Lukašenko dienas skaitītas, līdz ar ko arī Putina ērai var pienākt gals

Domāju, ka nekļūdīšos, ka notikumi Baltkrievijā ir piesaistījuši daudzu cilvēku uzmanību. Pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas Baltkrievijas iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju paust savu viedokli par notiekošajiem procesiem, līdz ar ko A. Lukašenko varas pozīcija ir piedzīvojusi ievērojamus satricinājumus. Tagad ne vienu vien prātu nomoka jautājums – kā attīstīsies notikumi Baltkrievijā, vai no troņa tiks gāzts viens no pēdējiem autoritatīvajiem līderiem un, kas nav mazsvarīgi, vai Baltkrievijas notikumi var kaut kādā veidā ietekmēt Krieviju, vai arī – vai Krievija var ietekmēt notikumus Baltkrievijā?

Lai varētu izdarīt kaut kāda veida prognozes, nepieciešams pārskatīt būtiskāko notikumu norises hronoloģiju un vairāku notikumu savstarpējo mijiedarbību.

9.augusts – pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas sākas protesti. Notiek pirmās sadursmes. Pret demonstrantiem tiek izmantota asaru gāze, gaismas un trokšņu granātas un ūdensmetēji. Ir aizturētie.

10.augusts – protesti kļūst plašāki un neaprobežojas tikai ar Minsku. To apspiešanai tiek izmantoti speclīdzekļi un speciālā tehnika. Tiek ziņots, ka aizturēti aptuveni 3000 cilvēku. No viņiem aptuveni 1000 Minskā un vairāk nekā 2000 citos republikas reģionos. A.Lukašenko paziņo, ka atbilde uz protesta akcijām būs adekvāta.

11.augusts – Turpinās protesti, notiek demonstrantu un drošības spēku sadursmes. Protestētāji tiek aizturēti, drošībnieki plaši pielieto fizisko spēku.

12.augusts – Kijeva oficiāli pieprasa izdot 28 no Baltkrievijā aizturētajiem „Vagner” algotņiem. Notiek solidaritātes akcijas, protestējot pret vardarbību

13.augusts – Protesti turpinās, iztiekot bez asām sadursmēm, kuras bija raksturīgas pirmajām trim naktīm. Lielo rūpnīcu darbinieki iesaistās streikā.

14.augusts – Protesti turpinās. A.Lukašenko liek izmeklēt masveidīgo protestētāju aizturēšanu, un vairāk nekā 1000 no aizturētajiem ir atbrīvoti. Kopumā ir aizturēti gandrīz 7000 cilvēku un simtiem ievainoti, ir arī bojāgājušie. A.Lukašenko brīdina rūpnīcu darbiniekus ar uzņēmumu krahu, ja tie turpinās streikot. Parādās gadījumi, kad vairāki drošības spēku karavīri ar savām darbībām parāda, ka negrasās piemērot fizisku spēku. Baltkrievija atbrīvo „Vagner” algotņus.

15.augusts – notiek A.Lukašenko un V.Putina telefonsaruna. A.Lukašenko paziņo, ka Krievija pēc pirmā pieprasījuma sniegs vispusīgu palīdzību Baltkrievijas drošības garantēšanai ārēju militāru draudu gadījumā. A.Lukašenko paziņo, ka neiesaistīsies dialogā par situācijas noregulējumu valstī ar ārvalstu starpnieku piedalīšanos.

16.augusts – Atkal notiek A.Lukašenko un V.Putina telefonsaruna. A.Lukašenko devis rīkojumu Vitebskas desanta triecienbrigādi pārvietot uz Grodņu valsts rietumos. Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās vadības centrā Bruņoto spēku pārstāvji informēja par “par militārās komponentes” pieaugumu pie valsts rietumu robežām.

17.augusts – Tiek ziņots, ka Baltkrievijas virzienā no Krievijas dodas kravas automobiļu kolonnas. Tiek pieļauts, ka tiek pārvietotas Nacionālās gvardes, vai OMON vienības. A.Lukašenko paziņo, ka, ja protestu dalībnieki neaprobežosies ar miermīlīgām ielu akcijām, bet kļūs vardarbīgi, – par to būs jāatbild.

18.augusts – Turpinās protesti, un tiek pieprasīta aizturēto atbrīvošana. Tiek izsludināts aicinājums uz vispārējo streiku, lai panāktu A.Lukašenko atkāpšanos. Baltkrievijas vēstnieks Slovākijā paziņo par atkāpšanos no amata pēc tam, kad paudis atbalstu protestētājiem. A.Lukašenko apsūdz opozīciju par mēģinājumu sagrābt varu, apsūdzot opozīciju arī vēlmē saraut Baltkrievijas saites ar līdzšinējo tuvāko sabiedroto Krieviju. Tiek paziņots, ka Krievija nepieciešamības gadījumā ir gatava sniegt palīdzību Baltkrievijai. Grodņas vadība piekāpusies virknei A.Lukašenko noskaņoto protestētāju prasību. Vietējā milicija publiski atvainojusies par vardarbību. Minskā nolaižas no Maskavas izlidojusī Federālā drošības dienesta lidmašīna, kuru izmanto dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs. Aculiecinieki ziņo, ka no Krievijas drošības dienesta lidmašīnas neviens lidostā nav iegājis. Pasažieri gāja caur dienesta izeju, no kuras izdzina pat lidostas apsardzi. Faktiski viņi nav reģistrējušies par ielidošanu valstī un nav izgājuši muitas kontroli.

19.augusts – A.Lukašenko paziņo, ka armijas vienības valsts rietumos ir pilnas kaujas gatavības režīmā. Vienlaikus Drošības padomē uzdodot uzdevis varas iestādēm “atgriezt mierīgu valsti”. Savukārt Aizsardzības ministrijai uzdots sekot NATO spēku kustībām Polijā un Lietuvā, un vajadzības gadījumā nekautrēties izvērst bruņotos spēkus to pārvietošanās virzienā, akcentējot: “Jo īpaši Grodņā, Grodņas virzienā. Jo ir ļoti liela vēlēšanās tur destabilizēt situāciju vēl vairāk nekā Minskā.” Krievijas ārlietu ministrs paziņo, ka Baltkrievijā nav nepieciešama ārēja mediatora iesaiste. Minskā OMON vienības atkal ir sākušas izklīdināt protestētājus. Valsts drošības komitejai (VDK) ir dots rīkojums identificēt un apturēt ielu nemieru rīkotājus un atklāt to finansēšanas kanālus.

Apskatot notikumu hronoloģiju, jāpievērš uzmanība faktam, ka protestu akcijas Baltkrievijā sākās nevis pēc rezultātu paziņošanas, bet gan uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Līdz ar to kritiku neiztur arguments, ka protesti būtu sākušies par vēlēšanu rezultātiem. Sākotnējās fotogrāfijās no protesta vietām redzams, ka pārsvarā sadursmē ar drošības spēkiem iesaistās jauni un sportiska izskata vīrieši. Dažādu sabiedrības slāņu iedzīvotāju iesaistīšanas notiek jau nedaudz vēlāk.

Līdz ar to ir pamats pieņēmumam, ka protesta akcija jau bija sākotnēji plānota un tieši ar mērķi radīt nekārtības.

Izskatās, ka, sākotnējo protestētāju darbības iedrošināti, protestos sāk piedalīties lielāks iedzīvotāju skaits un protesti pārņem visu Baltkrieviju. Fotoattēlos vairs arī neparādās tik izteikti sportiska izskata vīriešu koncentrētais īpatsvars protestētāju rindās.

Savā ziņā kā pagrieziena punkts uzskatāms 12.augusts, kad plašākas sabiedrības masas protestē tieši pret drošības iestāžu darbinieku vardarbību, rūpnīcu darbinieki uzsāk streiku. Manāma tendence, ka A.Lukašenko it kā cenšas mazināt notikušā sekas, paziņojot, ka aizturētie tiks atbrīvoti un tiks veiktas pārbaudes par aizturēšanām. Visticamāk, ka šādi viņš rīkojies, redzot, ka protestētājus atbalsta strādnieki. Tomēr tā saucamais “atkusnis” bija īslaicīgs. Baltkrievija atbrīvo aizturētos „Vagner” kaujiniekus, un A.Lukašenko vairākkārtīgi sazinās ar V.Putinu.

Bez uzmanības nevar atstāt arī faktu, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi iesākumā visai rezervēti atspoguļoja notikumus Baltkrievijā. Situācija mainās pēc tam, kad Baltkrievija bija atbrīvojusi aizturētos „Vagner” kaujiniekus un A.Lukašenko sazinājies ar V.Putinu. Ja līdz tam A.Lukašenko mēģināja kaut kā mazināt spriedzi, tad pēc tam viņš nostājās uz daudz “kareivīgākas” takas. Parasti tā rīkojas cilvēks, kurš iesākumā bijis viens pats un tad ar vārdiem mēģina kaut kā risināt situāciju, bet, saprotot, ka nesanāks, nodrošinās ar spēcīgu aizmuguri un, kā to paveicis, – kļūst savā ziņā drošāks un pārliecinātāks.

Krievija savos paziņojumos akcentē to, ka Baltkrievijas notikumos ir iesaistītas ārvalstis, un, ka tā sniegs palīdzību Baltkrievijai, ja tai būs “uzbrukumi” no ārpuses. Vienlaikus ar šiem Krievijas paziņojumiem, A.Lukašenko sāk runāt par ārējiem draudiem, veicot darbības, kuras būtu jāveic, ja apdraudējums būtu reāls. Piemēram, pārdislocē vienības, paaugstina kaujas gatavību. Līdz ar to tiek radīta ilūzija, ka tik tiešām Baltkrievija ir apdraudēta, tādējādi radot priekšnosacījumu Kremļa paustajam, ka Maskava sniegs savu palīdzību ārējo draudu gadījumā.

Visticamāk, ka Maskava, pamatojoties uz A.Lukašenko pausto par ārējiem draudiem, tad Baltkrievijā varētu ievest savus drošības spēkus, ar atklāto mērķi – nosargāt Baltkrieviju no ārējā apdraudējuma, bet ar faktisko mērķi – nodrošināt A.Lukašenko palikšanu pie varas. Šādu pieņēmumu apstiprina FDD vadītāja vizīte Minskā. Ja Krievijas faktiskais mērķis būtu pasargāt Baltkrieviju no ārējā apdraudējuma, tad uz Minsku vajadzēja doties nevis FDD amatpersonai, bet gan aizsardzības ministram vai vismaz Ģenerālštāba priekšniekam.

Iepriekš minētā scenārija īstenošanās gadījumā atliek tik minēt, kādu “maksu” V.Putinam par palīdzīgo roku ir apsolījis A.Lukašenko, bet visticamāk, ka tā ir lielāka Baltkrievijas un Krievijas integrācija, kā rezultātā V.Putins sasniedz savu ilgi loloto mērķi – kļūt par abu valstu prezidentu.

Tiesa, šāds scenārijs var izrādīties “nāvējošs” pašam Putinam, jo Baltkrievijas iedzīvotāju neapmierinātība ar valstī notiekošo ir sasniegusi augstu pakāpi un viņi vairs nav tik viegli apmānāmi ar “draudzīgā Putina” atbalstu A.Lukašenko. Attiecīgi – šāds noskaņojums var arī pārnesties uz Krieviju, kur neapmierinātība ar Putina valdīšanu sāk sasniegt jaunas virsotnes. Rezultātā var izveidoties situācija, ka glābējs pat kļūs par glābjamo.

Nav šaubu, ka Krievija ir ļoti ieinteresēta ietekmēt notikumus Baltkrievijā sev labvēlīgā virzienā. Tiesa, neatbildēts pagaidām paliek jautājums, vai tik tiešām Kremlis sākotnēji nav bijis iesaistīts pie situācijas destabilizācijas. Tomēr izskatās, ka Baltkrievijas iedzīvotāji, sajutuši iespēju atbrīvoties no A.Lukašenko, nepieļaus, ka tas notiek ar Krievijas atbalstu. Šādā gadījumā notikumi Baltkrievijā viennozīmīgi ietekmēs notikumus Krievijā. Te varu piekrist jau vairākiem iepriekš paustajiem viedokļiem, ka Putinam šajā brīdī vislabāk būtu atstāt A.Lukašenko vienu. (Tiesa, pagaidām atsevišķas pazīmes neliecina, ka viņš tā rīkosies.)

Skaidrs, ka A.Lukašenko vairs varu nenoturēs. Tagad tik jautājums – cik ilgi viņš noturēsies un “cik smaga” būs viņa gāšana. To, ka viņa dienas skaitītas, apliecina fakts, ka no amatiem sāk atkāpties dažāda ranga amatpersonas, pat vesela pilsēta (Grodņa), faktiski ir izgājusi no A.Lukašenko kontroles.

Pēc A.Lukašenko un viņa kliķes gāšanas pastāv liela iespējamība, ka Baltkrievijas priekšgalā var izvirzīties cilvēks, kuram tomēr tuvāka ES politika un integrācija NATO.

Kaut iepriekš V.Putins tieši vai netieši uzskatīja A.Lukašenko par “zemākas rases cilvēku”, izskatās, ka tieši A.Lukašenko dēļ arī Putins pazaudēs savu ietekmi, ja ne arī varu.

Jebkurā gadījumā Putins tagad ir nostādīts krustcelēs, kur, kā pasakās mēdz teikt, – pa kreisi iesi, bez biksēm paliksi, pa labi iesi, zirgu pazaudēsi, taisni iesi…

Līdz ar to visai droši var teikt – ietekmēs tagad Krievija notikumus Baltkrievijā vai ne, bet notikumi Baltkrievijā noteikti ietekmēs Krievijas, precīzāk, Putina nākotni. Un tā nu vairs neizskatās rozēm kaisīta.

P.S. Brīvdienās vairāki simti tūkstošu atkal bija izgājuši Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s