un Greenpeace.
Mēs arī ieraudzījām to, ko arī gaidījām, proti – piesārņotu ūdeņu apzinātu nopludināšanu jau praktiski iznīcinātajā Pjasino ezerā. Tagad arī jūs to ieraudzījāt.
Man nav, ko pateikt Radionovai. Es gribu nodot vēsti kompānijai „Nornikel”.
Es neprasu, lai jūs nāktu pie prāta, jo tas vairs nav iespējams, bet vismaz šoreiz nedomājiet par attaisnojumiem, bet padomājiet labāk par kompānijas likvidēšanu. Smagie metāli – niķelis, kobalts, dzelzs, misiņš un pārējā ķīmija tagad turpina nogalināt tos, kas vēl elpo un dzīvo. Tas ir jūsu pienākums glābt tos, kurus vēl neesat nogalinājuši, bet, lai to izdarītu, ir jāsāk ar savu kļūdu atzīšanu.
Avoti:
Vatastānas hronika 