Latvijas nodevēju panteonā ir daudz un dažādas kategorijas kangaru, bet juristam Aivaram Borovkovam tajā ir īpaša vieta. Padomju laikā Borovkovs strādāja Latvijas PSR prokuratūrā un viņam tika pārziņā tika nodotas īpaši svarīgas un nozīmīgas lietas, jo Borovkovs bija īpaši lojāls padomju varai. Borovkovs strādāja ar krimināllietām, kas bija cieši saistītas ar VDK interešu jomu. Būtībā Borovkovs strādāja VDK, bet formāli skaitījās, ka strādā prokuratūrā. Jaunākiem lasītājiem atgādināsim, ka Borovkovs aktīvi strādāja tieši pret latviešu patriotiem un gādāja, lai tiek apcietināti un vajāti atsevišķi nacionāļu grupas “Helsinki-86” biedri (tie, kuri nebija VDK iesūtītie).  

Aivars Borovkovs 80os gados, jauns un perspektīvs VDK darbinieks

Tad, kad PSRS projekts strauji gāja uz beigām, tad KGB vīri nesēdēja rokas klēpī salikuši, bet aktīvi strādāja un biedram Borovkovam atjaunotās Latvijas projektā tika atvēlēta ļoti svarīga loma. Jau 1988. gadā ar VDK svētību tika nodibināta tāda organizācija kā “Latvijas juristu biedrība”, kuras vadītājs sākotnēji bija VDK ieliktenis Valdis Birkavs (jā, jā tas pats, kurš vēlāk bija LR Ministru Prezidents un Ārlietu ministrs un tuvs Jura Savicka draugs), bet nedaudz vēlāk tika ielikts cits VDK darbinieks – biedrs Borovkovs. Starp citu šī VDK vadītā biedrība joprojām aktīvi funkcionē un Borovkovs caur šo biedrību pilda attiecīgos Maskavas kuratoru dotos uzdevumus.   

1990. gadā Borovkovs kopā ar savu kompanjonu VDK darbinieku Aināru Gulbi iesaistās vēl vienā KGB projektā – uzņēmuma AS “Software House Rīga” (plašāk pazīstams kā “SWH Rīga”) dibināšanā un vadīšanā. Par šī uzņēmuma lomu un vietas Latvijas valsts nozagšanā varētu uzrakstīt vairākas grāmatas (tuvā nākotnē mēģināsim kādu materiālu sagatavot). Īsumā – “SWH Rīga” bija daudznozaru uzņēmums kurā tika sapumpēta KGB nauda un ielikti vērtīgi VDK/KGB darbinieki + citi nozīmīgi VDK/KGB aģenti, lai iegūtu un nostiprinātu ekonomisko un politisko ietekmi Latvijā. Jāatzīst, ļoti veiksmīgs projekts, kura postošās sekas izjūtam joprojām. Biedrs Borovkovs ir vienas no galvenajām šī projekta smadzenēm.  

Ainārs Gulbis – VDK darbonis un ciešs A.Borovkova kompanjons

Deviņdesmito gadu sākumā biedrs Borovkovs izpildīja kādu ĻOTI svarīgu KGB uzdevumu – uz Maskavu izveda slepenos VDK dokumentus un kartītes. Nu tās kartītes, uz kurām ir uzdrukāti personu vārdi, kas joprojām strādā KGB labā. Lai šo uzdevumu Borovkovs varētu sekmīgi paveikt, tad viņa padotais, pirmais Ministru Prezidents pēc valsts neatkarības atgūšanas, tas pats Ivars Godmanis iecēla Aivaru Borovkovu par valdības pagaidu pilnvaroto valsts drošības jautājumos. Borovkovam bija neierobežotas pilnvaras.   

90o gadu sākuma VDK duets – Ministru prezidents I.Godmanis un viņa padomnieks drošības jautājumos A.Borovkovs

Lai labāk saprastu kā notika VDK dokumentu izvešana uz Maskavu, tad citēsim kādu ļoti svarīgu citātu no parlamentārās izmeklēšanas ziņojuma par VDK lietu nodošanu Maskavai: „Ar A. Borovkova atļaujām izvesti vai iznīcināti daudzi VDK dokumenti, kā arī tehniskie līdzekļi. Atbildot uz jautājumu par VDK dokumentu atlasi un iznīcināšanu, K. Rancāns komisijai teica: „Tika izpildīti atsevišķi mutiski norādījumi. Nebija nedz oficiālu rakstveida norādījumu, nedz oficiālu mutisku norādījumu. Visus norādījumus deva Borovkovs un pulkvedis, kas bija atbraucis no Maskavas.” Nav atrodama informācija par A. Borovkova un viņa pieaicināto speciālistu darba rezultātiem, nav arī valdības pilnvarotā pārstāvja A. Borovkova parakstīta galvenā akta, ka viņš ir paveicis valdības uzdoto VDK likvidācijā un īpašumu pārņemšanā. MP rīcība, it īpaši tās priekšsēdētāja I. Godmaņa un valdības pagaidu pilnvarotā valsts drošības jautājumos A. Borovkova darbība vērtējama neapmierinoši.” Domājams, ka šis nelielais citāts ļoti precīzi parāda Borovkova un viņa Maskavas priekšnieku saspēli, kuras rezultātā mums vairs nav pieejami tik svarīgā informācija par VDK aģentiem, kuri joprojām aktīvi strādā Latvijā.   

Biedrs Borovkovam deviņdesmito gadu sākumā ir darba pilnas rokas, jo tiek piestiprināts kā padomnieks juridiskajos/politiskajos jautājumos vairākiem ministru prezidentiem, piemēram, VDK aģentiem Ivaram Godmanim, Mārim Gailim un Valdim Birkavam. Būtībā Borovkovs ir Godmaņa un vēl daudzu citu Latvijas politiķu kurators. Starp citu, Godmanis arī deviņdesmito gadu sākumā strādā pie Borovkova “SWH Rīga”.  

Deviņdesmito gadu sākumā biedrs Borovkovs izpildīja vēl kādu svarīgu misiju – ielika pamatus Latvijas iekšlietu struktūrām un Valsts policijai. Daudziem tagad vajadzētu saprast kāpēc mums būtībā neeksistē Latvijas valstij lojāla iekšējā drošības sistēma un Valsts policija ir viena no lielākajām piektās kolonnas stutētājām, bet robežsardze piesedz kontrabandu un žogu uz robežas nevar uzbūvēt. Tāpēc, ka biedra Borovkova izveidotā sistēma “strādā” kā labi ieeļļots mehānisms.   

Vēlāk Borovkovam bija jāiesaistās kādā citā ļoti svarīgā KGB projektā – “Kluba 21” dibināšanā. Vēl viens veiksmīgs KGB projekts, kurā tika apvienoti daudzi jo daudzi VDK darbinieki un aģenti. Intereses pēc nosauksim tikai dažus – Leonīds Esterkins, Vitālijs Gavrilovs, Viesturs Koziols, Helmuts Balderis, Edvīns Inkēns, Ojārs Rubenis, Kārina Pētersone, Valdis Ziemelis, Jānis Šipkēvics, Indulis Bērziņš un daudzi citi sabiedrībā “cienījami un godājami” kangari. Šim KGB projektam arī būs nepieciešamas vesels atsevišķs pētījums (esiet gatavi lieliem pārsteigumiem). No šī KGB projekta izauga nākamais ļoti nozīmīgais KGB projekts – politiskā partija “Latvijas ceļš”, kas bija vadošais politiskais spēks valstī deviņdesmito gadu sākumā. Vēlāk par vadošo politisko spēku kļuva nākamais KGB projekts – „Tautas partija”. Un atkal, biedrs Borovkovs aktīvi strādā aizkulisēs par “padomnieku” un “konsultantu”.  

Lai vēl labāk izprastu biedra Borovkova darbības specifiku, tad nevar nepieminēt divus viņa kolēģus un biznesa partnerus ar ko Borovkovu saista ilgas un ciešas attiecības. Tie ir „bijušie” augsta ranga VDK darbinieki Jurijs Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs (ieņēma VDK 2. pārvaldes (pretizlūkošana) priekšnieka vietnieka amatu). Borovkovs kopā ar Šabašovu un Komogorcevu darbojās naftas tranzīta biznesā. Visa draudzīgā grupa piedalījās Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma SIA „LatRosTrans” dibināšanā, kas vēlāk pārtapa par AS „Latvijas naftas tranzīts”. Tie, kuri labi zina Latvijas politikas un biznesa aizkulises zina, ka joprojām gan Šabašovs, gan Komogorcevs ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā un biedrs Borovkovs joprojām ir tuvs šīs personas līdzgaitnieks. Būtībā KGB Maskavas vadība šīs personas atstāja par tādiem kā Latvijas vietvalžiem, kam ir jākontrolē un jāuzrauga procesi uz vietas. Piemēram, Latvijā liels un ietekmīgs IT sfēras uzņēmums SIA „Dati Group”, kas piegādā arī diezgan sensitīvas programmatūras dažādām valsts iestādēm (protams arī iekšlietu struktūrām) ir pilnībā pakļauts Šabašovam un Komogorcevam.  

VDK virsnieki un A.Borovkova biznesa partneri V.Komogorcevs (pa kreisi) un J.Šabašovs (pa labi)

Biedra Borovkova loma vienmēr ir bijusi ļoti neuzkrītoša un neredzama, bet nu dažreiz viņam ir arī jālien ārā no savas ēnas un jāizgaismojas. Tad, kad Maskavai vajag kādu pasākumu tā kārtīgi pieskatīt un uzmanīt, tad tiek iesaistīts Borovkovs. Lai plašākai publikai to labāk raksturotu, tad minēsim vienu gadījumu, kad tas spilgti tika nodemonstrēts. Atcerēsimies, slaveno Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kas izmeklēja tā saucamo „Oligarhu lietu” (Šķēle, Šlesers un Lembergs) un mums visiem labi zināmās „Rīdzenes sarunas”, kas nedaudz pavēra aizkaru tam kā lietas tiek darītas mūsu valstī (diemžēl nekas īpaši nav mainījies). Lai šīs komisijas darbu nogremdētu jau pašā saknē, tad par šīs komisijas vadītāju tika ielikta bijusī Valsts Kontroles vadītāja un FSB aģente Inguna Sudraba. Tā pati Inguna Sudraba, kas tika pieķerta pie rokas tiekamies ar bijušo FSB vadītāju un Krievijas Federācijas premjerministru Sergeju Stepašinu.

FSB aģente, kuru konsultēja A.Borovkovs

Bet, lai Maskava būtu pārliecināta, ka šis process tiks novadīts „pareizi” tad Maskavai nācās vilkt ārā „veco gvardi” un Sudrabai pielikt klāt trīs „konsultantus”. Tātad, kas ir šie trīs augsta līmeņa vietējie KGB kangari. Protams, mums jau labi zināmais „konsultants” biedrs Borovkovs. Nākamais bija vēl viens ļoti, ļoti svarīgs ilggadējs KGB „cilvēks” no tiesnešu vidus – Pāvels Gruziņš. Sācis savu karjeru astoņdesmito gadu sākumā un ņemot vērā absolūto lojalitāti Padomju varai, tad ātri gāja augšup pa tiesneša karjeras kāpnēm un jau astoņdesmito gadu otrajā pusē bija Augstākās tiesas tiesnesis. KGB viņu mērķtiecīgi ielika Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja pozīcijā, kas ir “megasvarīga” pozīcija. Saprotiet paši, nekādas nopietnas operatīvās darbības pret nopietniem cilvēkiem bez Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta vadības sankcijas nevar notikt. Kangars Pāvels Gruziņš gādāja, ka vajadzīgie kriminālprocesi pareizi „nogrimst” un vajadzīgie cilvēki laicīgi tiek pabrīdināti par konkrētām operatīvajām darbībām. Vienu vārdu sakot, „strādāja” cītīgi un atbildīgi Maskavas kuratoru labā (par šo personu un vēl vairākiem „augsti godājamiem” tiesnešiem arī tiks sagatavots atsevišķs materiāls, lai tauta zinātu savus varoņus). Un tad vēl trešais Maskavas izvirzītais „konsultants” bija ilggadējā iekšlietu sistēmas darbiniece Ārija Meikališa.

P.Gruziņš (pa kreisi), ilgstošs VDK aģents LR Augstākajā tiesā. Ā.Meikališa un K.Strada-Rozenberga (māte un meita), strādā VDK/FSB labā jau vairākas desmitgades

Vēl viens „kangars” ar ilggadēju stāžu – jau no agrajiem septiņdesmitajiem ar verdzisku iztapību kalpoja komunistu režīmam. Šai kundzei ir ļoti interesants darba mūžs padevies un arī par šo personu mūsu tautieši ir pelnījušu zināt vairāk. Starp citu, Ārijas Meikališas otrais vīrs bija Alfrēda Rubika vietnieks, tā kā Meikališu ģimene ir plaši zināma kā līdz kaulam uzticīga Maskavas varai. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ārija Meikališa ieņēma daudzus vadošus amatus gan Valsts Policijā, gan iekšlietu sistēmā vispār. Pirms 8. Saeimas vēlēšanām vēl viena KGB darboņa Aināra Šlesera vadītā „Latvijas Pirmā partija” Meikališu izvirzīja kā savu kandidāti iekšlietu ministra postenim. Tas daudz ko pasaka „no kuras puses vēji pūš”. Jāatzīmē, ka Ārijas Meikališas meita Kristīne Strada Rozenberga (strādā advokātu birojā „Rode&Partneri”, kā arī ieņem Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes amatu) ir cienījama savas mātes aroda turpinātāja, bet par to citreiz.   

Nu tādi, lūk, konsultanti tika piemeklēti Sudrabai un atkal „process” tika novadīts kā vajag. Lūk, daži, šo „konsultantu” citāti, lai saprastu kā šim procesam bija jānotiek. Borovkovs: „Kāpēc šīs senās sarunas ir atkal izvilktas dienaskārtībā? Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar tās notika un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.” Pāvels Gruziņš: „Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu”.  

Biedrs Borovkovs ir plaša profila speciālists. Viņš tiek regulāri izmantots arī kā noteiktu kremļa vēstījumu izplatītājs sabiedrībā vai arī kad vienkārši nepieciešams atbilstoši Maskavas kuratoru norādījumiem izteikties par kādu personu, procesu, notikumu. Lūk daži piemēri: „Piemēram, Nils Ušakovs ir a priori slikts tāpēc, ka viņš ir krievs, nevis tāpēc, ka viņš ir slikts (vai labs) mērs. Manuprāt, Rīga latviskāka ir kļuvusi tieši viņa laikā;” „Valsts valodas centrs uztaisa savu PR šovu, kurā nosoda Ušakovu, kurš sociālos tīklos sarunājas latviski un krieviski, bet tajā pašā laikā Vecrīga ir pilna ar veikaliem, kas spēlē ārzemes, piemēram, visi šie amber shopi, hoteļi, cafe;” „Cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ sevi neīstenoja pirmajos neatkarības gados, kuri neatrod savu nozīmīgumu neatkarības notikumos, jūtas vīlušies un nenovērtēti. Viena no šo sajūtu izpausmēm ir agrāko komunistu meklēšana un zākāšana. Jāsaka tā – tie bija cilvēki, kuri Latvijas sabiedrību, kontekstā ar citām Baltijas valstu sabiedrībām, atveda pie tām neatkarības durvīm un caur šīm durvīm arī izveda.” Parasti viņu ir iemīļojuši jau iezīmējušies mediju pārstāvji, kuri strādā krievu labā, bet dažreiz arī kādiem jauniem žurnālistiem, kuri acīmredzot nav pietiekoši iepazinušies ar biedra Borovkova CV paslīd kāja un viņš tiek stādīts priekšā kā vieds „jurists” un „sabiedrības vērotājs”. Diezgan ironiski ir Borovkovu redzēt Andrim Šķēlem piederošajā „TV24”, kur Borovkovs regulāri uzstājas kā „eksperts”.  

Šis bija tāds viegls pārskrējiens un ieskats biedra Borovkova patiesajā darbībā. Materiālu par šo kungu ir daudz un būs vēl. Nobeigumā vēlos teikt, ka ir divas ziņas: viena laba, bet otra slikta. Sāksim ar slikto. Ņemot vērā, ka mūsu iekšlietu sistēmu kontrolē labi ieeļļotais Borovkova mehānisms, kā arī tieslietu sistēma atrodas īsajā pavadā FSB kuratoriem, tad tuvākajā laikā nevaram cerēt, ka šāds nelietis un valsts nodevējs kā Aivars Borovkovs tiks tiesāts. Tas nenotiks. Nevajag būt naiviem.   

Bet ir āri pozitīva ziņa. Pateicoties Ukrainas Bruņoto spēku varonīgajai cīņai  pret krievijas okupantiem, kremļa pozīcijas ir sašķobījušās. Šeit pie mums mēs vēl to diemžēl nejūtam, jo vēl KGB kontrolē procesus, bet ja karš Ukrainā turpinās iet nelāgā gultnē no krievijas pozīcijām, tad viss ir iespējams. Tik ilgi kamēr kremlī turēsies tagadējais režīms, tik ilgi arī pie mums eksistēs šis mums atstātais padomju „mantojums”, jo vietējie kangari atrodas Maskavas kuratoru rokās. Tāpēc mums visiem ir ļoti, ļoti jāpalīdz ukraiņiem. Tā ir mūsu vienīgā iespēja.   

Un vēl pašā noslēgumā – ko mums darīt ar šādiem biedriem Borovkoviem tagad, kamēr mums nav legālu iespēju viņus ietupināt. Visos iespējamos veidos likt viņiem justies slikti un neērti. Visus, kur vien viņi parādās vajag paust negatīvu attieksmi pret viņiem un bez kautrēšanās viņus saukt īstajos vārdos – par „nodevēju” un „tautas ienaidnieku”. Vienkārši vajag likt viņiem justies psiholoģiski slikti un turēt tādā pamatīgā spriedzītē. Ilgtermiņā tas „dod pa nerviem” un tad arī pat Borovkovam gadās kļūdas.

Lai mums visiem izturība un možs gars!