Pēdējo dažu dienu laikā tika ļoti daudz stāstīts un rakstīts medijos par degvielas noplūdi Noriļskā. Es to vairāk nosauktu par ekoloģisku superkatastrofu, kuras rezultātā tā ne pa jokam tika piesārņotas ūdenstilpnes, gruntsūdeņi un pati grunts ar toksiskām vielām. Speciālisti uzskata to par vienīgo pasaulē tik liela mēroga tehnogēnisko katastrofu, kurai, protams, bija jānotiek Vatastānas Sibīrijas mūžīgā sasaluma zonā.
Savukārt Vatastānas kompānija Noriļskij Ņikeļ (Норильский никель – Noriļskas niķelis), kas ir vainīga pie šīs katastrofas, tagad mēģina attaisnoties, vainojot globālo sasilšanu, it kā zeme atkusa, kā rezultātā degvielas tvertne „nosēdās”, bla, bla un vēlreiz bla. Ja reiz kompānijas „advokātiem” ir taisnība, tad šī katastrofa varētu pierādīt klimata izmaiņas ar reālām katastrofiskām sekām, bet visticamāk pie vainas ir nolaidība un vatņiku pofigisms… eh gan jau tiksim sveikā, pofig zivis, pofig viss. Piesārņotās Ambarnajas upes sarkano ūdeņu fotogrāfijas vienlaikus aizrauj un biedē.
Šis gadījums Vatastānas dabas iznīcināšanas vēsturē nav vienīgais. Arī citas Vatastānas upes ir tikušas nokrāsotas dažādās krāsas jau iepriekš, nemaz nerunājot par padomju Vatastānas laikiem, kas brīdina un signalizē par to, ka Vatastānai ir ļoti lielas problēmas ar ekoloģiju un dabas saudzēšanu. Kāds tur brīnums, ka Baltijas jūra ir vispiedirstākā jūra pasaulē
Sarkanā krāsa Noriļskā
2020. gada 31. maijā degvielas rezervuāra bojājumu dēļ no Noriļskas niķeļa TEC noplūda ļoti daudz indīgo vielu Ambarnajas un Daldikanas upēs, nokrāsojot tās ūdeņus sārtos toņos. Piesārņojums nokļuva arī Pjasinas upē, kas ietek Karas jūrā, respektīvi, Ziemeļu Ledus okeānā, bet vainīgie šādu varbūtību noliedz. MČS par katastrofu it kā uzzinājuši tikai pēc divām dienām. Izrādās, ka šī nav pirmā reize, kad Noriļskas apkaimē esošās upes ir tikušas iekrāsotas sārtos toņos. To pierāda NASA uzņemtie satelītuzņēmumi 2016., 2015., 2013., 1998., un 1997. gadā. NASA uzskata, ka šeit pie atbildības būtu jāsauc metalurģijas kombināts Nadežda, kas pieder bēdīgi slavenajam Noriļskas niķelim. Savukārt kompānija uzskata, ka šāda veida dzels sāļu nopludināšana Daldikanas upē nerada nekādus draudus ekoloģijai. Šeit iederētos mazās zviedrietes Tunbergas mēmiskais kliedziens, „HOW DARE YOU!”
Attēlā vatņiku piedirstā Daldikanas upe 2016. gadā
Oranžā krāsa Permas krajā
2017. gadā Permas krajā esošā upīte ar nosaukumu Kizel nokrāsojās dzeltenos un sārti oranžos toņos. Upītes Kizel, kā arī citu tuvumā esošo upju (Viļva, Grmjačaja un Kosva), piesārņojums parasti tiek izskaidrots ar Kizelovskas akmensogļu baseinā esošajām raktuvēm. Tās tagad ir slēgtas, bet gruntsūdeņi no tām pastāvīgi skalo ārā toksiskos metālu savienojumus, kas tādejādi nonāk ūdenstilpnēs.
Attēlā vatņiku piedirstā upe Kizel Permas krajā 2017. gadā
Dzeltenā krāsa Burjatijā
2019. gada jūnijā mediji ziņoja par to, ka Burjatijā esošā upe Modonkuļ ir palikusi dzeltena. Analīzes parādīja, ka upē bija paaugstinājies mangāna un kadmija daudzums respektīvi par sešdesmit un trīs reizēm virs pieļaujamās normas.
Tika noskaidrots, ka piesārņojums bija nācis no kādas slēgtas šahtas ar nosaukumu Zapadnaja, kas piederēja Džidinskas volframa un molibdēna ražošanas kombinātam, kurš tika slēgts 1998. gadā. Atbildīgajai kompānijai Voļframain, kurai piederēja attiecīgais zemes gabals, bija jāveic darbi, lai novērstu kaitīgo vielu noplūdi dabā, bet tas netika izdarīts.
Attēlā vatņiku piedirstā upe Modonkuļ Burjatijā 2019. gadā
Zaļā krāsa Vologdā
2011. gada vasarā cauri Vologdai plūstoša upīte Zolotuha iekrāsojās spilgti zaļā krāsā. Sākotnēji tika vainots dārzeņu pārstrādes kombināts Tepličnij, bet kombināta vainu pierādīt neizdevās. Piesārņotā ūdens analīzes parādīja, ka upē lielos daudzumos ir nonākusi pārtikas krāsa, kas nav kaitīga cilvēka veselībai. Vainīgos tā arī neatrada, bet lieta tika slēgta, jo zaļais ūdens nebija bīstams cilvēkam.
Attēlā vatņiku piesārņotā Zolotuha Vologdā
Zilā krāsa Novosibirskā
Vietējie šo ūdenstilpni sauc par Novosibirskas Maldīvām, jo sakrīt ūdens krāsas. Interesantā krāsa tiek izskaidrota ar to, ka tā ir vietējā TEC tehniskā ūdens krātuve. Šis ūdens tiekot izmantots TEC pelnu un izdedžu, kas rodas sadegot brūnoglēm, transportēšanai, līdz ar to ūdens sastāvā nokļūst ļoti daudz metālu oksīdu un kalcija sāļu, kas dod ūdenim šo jauko, bet indīgo krāsu.
Attēlā vatņiku radītās Novosibirskas Maldīvas 2019. gadā
Violetā krāsa Pēterburgā
Nelielo upīti Murzinku Pēterburgas Ņevskas rajonā varam uzskatīt par vispiedirstāko ūdenstilpni no šeit minētajām. 2018. gada jūnijā tā kļuva pilnīgi violeta. Tika sacelta trauksme, bet „dabas sargi” ieradās pietiekami par vēlu, lai nebūtu iespējams konstatēt ķīmisko vielu, kas bija nokļuvusi upītē lielos apjomos.
Lieta tāda, ka Murzinka ik pa laikam maina savu krāsu gandrīz kā hameleons. Tās ūdeņi ir bijuši sarkani un pilnīgi balti kā piens.
Attēlā vatņiku piedirstā Murzinka Pēterburgā 2018. gadā
Melnā krāsa Vologodskas apgabalā
2019. gada novembrī Vologodskas apgabala lielākās upes Suhonas ledus bija kļuvis pilnīgi melns. Vietējie par to nez ko daudz nebija izbrīnīti, jo ir jau pieraduši „paciest” vietējo rūpnīcu radīto dūmu nosēdumus jau daudzus gadus. Nosēdumi nokļūst it visur – uz automašīnām un uz veļas, kas izkārt laukā žāvēties.
Šajā rajonā atrodas trīs lielas rūpnīcas, kas dedzina akmeņogles, bet, kura no tām ir vainīga, nebija iespējams noskaidrot.
Attēlā vatņiku apdirstais ledus uz Suhonas Vologodskas apgabalā 2019. gada ziemā
P.S. Tā kā visas upes, lielas un mazas, agru vai vēlu nonāk līdz jūrām un okeāniem, vai ANO, EDSO un Zaļajam Mieram nebūtu jāuzdod daži jautājumi Vatastānas vadībai par ekoloģiju, mēs taču dzīvojam uz vienas planētas, vai ne?
Avoti:
https://www.bbc.com/russian/news-37380840
Vatastānas hronika 
[…] https://vatastan.com/2020/06/19/vatastana-iznicina-sibirijas-floru-un-faunu-piesarnotas-upes/ […]
PatīkPatīk