Pirms trīs gadiem, 29.oktobrī, Maskavas Namā notika Komjaunatnes (Всесоюзный ленинский коммунистический союз молодёжи) simtgades svinības. Pasākumu, kurā, spriežot pēc uzraksta uz Maskavas Nama durvīm, varēja piedalīties tikai Krievijas vēstniecības akceptētas personas, no malas vēroja arī mājaslapas kompromat.lv vadītājs, žurnālists Leonīds Jākobsons, kurš iepriekšminētajam notikumam veltīja nelielu fotoreportāžu.

Jākobsona uzņemtajos kadros ir redzams, ka slēgtajās svinībās piedalījās jau ierastie Kremļa ietekmes aģenti Latvijā – vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs, wannabe politieslodzītais Aleksandrs Gapoņenko, „Saskaņas” kādreizējais prezidenta amata kandidāts Sergejs Dolgopolovs, propagandisti (pardon my french – Kremļa pasaules uzskatus atbalstošie žurnālisti) Grigorijs Zubarevs un Abiks Elkins. Kā arī „krievu pasaules” kontekstā mazāk redzamie biznesa vides pārstāvji – bijušais Trasta komercbankas vadītājs Igors Buimisters, miljonārs, „Pirmā Baltijas kanāla” īpašnieks un „Saskaņas” pelēkais kardināls Oļegs Solodovs, kā arī Latvijas telekomunikāciju nozares „krusttēvs”, miljonārs Pēteris Šmidre, kuram, kā norāda Jākobsons, uzticīgie ļeņinieši pasākuma gaitā pievērsa īpaši nedalītu uzmanību.

Tieši Šmidres parādīšanās Maskavas Nama organizētajā pasākumā ir piesaistījusi manu uzmanību.

Kas ir Pēteris Šmidre?

Šmidre ir uzskatāms par pēcpadomju Latvijas telekomunikāciju nozares pionieri. Lai neieslīgtu pārāk plašos apcerējumos par uzņēmēja personīgo dzīves gājumu (ticiet man tas ir bijis intrigu caurvīts), centīšos Šmidres profesionālo darbību raksturot vairākos punktos –

• Šmidres profesionālās izaugsmes sākums ir cieši saistīts ar darbību Komjaunatnē un Komunistiskajā partijā.
• Pēc PSRS sabrukuma Šmidre kļuva par telekomunikāciju uzņēmuma „Baltkom” ģenerāldirektoru.
• 2000. gadā Šmidre pārdeva „Baltkom” mobilo sakaru operatora kapitāldaļas Zviedrijas uzņēmumam „TELE2”.
• Papildus telekomunikāciju biznesam, Šmidre, izmantojot uzņēmumu „Alīna” nodarbojās arī ar naftas ieguves vietu apzināšanu Latvijā. 2009.gadā miljonārs savu naftas biznesu pārdeva ārvalstu partneriem.
• 2003. gadā Šmidres kontrolētais uzņēmums „Alīna” iegādājās 95% no „Baltkom” kapitāldaļām.
• 2004. gadā Šmidre kā privāts investors iegādājās pusi (!) no zemjūras optiskā kabeļa starp Gotlandi un Ventspili, tādā veidā vēl vairāk nostiprinot savu ietekmi Latvijas telekomunikāciju nozarē.
• Šmidres vadītais uzņēmums „Baltkom” iesaistījās agresīvā konkurences cīņā ar valstij piederošo „Lattelecom”. 2007./2008.gadā klīda baumas, ka Šmidre plāno iegādāties „Lattelecom” kapitāldaļas. Kā otrs iespējamais pircējs toreiz tika minēts oligarhs Andris Šķēle. Šajā laikā par iespējām iegūt kapitāldaļas lielākajā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā aktīvi interesējās arī Krievija.
• 2009. gadā Šmidres uzņēmums „Alīna” pārdeva tam piederošās „Baltkom” kapitāldaļas. Vairākas pazīmes liecināja, ka Šmidre tās varētu būt pārdevis pats sev, lai tādā veidā izvairītos no dažādu saistību pildīšanas. Šmidre šādu informāciju kategoriski noraidīja un 2014.gadā pameta arī „Baltkom” valdes priekšsēdētāja amatu.
• Neskatoties uz oficiāli pasludināto aiziešanu no telekomunikāciju nozares, Šmidre joprojām ir Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
• No 2015.-2018.gadam Šmidre bija arī Latvijas Šaha federācijas prezidents.
• Pēdējos gados Šmidre sevi dēvē par fermeri un nodarbojas ar lopkopību Sēlijā netālu no Baltkrievijas robežas.
• 2018.gada gada pavasarī klajā nāca miljonāra autobiogrāfija „Viss nav vienkārši, viss ir ļoti vienkārši”. Grāmata tika izdota latviešu un krievu valodā un uz tās prezentāciju bija ieradusies virkne Latvijas elites pārstāvju.

Neskatoties uz publiskajiem paziņojumiem par aiziešanu no uzņēmējdarbības un nodošanos dzīvei laukos un grāmatu rakstīšanai, manuprāt, Šmidres kungs joprojām spēlē pietiekami lielu lomu Latvijas biznesa vidē un, visticamāk, nav zaudējis savu noteicošo vietu arī telekomunikāciju nozarē. Spekulēšu, ka Šmidre joprojām varētu būt „ļoti interesants” kā ietekmes aģents kādai no Latvijas kaimiņvalstīm (uzminiet nu, kurai!).

Kāda ir Šmidres iespējamā saistība ar Kremļa ietekmes aģentiem?

Pētera parādīšanās Maskavas Nama īpaši uzlūgto viesu vidū ir nedaudz pārsteidzoša, taču nebūt ne neiedomājama. Manuprāt, tai varētu būtu divi skaidrojumi –

Pirmais – Šmidre vismaz daļēji dala Kremļa ideoloģiju un Maskavas Namā bija ieradies saistībā ar savu ilglaicīgo darbību Komjaunatnē. Šmidres kungs jau agrāk ir izcēlies ar visai odiozu pasaules redzējumu un ir neviennozīmīgi vērtējis Latvijas eiroatlantisko ārpolitisko kursu. Piemēram, intervijā prokremliskajam interneta blogam imhoclub.lv (to vada DP ikgadējos pārskatos iekļautais Jurijs Aleksejevs) 2011.gadā Šmidre Latviju raksturoja kā „okupētu teritoriju”, tiesa sīkāk nepaskaidrojot, ko ar to bija domājis. Līdzīgu kritiku Latvijas valstij Šmidre ir paudis arī citos masu medijos. Tas, visticamāk, ir saistīts ar personisku aizvainojumu par „Baltkom” eventuālo piekāpšanos „Lattelecom” cīņā par noteicošo lomu Latvijas telekomunikāciju tirgū. Šogad izdotā miljonāra autobiogrāfija liecina, ka Šmidre, līdzīgi citiem Kremļa aģentiem, dala nostalģiskas jūtas pret PSRS. Intervijā portālam delfi.ru miljonārs īsumā ir iezīmējis savu pasaules redzējumu. Viņaprāt, atmodas darbība ir vērtējama neviennozīmīgi, ārvalstu investori, kas traucē vietējam biznesam, ir „parazīti”, Latvijai ir jākļūst par prezidentālu republiku utml. Interesanti, ka citi krievvalodīgie masu mediji Šmidres grāmatā paustās simpātijas pret padomju režīmu ir interpretējuši vēl radikālāk un š.g. ietvaros vairākkārtēji ziņojuši, ka Šmidre esot atzinis to, ka „padomju laikos dzīve bijusi lieliska”. Jāatzīmē, ka miljonāra, nekritiskā nostāja pret Maskavu izpaudās arī laikā, kad viņš bija Latvijas Šaha federācijas prezidents. Kā ziņo kompromat.lv, 2014.gadā Šmidre esot aktīvi lobējis Starptautiskās Šaha federācijas prezidenta un partijas „Vienota Krievija” biedra Kirsana Iļjumžinova intereses uz pasaules šaha skatuves.

Otrais – Maskava plāno izmantot Šmidri, lai lobētu savas intereses Latvijas telekomunikāciju nozarē. Nevar izslēgt, ka Krievija mērķtiecīgi cenšas nodibināt ciešākus kontaktus ar Šmidri, lai izlobētu vienu vai otru sev izdevīgu projektu Latvijas teritorijā. Pirmais, kas nāk prātā, ir Kremļa vēlme iejaukties „Lattelecom” un „LMT” apvienošanas procesā. Jāatzīmē, ka šī gada vasarā abas iesaistītās puses, Latvijas valsts un Zviedrijas uzņēmums „Telia Company”, nonāca pie pagaidu kompromisa, kas paredz kopīga sadarbības plāna izstrādāšanu. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka jautājums par abu uzņēmumu apvienošanos ir atrisināts. Kremlis, radušās domstarpības starp Latvijas un Zviedrijas pusi, visticamāk, interpretē kā iespēju vēlreiz censties iegūt savā kontrolē Latvijas lielāko telekomunikāciju uzņēmumu kapitāldaļas. Ja tā, tad Šmidres zināšanas, kontakti un ietekme lieki noderētu Kremlim, lai īstenotu savus plānus.

[whohit]Miljonārs Šmidre viesojas pie Kremļa ietekmes aģentiem Maskavas Namā[/whohit]